1.1. Kurš likums ir piemērojams laulāto mantu attiecībām? Kādi kritēriji/noteikumi tiek izmantoti, lai noteiktu piemērojamos tiesību aktus? Kuras starptautiskās konvencijas ir jāievēro dažādās valstīs?

Ja laulātie nav izvēlējušies likumu, tad tiek piemērots likums, kas reglamentē personisko īpašumu laulības laikā (Starptautisko privāttiesību likuma 19. pants (§ 19 Internationales Privatrechts-Gesetz, IPRG)). Tas attiecas uz vispārēju likumu vai, ja tāda nav, uz pēdējo vispārējo personisko statūtu (= valsts piederība) ar nosacījumu, ka viens no laulātajiem ir saglabājis to (Starptautisko privāttiesību likuma 18. panta 1. daļas 1. rk. (§ 18 para 1 Z 1 IPRG)). Pretējā gadījumā piemēro tās valsts tiesību aktus, kur abiem laulātajiem ir pastāvīgā dzīvesvieta vai, ja tāda nav, tās valsts likumu, kur abiem laulātajiem bija pēdējā kopējā pastāvīgā dzīvesvieta ar nosacījumu, ka viens no laulātajiem ir saglabājis to (Starptautisko privāttiesību likuma 18. panta 1. daļas 2. rk. (§ 18 para 1 Z 2 IPRG)).

1.2. Vai laulātajiem ir iespēja izvēlēties piemērojamo likumu? Ja jā, tad kādi principi reglamentē šo izvēli (piemēram, likumi, oficiālās prasības, atpakaļejošais spēks)?

Laulātajiem ir iespēja brīvi izvēlēties likumu, kuru viņi vēlas piemērot savam īpašumam. Ciktāl tas nav pretrunā Austrijas sabiedriskajai kārtībai (Starptautisko privāttiesību likuma 6. pants (§ 6 IPRG)) laulātie nav ierobežoti likumu izvēlē – nav nepieciešams pierādīt laulības esamību. Likuma izvēlei jābūt skaidrai (Starptautisko privāttiesību likuma 19. pants (§ 19 IPRG)).

2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?

Laulāto mantisko attiecību režīms ir saistīts ar īpašuma sadali. Katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi viņam/viņai pirms laulības, tāpat viņš/viņa ir tās mantas vienīgais īpašnieks, ko viņš/viņa ieguva laulības laikā (Civiltiesību kodeksa 1237. pants (Allgemeines Bürgerliches Gesetzbuch, ABGB)). Attiecībā uz rīcību ar mantu laulātie būtībā nav ierobežoti, un viņiem nav jānodrošina otrā laulāta parādu atdošana.

2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?

Juridisko pieņēmumu nav.

2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?

Nav noteikumu, kas uzliek par pienākumu izveidot mantu uzskaiti.

2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?

Būtībā laulātie laulības laikā var brīvi rīkoties ar savu personisku mantu. Viņi var ierobežot viņu brīvību rīkoties ar dažām mantām, vienojoties par atsavināšanas un/vai apgrūtinājumu aizliegumu par labu otrām laulātām (Civiltiesību kodeksa 364.c pants (§ 364c ABGB)). Ieraksts par šādu aizliegumu Zemesgrāmatā ir arī spēkā attiecībā uz trešajām personām, jo ar attiecīgu nekustamo īpašumu var rīkoties tikai tad, ja tam piekrīt otrs laulātais.

Kad laulātie kopīgi iegūst īpašumtiesības uz dzīvokļa īpašumu Likuma par dzīvokļa īpašumu (Wohnungseigentumsgesetz (WEG)) ietvaros, viņi var tikai rīkoties ar dzīvokļa īpašumu un kopīgi izmantot objektu (Likuma par dzīvokļa īpašumu 13. panta 4. daļa (§ 13 para 4 WEG)). Dzīvokļa īpašuma daļas arī var būt tikai kopīgi ierobežotas, apgrūtinātas vai pakļauti izpildei. Vienas īpašuma daļas atsavināšanai nepieciešams saņemt otrā laulātā piekrišanu. (Likuma par dzīvokļa īpašumu 13. panta 3. daļa (§ 13 para 3 WEG)) Ja dzīvokļa īpašums ir viena no laulātajiem mājoklis, laulības laikā otrais laulātais nedrīkst iesniegt prasības pieteikumu par īpašumtiesību uz kopīgo dzīvokļa īpašumu izbeigšanu saskaņā ar Civiltiesību kodeksa 830. paragrāfu (§ 830 ABGB) (Likuma par dzīvokļa īpašumu 13. panta 6. daļa (§ 13 para 6 WEG)).

Ja tikai vienam no laulātajiem ir tiesības rīkoties ar dzīvokļa īpašumu, kas ir otrā laulāta vienīgais mājoklis, tad bijušajām laulātajam ir aizliegts rīkoties ar dzīvokļa īpašumu tādā veidā, kas kaitētu otram laulātajam (Civiltiesību kodeksa 97. pants (§ 97 ABGB)).

2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?

Tā saucamās „faktiskas darbības” ietvaros laulātais, kurš nodarbojas ar mājsaimniecību un kuram ienākumu nav vai ienākumi ir ļoti zemi, ir tiesīgs noslēgt ikdienas likumīgus darījumus par labu otrajām laulātajam, kas attiecas uz mājsaimniecības vešanu un nepārsniedz laulāto attiecīgu dzīves līmeņa standartu (Civiltiesību kodeksa 96. pants (§ 96 ABGB)). Šajā gadījumā par darījuma dalībnieku kļūst pārstāvamais laulātais.

2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?

Būtībā katrs laulātais ir atbildīgs tikai par parādiem, kurus viņš/viņa pats/pati ir radījis/radījusi. Faktiskā darbība iepriekš minētajā 2.5. punktā ir izņēmums.

3.1. Kurus noteikumus var mainīt ar līgumu un kurus nē? Kādi ir laulāto mantisko attiecību režīmi?

Noslēdzot laulības līgumu, laulātie var vienoties par jebkuru citu laulāto mantisko attiecību režīmu, kas atšķiras no laulāto likumiskajām mantiskām attiecībām. Tomēr ne jau visi līgumi par īpašumu ir uzskatāmi par laulības līgumiem – runa par tiem ir tikai tad, kad tie lielā mērā aizstāj laulāto likumiskās mantiskās attiecības un ir paredzēti vispusīgai ekonomisko attiecību reglamentēšanai. Austrijas tiesību akti paredz mantas kopību un mantojuma līgumu kā laulāto mantisko attiecību režīmu formas. Tomēr laulātiem nav nepieciešams ierobežot sevi, izvēloties laulāto mantisko attiecību režīmu.

Attiecībā uz laulāto mantas kopību pastāv divas formas: ar likumu neregulējama mantas kopība dzīves laikā (inter vivos) un mantas kopība nāves gadījumā. Mantas kopība dzīves laikā (inter vivos) var tikt veidota kā vispārēja vai ierobežota mantas kopība. Pirmajā gadījumā visa manta, kas piederējusi laulātajiem pirms laulības, un visa manta, kas turpmāk piederēs laulātajiem, ir iekļauta mantas kopībā, otrajā gadījumā – tikai noteikta manta, kas ir iekļauta līgumā. Laulātie kļūst par mantas kopības kopīpašniekiem, viņu (ideālas) daļas ir noteiktas līgumā. Šaubu gadījumā tiek pieņemts, ka viņu daļas ir vienādas. Iekšēji spēkā esoši ierobežojumi starp laulātajiem attiecībā uz rīcību ar kopīpašuma daļām eksistē, ja tie nav spēkā attiecībā uz trešajām personām. Iespēja pretstatīt tos trešajām personām eksistē tikai tad, ja ir aizliegums atsavināt un/vai apgrūtināt mantu, kas ir reģistrēta Zemesgrāmatā saskaņā ar Civiltiesību kodeksa 364.c pants (§ 364c ABGB)), vai ja ir atsauce uz rīcības ierobežojumu, kad kopīpašuma tiesības tiek reģistrētas.

Saskaņā ar mantas kopību dzīves laikā (inter vivos) abu laulāto parādi tiek nodrošināti gan ar mantas kopību, gan ar katra laulāta atsevišķo mantu, kas neietilpst mantas kopībā. Ja viens laulātais uzņemas saistības viens pats vai saistības citādi personiski skar viņu (piemēram, saistības maksāt uzturlīdzekļus vai kompensāciju) saskaņā ar vispārēju mantas kopības režīmu, tad viņš atbild ar visu mantas kopību, kā arī ar savu atsevišķo mantu. Gadījumā, ja mantas kopības režīms ir ierobežots, tad otrs laulātais neatbild par tādiem parādiem ar savu daļu laulāto kopīpašumā.

Saskaņā ar mantas kopību nāves gadījumā mantas sadale netiek veikta līdz viena no laulātajiem nāvei, katrs no laulātajiem var brīvi rīkoties ar savu mantu. Ja viens no laulātajiem mirst, laulāto īpašums tiek apvienots mantas kopībā, kas pēc parādu dzēšanas tiek sadalīts uz pusēm. Pārdzīvojušais laulātais saņem vienu pusi, bet otra puse veido mirušā laulāta īpašumu (Civiltiesību kodeksa 1234. pants (§ 1234 ABGB)).

Saskaņā ar mantojuma līgumu viens laulātais ieceļ otro laulāto vai viņi savstarpēji apstiprina viens otru kā savu mantinieku (Civiltiesību kodeksa 1249. pants (§ 1249 ABGB)). Tomēr šis līgums var attiekties tikai trīs ceturtdaļām no īpašuma (Civiltiesību kodeksa 1253. pants (§ 1253 ABGB)).

Papildus tam ir arī iepriekšējas vienošanās, kas nosaka tās laulāto mantas sadali, kas attiecas uz ikdienas lietošanu, laulāto uzkrājumiem un/vai laulāto mājokli laulības šķiršanas gadījumā. Iepriekšējas vienošanās nemaina mantas sadales principu laulības laikā. Tiesnesis var atkāpties no iepriekšējas vienošanās tikai tad, ja viens no laulātajiem tika netaisnīgi nostādīts neizdevīgā stāvoklī un tas būtu nepamatoti sadalīt viņa/viņas īpašumu (Laulību likuma 97. panta 2. daļa (§ 97 para 2 Ehegesetz, EheG)).

3.2. Kādas ir oficiālās prasības un ar ko es varu sazināties?

Laulības līgumam un iepriekšējai vienošanai attiecībā uz laulāto uzkrājumu un mājokļa sadali jābūt noslēgtiem notariālā akta veidā (Laulību likuma 97. panta 1. daļa (§ 97 para 1 EheG)). Līdz ar to šajā gadījumā līguma noslēgšanu veic notārs. Turpretim iepriekšējām vienošanām attiecībā uz laulāto ikdienas lietojuma mantas sadali jābūt noslēgtām rakstveidā (Laulību likuma 97. panta 1. daļa. (§ 97 para 1 EheG)).

3.3. Kad var noslēgt līgumu, un kad tas stāsies spēkā?

Laulības līgumi un iepriekšējās vienošanās var tikt noslēgtas jebkurā brīdī laulības laikā. Laulības līgumi, kas ir noslēgti pirms laulības, ir spēkā tikai ar nosacījumu, ka laulība tiks noslēgta. Atbilstoši saviem mērķiem laulības līgumi un iepriekšējās vienošanās stājas spēkā vai nu nekavējoties (piemēram, vienošanās par mantas kopību dzīves laikā (inter vivos)), vai tikai pēc laulāta nāves (mantas kopība nāves gadījumā) vai pēc laulības šķiršanas (iepriekšējas vienošanās).

3.4. Vai laulātie drīkst grozīt spēkā esošo līgumu? Ja jā, tad ar kādiem nosacījumiem?

Laulātie var grozīt esošo līgumu ar nosacījumu, ka visas oficiālās prasības ir izpildītas.

4.1. Vai jūsu valstī ir viens vai vairāki laulāto īpašumu reģistri? Kur tas/tie ir?

Austrijā nav īpašu laulības līgumu vai citu līgumu starp laulātajiem reģistru, kā arī nav pienākuma tos reģistrēt. Uzņēmēji laulātie var prasīt reģistrēt laulības līgumu Uzņēmumu reģistrā, lai būtu iespēja apstrīdēt savas tiesības attiecībās ar uzņēmuma kreditoriem (Uzņēmumu likuma 36. pants (§ 36 Unternehmensgesetzbuch, UGB)).

5.1. Kā īpašumtiesības (lietu tiesības) tiek sadalītas?

Ja laulātie nav vienojušas par pretējo, tad līdz laulības šķiršanai tiek ievērots mantas sadales princips (par vienošanos, kas stājas spēkā kopš laulības šķiršanas, sk. 3.1. punktu). Laulātie var sadalīt savu ikdienas lietošanas mantu un laulāto uzkrājumus, pamatojoties uz vienošanos vai iesniedzot prasības pieteikumu tiesā viena gada laikā pēc laulības šķiršanas, kad tiek pasludināts galīgais tiesas spriedums par laulības šķiršanu (Laulību likuma 85. pants, 95 pants (§§ 85, 95 EheG)).

Laulāto ikdienas lietošanas manta un laulāto uzkrājumi ir pakļauti sadalei (Laulību likuma 81. panta 1. daļa (§ 81 Abs 1 EheG)). „Laulāto ikdienas lietošanas manta” ir fiziskās lietas, ko abi laulātie izmanto kopdzīves laulībā laikā (Laulību likuma 81. panta 2. daļa (§ 81 para 2 EheG)). Tas attiecas arī uz laulāto mājokli un mājsaimniecības lietām. Tiesības arī var būt par laulāto ikdienas lietošanas mantu (piemēram, lietu tiesības (in rem) attiecībā uz nekustamo īpašumu) (Laulību likuma 86. panta 1. daļa (§ 86 para 1 EheG)). „Laulāto uzkrājumi” ir uzkrājumi vai līdzekļi, ko laulātie ir uzkrājuši kopdzīves laulībā laikā un kas ir paredzēti realizācijai (Laulību likuma 81. panta 3. daļa (§ 81 para 3 EheG)).

Par izņēmumu ir manta, ko laulātais patur kā viņam pirms laulības piederējušo mantu, ko viņš/viņa ir mantojis/mantojusi vai ko viņš/viņa saņēmis/saņēmusi kā dāvanu no trešajām personām, vai manta, kas ir nepieciešama tikai viena laulātā personiskai lietošanai vai viņa/viņas profesionālās darbības veikšanai, kā arī manta, kas pieder uzņēmumam vai daļas uzņēmumā, ja tā (ciktāl tie) nav tikai ieguldījumi (Laulību likuma 82. pants (§ 82 EheG)). Laulāto mājoklis un mājsaimniecības lietas, pat ja tie piederēja vienam no laulātajiem pirms laulības vai tika mantotas, vai saņemtas kā dāvana, tiek iekļautas mantas sadalē, ja laulātie ir tam piekrituši, ja otrs laulātais ir atkarīgs no to pastāvīgas izmantošanas, lai nodrošinātu savu dzīvi, vai ja kopīgam bērnam ir būtiska nepieciešamība pēc to turpmākas izmantošanas (Laulību likuma 82. panta 2. daļa (§ 82 para 2 EheG)). Laulāto mājokļa iekļaušana mantas sadalē saskaņā ar 82. panta 2. daļu var tikt izslēgta, pamatojoties uz laulāto vienošanos (Laulību likuma 87. panta 1. daļa (§ 87 para 1 EheG)).

Manta, kas ir pakļauta sadalei, jāsadala taisnīgi. Jāņem vērā katra laulātā ieguldījuma kvalitāte un apjoms īpašuma iegādei un bērnu labklājība (Laulību likuma 83. panta 1. daļa (§ 83 para 1 EheG)).

Ja laulātie ir noslēguši laulības līgumu un mantas kopība nav pakļauta sadalei saskaņā ar Likumu par laulību 81. pantu (§§ 81et seq EheG), laulības līguma izmantošana (ja nav cita līguma) ir atkarīga no laulāto vainas attiecībā uz laulības šķiršanu. Ja vainas pakāpei nav nozīmes, katrs laulātais saņems to mantu, kas viņam/viņai piederēja pirms laulības. Gadījumā, ja viens laulātais pārsvarā ir vainīgs laulības šķiršanā, otrs laulātais var izvēlēties vai nu atcelt laulības līgumu, vai nu sadalīt mantu uz pusēm, kā tas ir laulātā miršanas gadījumā (Civiltiesību kodeksa 1266. pants (§ 1266 ABGB)). Tiesības, kas izriet no mantojuma līguma, paliek neskartas nevainīgā laulātā labā (Civiltiesību kodeksa 1266. pants (§ 1266 ABGB)).

5.2. Kurš ir atbildīgs par esošajiem parādiem pēc laulības šķiršanas/šķirtas dzīves uzsākšanas?

Parādi, kas ir cieši saistīti ar laulāto ikdienas lietošanas mantu vai ar laulāto uzkrājumiem vai kas ir saistīti ar laulības dzīves izdevumiem, tiek ievēroti mantas sadalē (Laulību likuma 81. panta 1. daļa (§ 81 para 1 EheG)) (Laulību likuma 83. panta 1. daļa (§ 83 para 1 EheG)). Ja starp laulātajiem nav līgumu attiecībā uz iepriekš minēto, tiesa pati var noteikt kuram no laulātajiem ir pienākums samaksāt parādus (Laulību likuma 92. pants (§ 92 EheG)).

5.3. Vai kādam no laulātajiem ir tiesības uz kompensāciju?

Sadale galvenokārt nozīmē mantas sadalīšanu. Tikai gadījumā, ja nav iespējams sasniegt taisnīgu rezultātu, tiesa var izlemt par kompensācijas izmaksu tam laulātām, kurš tika nostādīts neizdevīgā stāvoklī (Laulību likuma 94. panta 1. daļa (§ 94 para 1 EheG)).

Ja laulības laikā ir piemērojama laulāto mantas sadale ar likumu, tā arī ir pēc viena no laulātajiem nāves. Pārdzīvojušam laulātam ir tiesības uz īpašuma daļu, kas ir paredzēta likumā, un uz mantojumu pēc likuma. Mantojums ietver mājsaimniecības mantas un tiesības turpināt dzīvot laulāto mājoklī (Civiltiesību kodeksa 758. pants (§ 758 ABGB)).

Ja laulātie ir vienojušies par mantas kopību dzīves laikā (inter vivos), eksistējoši parādi vispirms tiek apmaksāti no laulāto mantas kopības, un mantas kopība tiek sadalīta saskaņā ar norunāto proporciju vai, šaubu gadījumā, uz pusēm. Pārdzīvojušais laulātais saņems vienu pusi, bet otrā puse kļūst par miruša laulāta īpašumu.

Mantas kopība laulāta nāves gadījuma tika izskatīta 3.1. punktā.

Nē.

Reģistrēto partnerattiecību reglamentē Likums par reģistrēto partnerību (Eingetragene Partnerschaft-Gesetz (EPG)) un ir paredzēts homoseksuāliem pāriem. Saskaņā ar Likumu par starptautiskajām privāttiesībām 27.c pantu (§ 27c IPRG) partneri ar citu valsts piederību, kuru partnerattiecības ir reģistrētas, var brīvi izvēlēties piemērojamo likumu. Pretējā gadījumā tiek piemēroti tās valsts tiesību akti, kur partnerattiecības ir reģistrētas. Austrijas Likuma par laulību nosacījumi arī reglamentē reģistrētas partnerattiecības (Civiltiesību kodeksa 1217. panta 2. daļa (§ 1217 para 2 ABGB)). Tiek piemēroti nosacījumi par mantas kopību saskaņā ar Likuma par dzīvokļa īpašumu 13. pantu (§ 13 WEG) un aizliegums atsavināt un apgrūtināt mantu saskaņā ar Civiltiesību kodeksa 364.c pantu (§ 364c ABGB). Partneru ikdienas lietošanas mantas sadale, kā arī partneru uzkrājumu sadale notiek saskaņā ar Likuma par reģistrētajām partnerībām 24.–41. pantu nosacījumiem (§§ 24-41 EPG), kas papamatojas uz Likuma par laulību 81.–98. pantu.

Nav speciālu nosacījumu, kas reglamentē īpašumtiesības attiecībās ārpus reģistrētas laulības, un ar tiesas spriedumiem Likuma par laulību 81. panta analoģiskā piemērošana (attiecībā uz mantas sadali pēc laulības šķiršanas) tika noraidīta. Tiek piemēroti vispārēji saistību tiesību un lietas tiesību nosacījumi.

Mantas sadale pēc laulības šķiršanas saskaņā ar Likuma par laulību 81. pantu un Likuma par reģistrētām partnerībām 24. pantu ir neapstrīdama lieta. Austrijas tiesas ir starptautiskas jurisdikcijas tiesas, kuras var izlemt strīdus, ja vienam laulātām/partnerim ir Austrijas pilsonība vai ja viņam/viņai ir pastāvīgā dzīves vieta Austrijā (Jurisdikcijas normas 114.a panta 4. daļa (§ 114a para 4 Jurisdiktionsnorm, JN)). Rajona tiesa nodarbojas ar tiesvedību saskaņā ar lietas priekšmetu un piekritību (Jurisdikcijas normas 104.a pants (§ 104a JN)), ja tajā rajonā bija laulāto/partneru pēdējā dzīvesvieta vai ja tajā rajonā ir atbildētāja dzīves vieta (Jurisdikcijas normas 114.a panta 1. daļa) (§ 114a para 1) kopā ar Jurisdikcijas normas 76. panta 1. daļu (76 para 1 JN). Ja laulības šķiršana tiek izskatīta tiesā un pirmās instances tiesas tiesvedība vēl nav pabeigta, tad šī tiesa ir tiesīga izlemt par laulāto mantas sadali (Jurisdikcijas normas 114.a panta 3. daļa) (§ 114a para 3) kopā ar Jurisdikcijas normas 76. panta 1. daļu (76 para 1 JN).