Pāri Bulgārija
Last updated on: 11.05.2022
1.1. Kurš likums ir piemērojams laulāto mantu attiecībām? Kādi kritēriji/noteikumi tiek izmantoti, lai noteiktu piemērojamos tiesību aktus? Kuras starptautiskās konvencijas ir jāievēro dažādās valstīs?
Laulāto mantiskās attiecības reglamentē to personiskajām attiecībām piemērojamie tiesību akti. Laulāto personiskās attiecības reglamentē to valsts vispārējie tiesību aktie; ja laulātajiem ir atšķirīga valstspiederība, to personiskās attiecības reglamentē abu kopējās pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību akti, bet, ja šādas valsts nav, piemēro tās valsts tiesību aktus, ar kuru abiem laulātajiem ir lielākā saistība (Privāto starptautisko tiesību kodeksa (PSTK) 79. pants).1.2. Vai laulātajiem ir iespēja izvēlēties piemērojamo likumu? Ja jā, tad kādi principi reglamentē šo izvēli (piemēram, likumi, oficiālās prasības, atpakaļejošais spēks)?
Laulātie var izvēlēties to mantiskajām attiecībām piemērojamo tiesību aktu, ja tas ir atļauts 1.1. sadaļā norādītajā tiesību aktā (PSTK 79. pants). Bulgārijas tiesību aktos šāda izvēle ir atļauta. Vienošanās par tiesību akta izvēli (topošajiem) laulātajiem ir jānoslēdz rakstiski, jādatē un jāparaksta. Tās derīgumu reglamentē izvēlētais tiesību akts (PSTK 80. pants).2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?
Laulāto mantas kopības tiesiskais regulējumsJa laulātie nav noslēguši līgumu, kurā izvēlējušies citu regulējumu, piemēro laulāto mantas kopības tiesisko regulējumu (ĢK 18. panta 2. punkts). Laulāto mantas kopības tiesiskais regulējums ir reglamentēts Ģimenes kodeksa (ĢK) 21. un nākamajos pantos. Manta, kas laulības laikā iegādāta, izmantojot laulāto kopīgu ieguldījumu, pieder abiem laulātajiem (uz to attiecas laulāto mantas kopība) neatkarīgi no tā, kura laulātā vārdā tā iegādāta. Laulāto mantas kopība neattiecas uz mantu, kas iegādāta pirms laulības vai iegūta, laulības laikā saņemot mantojumu vai dāvinājumu.
Kustamais īpašums, ko laulības laikā iegādājies viens laulātais un ko šis laulātais izmanto privātiem, profesionāliem vai ar tirdzniecību saistītiem nolūkiem, ir šā laulātā personiskais īpašums. Arī kustamais īpašums, ko laulības laikā iegādājies laulātais, kurš ir individuālais komersants, ir viņa/viņas personiskā īpašuma daļa. Personiskais īpašums ir arī tāda manta, kas laulības laikā iegādāta, izmantojot tikai personiskos līdzekļus (ĢK 22. un 23. pants).
2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?
Nē.2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?
Laulātajiem nav jāsagatavo mantas uzskaitījums.2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?
Abiem laulātajiem ir tiesības pārvaldīt laulāto kopīpašumu. Ar laulāto kopīpašuma pārvaldību saistītas darbības drīkst veikt abi laulātie (ĢK 24. panta 1. punkts).Laulības laikā laulātais nedrīkst atsavināt to laulāto kopīpašuma daļu, ko saņemtu, ja laulāto mantas kopība tiktu izbeigta. Ar mantu, uz ko attiecas laulāto mantas kopība, abi laulātie rīkojas kopīgi (ĢK 24. panta 3. punkts).
Viena laulātā rīcību ar kopējo nekustamo īpašumu var apstrīdēt. Otrs laulātais sešu mēnešu laikā, kopš uzzinājis par šo rīcību, taču ne vēlāk kā trīs gadus pēc tās var ierosināt prasību (ĢK 24. panta 4. punkts).
Ja viens laulātais bez otra laulātā piekrišanas ir rīkojies ar kopīgo kustamo īpašumu, saņemot atlīdzību, līgums attiecas uz otro laulāto tad, ja trešā persona nezināja vai pamatotu iemeslu dēļ nevarēja zināt, ka otrs laulātais šai rīcībai nav piekritis. Ja par rīcību ar kustamu mantu nav saņemta atlīdzība vai rīcība ir rakstiski jāapliecina ar parakstu notariālu apstiprinājumu, piemēro likumu par rīcību ar nekustamu īpašumu bez otra laulātā piekrišanas (sk. iepriekš) (ĢK 24. panta 5. punkts).
Arī tad, ja laulātais ir ģimenes dzīvesvietas vienīgais īpašnieks, viņš/viņa nevar ar to rīkoties bez otra laulātā piekrišanas, ja otram laulātajam nav citas dzīvesvietas. Nevienprātības gadījumā rīcība notiek ar rajona tiesas tiesneša atļauju, ja ir konstatēts, ka tā nenodarīs kaitējumu nepilngadīgiem bērniem un ģimenes locekļiem (ĢK 26. pants).
Katrs laulātais ar trešām personām vai otru laulāto var noslēgt līgumu par rīcību ar savu personisko īpašumu (ĢK 25. pants).
2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?
Kā iepriekš norādīts, ja viens laulātais bez otra laulātā piekrišanas ir rīkojies ar kopīgo kustamo īpašumu, saņemot atlīdzību, līgums attiecas uz otru laulāto tad, ja trešā persona nezināja vai pamatotu iemeslu dēļ nevarēja zināt, ka otrs laulātais šai rīcībai nav piekritis. Parādsaistības, ko laulātais uzņēmies, lai izpildītu ģimenes vajadzības, ir kopējas un par tām ir atbildīgi abi laulātie (ĢK 32. pants).2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?
Izdevumus par ģimenes vajadzību izpildi sedz abi laulātie. Laulātie ir kopīgi atbildīgi par parādsaistībām, kas radušās, lai izpildītu ģimenes vajadzības (ĢK 32. pants). Laulātie par savām personiskajām parādsaistībām ir atbildīgi ar savu personisko īpašumu un savu laulāto kopīpašuma daļu.3.1. Kurus noteikumus var mainīt ar līgumu un kurus nē? Kādi ir laulāto mantisko attiecību režīmi?
Laulātie var mainīt savas mantiskās attiecības, noslēdzot laulības līgumu (ĢK 37. pants). Laulības līguma nosacījumi attiecas tikai uz laulāto mantiskajām attiecībām. Papildus citiem nosacījumiem laulātie var noteikt, uz kuru īpašumu attiecas laulāto mantas kopība un kuram laulātajam ir tiesības pārvaldīt laulāto kopīpašumu vai rīkoties ar to. Laulātie var noteikt arī mantas šķirtību. Atbilstīgi mantas šķirtības regulējumam manta, ko katrs laulātais iegādājies laulības laikā, ir viņa/viņas personiskā īpašuma daļa (ĢK 33. pants). Saskaņā ar šo regulējumu pastāv tikai laulāto personiskais īpašums un laulāto kopīpašuma nav.Līgumā neatrunātiem jautājumiem piemēro laulāto mantas kopības tiesiskā regulējuma nosacījumus (ĢK 38. pants).
3.2. Kādas ir oficiālās prasības un ar ko es varu sazināties?
Laulības līgums ir jāsagatavo rakstiski un tas personiski jānoslēdz iesaistītajām personām, apstiprinot parakstus un līguma saturu (ĢK 39. panta 1. punkts).Ja laulības līgumā tiek noteiktas vai nodotas tiesības uz nekustamo īpašumu, kompetentais notārs ir tas civiltiesību notārs, kura darbības reģionā atrodas īpašums (ĢK 39. panta 2. punkts).
3.3. Kad var noslēgt līgumu, un kad tas stāsies spēkā?
Laulātie var parakstīt laulības līgumu arī laulības laikā (ĢK 37. panta 3. punkts). Ja līgumu noslēdz pirms laulības, tas stājas spēkā laulības noslēgšanas dienā. Ja līgumu noslēdz laulības laikā, tas stājas spēkā tā noslēgšanas dienā vai līgumā norādītajā datumā (ĢK 40. panta 1. punkts).3.4. Vai laulātie drīkst grozīt spēkā esošo līgumu? Ja jā, tad ar kādiem nosacījumiem?
Laulības līgumu ir iespējams arī grozīt. Līgumu groza tādā pašā veidā, kādā to noslēdza (ĢK 41. panta 1. punkts).Mantisko attiecību regulējums ir jāreģistrē.
4.1. Vai jūsu valstī ir viens vai vairāki laulāto īpašumu reģistri? Kur tas/tie ir?
Reģistru aģentūra uztur centrālu elektronisko reģistru (ĢK 19. pants).4.2. Kādi dokumenti tiek reģistrēti? Kāda informācija tiek reģistrēta?
Laulības līgumi un piemērojamais laulāto mantisko attiecību regulējums ir jāreģistrē.4.3. Kādā veidā un kam reģistrā esoša informācija ir pieejama?
Reģistrs ir publisks. Par reģistra izrakstiem un apliecībām iekasē Ministru padomes pieņemtajā cenrādī noteiktās nodevas (ĢK 19. panta 4. punkts).4.4. Kādas ir reģistrācijas tiesiskās sekas (derīguma termiņš, pretstatīšanas iespēja)?
Ja nav reģistrēts kāds cits regulējums, trešajām personām piemēro laulāto mantas kopības tiesisko regulējumu (ĢK 20. pants).Izbeidzot laulību, tiek pārtrauktas laulāto mantiskās attiecības (ĢK 27. pants) un sadalīts laulāto kopīpašums.
Taču tiesa var nolemt, ka lielāka laulāto kopīpašuma daļa pienākas tam laulātajam, kam piešķirta nepilngadīgo bērnu aizgādība, ja tā viņam/viņai rada īpašus sarežģījumus. Papildus savai kopīpašuma daļai šis laulātais saņem arī bērnu audzināšanai un izglītošanai paredzēto kustamo īpašumu (ĢK 29. panta 1. un 2. punkts). Laulības šķiršanas gadījumā tiesa var piešķirt lielāku kopīpašuma daļu arī tad, ja viena laulātā ieguldījums īpašuma iegādē ir bijis ievērojami lielāks nekā otra laulātā ieguldījums (ĢK 29. panta 3. punkts).
Laulības šķiršanas gadījumā katram laulātajam ir tiesības uz daļu no tādas profesionālos vai ar tirdzniecību saistītos nolūkos izmantojamas mantas vērtības un tādu iekasējumu vērtības, ko otrs laulātais ieguvis laulības laikā, ja šim īpašumam ir būtiska vērtība un laulātais ir palīdzējis to iegādāties, ieguldot darbu, finansiālos līdzekļus, aprūpējot bērnus vai veicot mājsaimniecības darbus. Laulātais arī drīkst iesniegt prasību pirms laulības šķiršanas, ja tā laulātā, kas iegādājies īpašumu, rīcība apdraud viņa/viņas vai bērnu intereses (ĢK 30. pants).
ĢK 31. pantā ir noteikts, ka tā 29. panta 3. punktā un 30. pantā minētās prasības drīkst iesniegt viena gada laikā kopš laulības izbeigšanas; ĢK 29. panta 1. un 2. pantā noteikto prasību drīkst iesniegt viena gada laikā no brīža, kad stājies spēkā tiesas lēmums par bērnu aizgādību.
Mantas šķirtības regulējums
Manta, ko laulātie iegādājušies laulības laikā, ir to personiskais īpašums (ĢK 33. panta 1. punkts).
Ja laulība tiek izbeigta, katrs laulātais var pieprasīt daļu no tāda īpašuma vērtības, ko laulības laikā iegādājies otrs laulātais, atbilstīgi apmēram, kādā prasītājs ar savu darbu, finansiālajiem līdzekļiem, aprūpējot bērnus, veicot mājsaimniecības darbus vai citā veidā palīdzējis to iegādāties (ĢK 33. panta 2. punkts).
Līgumiska vienošanās
Noslēdzot laulības līgumu, laulātie var vienoties par to īpašuma sadalījumu laulības šķiršanas gadījumā (ĢK 38. pants).
5.1. Kā īpašumtiesības (lietu tiesības) tiek sadalītas?
Abiem laulātajiem pienākas vienlīdzīga laulāto kopīpašuma daļa (ĢK 28. pants).Taču tiesa var nolemt, ka lielāka laulāto kopīpašuma daļa pienākas tam laulātajam, kam piešķirta nepilngadīgo bērnu aizgādība, ja tā viņam/viņai rada īpašus sarežģījumus. Papildus savai kopīpašuma daļai šis laulātais saņem arī bērnu audzināšanai un izglītošanai paredzēto kustamo īpašumu (ĢK 29. panta 1. un 2. punkts). Laulības šķiršanas gadījumā tiesa var piešķirt lielāku kopīpašuma daļu arī tad, ja viena laulātā ieguldījums īpašuma iegādē ir bijis ievērojami lielāks nekā otra laulātā ieguldījums (ĢK 29. panta 3. punkts).
Laulības šķiršanas gadījumā katram laulātajam ir tiesības uz daļu no tādas profesionālos vai ar tirdzniecību saistītos nolūkos izmantojamas mantas vērtības un tādu iekasējumu vērtības, ko otrs laulātais ieguvis laulības laikā, ja šim īpašumam ir būtiska vērtība un laulātais ir palīdzējis to iegādāties, ieguldot darbu, finansiālos līdzekļus, aprūpējot bērnus vai veicot mājsaimniecības darbus. Laulātais arī drīkst iesniegt prasību pirms laulības šķiršanas, ja tā laulātā, kas iegādājies īpašumu, rīcība apdraud viņa/viņas vai bērnu intereses (ĢK 30. pants).
ĢK 31. pantā ir noteikts, ka tā 29. panta 3. punktā un 30. pantā minētās prasības drīkst iesniegt viena gada laikā kopš laulības izbeigšanas; ĢK 29. panta 1. un 2. pantā noteikto prasību drīkst iesniegt viena gada laikā no brīža, kad stājies spēkā tiesas lēmums par bērnu aizgādību.
Mantas šķirtības regulējums
Manta, ko laulātie iegādājušies laulības laikā, ir to personiskais īpašums (ĢK 33. panta 1. punkts).
Ja laulība tiek izbeigta, katrs laulātais var pieprasīt daļu no tāda īpašuma vērtības, ko laulības laikā iegādājies otrs laulātais, atbilstīgi apmēram, kādā prasītājs ar savu darbu, finansiālajiem līdzekļiem, aprūpējot bērnus, veicot mājsaimniecības darbus vai citā veidā palīdzējis to iegādāties (ĢK 33. panta 2. punkts).
Līgumiska vienošanās
Noslēdzot laulības līgumu, laulātie var vienoties par to īpašuma sadalījumu laulības šķiršanas gadījumā (ĢK 38. pants).
5.2. Kurš ir atbildīgs par esošajiem parādiem pēc laulības šķiršanas/šķirtas dzīves uzsākšanas?
Saskaņā ar ĢK 38. pantu laulātie laulības līgumā var noteikt to atbildību par izdevumiem un saistībām, kas radušās laulības laikā. Ja laulātie nav noslēguši laulības līgumu, kurā noteikts to atbildības apmērs, piemēro ĢK 36. panta 2. punktu — laulātie uzņemas kopēju atbildību par saistībām, kas radušās, lai izpildītu ģimenes aktuālās vajadzības. Ja laulība tiek izbeigta, to šķirot, laulātie saglabā kopēju atbildību par aktuālajām laulības laikā radītajām saistībām kā parasti kopparādnieki, jo tie vairs nav kopīgi atbildīgi kā laulātie.5.3. Vai kādam no laulātajiem ir tiesības uz kompensāciju?
Gadījumi, kuros laulātajam ir tiesības saņemt lielāku laulāto kopīpašuma daļu, ir noteikti Ģimenes kodeksā (sk. 5.1. sadaļu).Laulātā nāves gadījumā laulāto mantiskās attiecības tiek pārtrauktas un, ja tika piemērota laulāto mantas kopība, laulāto kopīpašumu sadala, ievērojot 5.1. sadaļā aprakstītos principus. Pārdzīvojušais laulātais saņem savu kopīpašuma daļu, savukārt otra laulāto kopīpašuma daļa kļūst par nelaiķa atstāto mantojumu, ko sadala atbilstīgi Likumam par mantojumu. Saskaņā ar šo likumu pārdzīvojušais laulātais manto tikpat lielu īpašuma daļu, kā katrs bērns. Ja nelaiķa bērni jau ir miruši vai ir necienīgi mantot, mantojuma tiesības ir to pēcnācējiem (Likuma par mantojumu 10. pants).
Ja laulātais manto kopā ar nelaiķa augšupējiem mantiniekiem vai tā brāļiem un māsām, vai arī ar to pēcnācējiem, viņš/viņa saņem pusi mantojuma, ja to atklāj, kad laulībā pagājuši mazāk nekā desmit gadi, vai divas trešdaļas mantojuma, ja tas notiek vēlāk. Ja laulātais manto kopā ar nelaiķa augšupējiem mantiniekiem un tā brāļiem un māsām vai to pēcnācējiem, pirmajā gadījumā (ja laulībā pagājuši mazāk nekā desmit gadi) viņš/viņa saņem vienu trešdaļu mantojuma, bet otrajā gadījumā — pusi mantojuma. Ja nelaiķim nav citu mantinieku, visu īpašumu manto laulātais (Likuma par mantojumu 9. pants).
Ja laulātais manto kopā ar nelaiķa augšupējiem mantiniekiem vai tā brāļiem un māsām, vai arī ar to pēcnācējiem, viņš/viņa saņem pusi mantojuma, ja to atklāj, kad laulībā pagājuši mazāk nekā desmit gadi, vai divas trešdaļas mantojuma, ja tas notiek vēlāk. Ja laulātais manto kopā ar nelaiķa augšupējiem mantiniekiem un tā brāļiem un māsām vai to pēcnācējiem, pirmajā gadījumā (ja laulībā pagājuši mazāk nekā desmit gadi) viņš/viņa saņem vienu trešdaļu mantojuma, bet otrajā gadījumā — pusi mantojuma. Ja nelaiķim nav citu mantinieku, visu īpašumu manto laulātais (Likuma par mantojumu 9. pants).
Nē, tajā nav paredzēts īpašs laulāto mantisko attiecību regulējums dzīvesbiedriem, kam ir atšķirīga valstspiederība.
Tiesību aktos paredzētie piederības nosacījumi, ko piemēro laulībai, attiecas tikai uz civillaulību, kas noslēgta Ģimenes kodeksā noteiktajā veidā.
Ja viens no laulātajiem ir Bulgārijas pilsonis vai pastāvīgi dzīvo Bulgārijā, laulības lietas ietilpst Bulgārijas tiesu jurisdikcijā. Saskaņā ar PSTK 7. pantu Bulgārijas tiesu jurisdikcijā ietilpst arī laulāto personiskās un mantiskās attiecības.
Kompetentā reģionālā tiesa ir tā rajona tiesa, kurā atrodas atbildētāja pastāvīgā dzīvesvieta (Civilprocesa kodeksa 105. pants).
Kompetentā reģionālā tiesa ir tā rajona tiesa, kurā atrodas atbildētāja pastāvīgā dzīvesvieta (Civilprocesa kodeksa 105. pants).