1.1. Kurš likums ir piemērojams laulāto mantu attiecībām? Kādi kritēriji/noteikumi tiek izmantoti, lai noteiktu piemērojamos tiesību aktus? Kuras starptautiskās konvencijas ir jāievēro dažādās valstīs?

Pamatnoteikumi par to, kā noteikt piemērojamos tiesību aktus, ir paredzēti Likumā Nr. 91/2012 (Lik. krāj.) par starptautiskajām privāttiesībām (turpmāk tikai Likums Nr. 91/2012 ). Saskaņā ar Likuma Nr. 91/2012 49. panta 3. punktu, laulāto mantiskās attiecības reglamentē tās valsts tiesību akti, kurā atrodas laulāto dzīvesvieta. . Ja laulāto pastāvīgā dzīvesvieta ir dažādās valstīs, viņu mantiskās attiecības reglamentē tās valsts tiesību akti, kuras pilsoņi ir abi laulātie. Ja laulātajiem ir atšķirīga valstspiederība, to attiecības reglamentē Čehijas Republikas tiesību akti. Šo jomu reglamentē arī Čehijas Republikas un bijušo sociālistisko valstu divpusējie līgumi par juridisko palīdzību civillietās, komerclietās un ģimenes lietās (piemēram, Līgums ar Bulgāriju (25.11.1976.), Līgums ar Poliju (21.12.1987.), Līgums ar bijušo Sociālistisko Dienvidslāvijas Federālo Republiku (21.01.1964.), Līgums ar Rumāniju (11.07.1994.)), kuros valstspiederība ir galvenais saistošais faktors, pēc kura nosaka piemērojamos tiesību aktus. Laulāto kopējo dzīvesvietu ņem vērā kā saistošo faktoru tikai tad, ja laulātajiem ir atšķirīga valstspiederība. Laulāto kopējā dzīvesvieta ir atzīta par saistošo faktoru Līgumā ar bijušo Padomju Savienību (parakstīts 12.08.1982.; saistošs attiecībā uz Krieviju, Moldovu, Kirgizstānu un Gruziju) un Līgumā ar Ukrainu (28.05.2001.). Regulējums, kas ietverts šajos starptautiskajos līgumos, ir piemērojams likumā noteiktā regulējuma vietā.

Reģistrētas partnerattiecības vai līdzīgas attiecības, kā arī izmaiņas partneru un personiskajās attiecībās reglamentē tās valsts tiesību akti, kurā reģistrētā partnerība vai cita veida partnerattiecības ir tikušas reģistrētas (Likuma 91/2012, 67. panta 2. punkts).

1.2. Vai laulātajiem ir iespēja izvēlēties piemērojamo likumu? Ja jā, tad kādi principi reglamentē šo izvēli (piemēram, likumi, oficiālās prasības, atpakaļejošais spēks)?

Saskaņā ar Likuma Nr. 91/2012 49. panta 4 .punktu, laulātie var vienoties, ka viņu mantiskās attiecības reglamentēs:

• tās valsts tiesību akti, kuras valstspiederīgais ir viens no laulātajiem, vai
• tās valsts tiesību akti, kura ir viena no laulāto pastāvīgā dzīvesvieta, vai
• tās valsts tiesību akti, kurā atrodas nekustamais īpašums, vai
• Čehijas tiesību akti.

Ja šāda vienošanās tiek noslēgta ārzemēs, tā ir jāslēdz pie notāra, publiskā akta vai līdzīgā formā.

2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?

Likumā noteiktais laulāto mantisko attiecību veids Čehijas Republikā ir laulāto kopīpašums, ko reglamentē Civilkodekss (Likums Nr. 89/2012 (Lik. krāj.) ).

Detalizētāks laulāto kopīgās mantas sadalījums atrodams Civilkodeksa 709., 710. un 3040. pantos, saskaņā ar kuriem laulāto kopīpašumā ietilpst:

• manta, ko viens vai abi laulātie iegādājušies laulības laikā, izņemot mantu, kas ir:
  • manta, kuru savām vajadzībām izmanto viens no laulātajiem,
  • manta, kas iegūta, vienam no laulātajiem saņemot mantojumu, novēlējumu vai dāvinājumu, ja vien dāvinātājs vai mantojuma atstājējs savā pēdējās gribas rīkojumā nebija noteicis citādāk,
  • manta, ko viens laulātais ieguvis kā kompensāciju par savai personai, nevis mantai, nodarītu kaitējumu,
  • manta, ko viens laulātais likumīgi ieguvis, kā sev vien piederošu īpašumu, manta, ko viens laulātais ieguvis kā kompensāciju par viņam vien piederošam īpašumam nodarītu bojājumu vai izpostīšanu,
  • manta, kas saskaņā ar tiesību aktiem par restitūciju atdota laulātajam, kam tā piederēja pirms laulības, vai atdota laulātajam kā sākotnējā īpašnieka likumīgajam pēctecim.

Laulāto kopīgā mantā ietilpst arī peļņa, kas rodas no laulāto atsevišķās mantas, kā arī laulātā daļām uzņēmumā vai kooperatīvā, ja laulātais kļuvis par uzņēmuma daļu turētāju vai locekli kooperatīvā laulību laikā (ja vien daļu ieguve neizriet no iepriekš minētajiem izņēmumiem).

• saistības, ko laulātie uzņēmās laulības laikā, izņemot:
  • saistības par mantu, kas ir tikai viena laulātā ekskluzīvs īpašums un tās apjoms pārsniedz peļņu, kas no tās izriet, vai
  • saistības, ko viens laulātais uzņēmās bez otra laulātā piekrišanas, ja vien tās nav kopējais, ģimenes ikdienas vajadzību apmierināšanas avots.

2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?

Čehijas tiesību akti šobrīd neļauj izdarīt šādu pieņēmumu.

2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?

Laulātajiem nav pienākuma sagatavot mantas uzskaitījumu. Tomēr ir ieteicams sagatavot uzskaitījumu par laulāto kopīgās mantas sadalījumu gadījumā, ja laulāto mantas kopība tiek pārtraukta (izbeidzot laulību vai viena no laulāto nāves gadījumā).

2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?

Abi laulātie kopīgi (vai viens no laulātajiem, ja to nosaka līgums), izmanto un pārvalda mantu, kas ietilpst to kopīgā mantā. Laulāto kopīgās mantas ikdienas pārvaldību var veikt jebkurš laulātais (piemēram, nokārtot ar kopējo mājsaimniecību saistītus jautājumus, veikt tādus regulāros maksājumus kā maksājumus par īri un ar to saistītajiem pakalpojumiem, pārtiku, parastu patēriņa preču iegādi). Citos, ar laulāto kopīgo mantu saistītos jautājumos, kas nav ikdienas pārvaldība (piemēram, nekustamā īpašuma vai vērtīgas mantas pārdošana vai nekustamā īpašuma hipotekāra ieķīlāšana), nepieciešama abu laulāto piekrišana. Ja viens no laulātajiem bez pietiekama iemesla darījumam nepiekrīt, vai nevar dot savu piekrišanu, šādu piekrišanu var dot tiesa, pēc otra laulātā ierosinājuma. Ja viens no laulātajiem rīkojas bez otra laulātā piekrišanas darījumā, kurā nepieciešama abu laulāto piekrišana, otrs laulātais var šo darījumu apstrīdēt, norādot uz darījuma nederīgumu (Civilkodeksa 713. un 714. pants) , tomēr, ja darījums nav apstrīdēts, to uzskata par derīgu (Civilkodeksa 586. panta 2. punkts.) Šis regulējums ir piemērojams tikai tad, ja ko citu nenosaka laulības līgums vai tiesas nolēmums.

2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?

Uz abiem laulātajiem attiecas tiesību aktos par laulāto kopīgo mantu noteiktās kopējās un atsevišķās tiesības un saistības, ko, īstenojot ikdienas pārvaldību, ievēroja viens no laulātajiem (Civilkodeksa 713. panta 3. punkts).

2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?

Abi laulātie ir kopēji un atsevišķi atbildīgi par parādsaistībām, kas attiecas uz to kopīgo mantu (Civilkodeksa 713. panta 2. punkts). Šīs parādsaistības var segt gan ar laulāto kopīgo amntu, gan ar laulāto atsevišķo mantu.

Laulības līgums var noteikt, ka laulātie nav kopēji un atsevišķi atbildīgi par parādsaistībām attiecībā pret trešajām personām, bet tikai tad, ja šīs personas tam piekrīt (Civilkodeksa 719. panta 2. punkts), vai arī, ja pēc abu laulāto lūguma laulības līgums ticis reģistrēts laulību līgumu reģistrā (Civilkodeksa 721. panta 1. punkts).

Savukārt par parādsaistībām, kas nav laulāto kopīgās mantas daļa , laulātie ir atbildīgi atsevišķi, t.i.:

• parādsaistības, kas attiecas uz viena laulātā atsevišķo mantu, ja tā pārsniedz ieņēmumus no šīs mantas,
• parādsaistības, kuras pārņēmis viens no laulātajiem bez otra laulātā piekrišanas, ja tās nekalpo ģimenes ikdienas vajadzību apmierināšanai,
• parādsaistības, kas izriet no viena no laulāto negodprātīgas rīcības,
• parādsaistības attiecībā pret valsti un valsts iestādēm,
• parādsaistības, kas radušās pirms laulības.

Parādu piedziņa (izņemot par parādsaistībām, kas radušās pirms laulības) var tikt veikta ne tikai no par parādsaistībām atbildīgā laulātā atsevišķās mantas, bet arī no abu laulāto kopīgās mantas.

3.1. Kurus noteikumus var mainīt ar līgumu un kurus nē? Kādi ir laulāto mantisko attiecību režīmi?

Ar laulības līgumu (topošie) laulātie var noteikt cita veida mantiskās attiecības, nekā likumā noteiktās. Laulātie var izvēlēties dalītas mantiskās attiecības, attiecības, kad kopīgās mantas apmērs tiek noteikts pēc laulības šķiršanas, kā arī paplašināt vai ierobežot to kopīgās mantas apmēru (Civikodeksa 717. pants). Līgums var ietvert jebkura veida vienošanos, ja vien tā nav pretlikumīga, jo īpaši līgumā var, atšķirībā no likumā noteiktā, vienoties par esošas vai nākotnē iegūstamās mantas iekļaušanu vai neiekļaušanu kopīgā mantā. Laulātie var, piemēram, vienoties, ka manta (piemēram, nekustamais īpašums), kas pieder tikai vienam laulātajam, kļūs par laulāto kopīgo mantu. Laulības līgums var regulēt arī laulāto mantiskās attiecības laulību šķiršanas gadījumā vai viena laulātā nāves gadījumā (Civikodeksa 718. panta 1. un 2. punkts). Laulības līgumā, atbilstoši laulāto vēlmēm, var iekļaut arī punktus, kas regulē laulāto kopīgās mantas pārvaldīšanu. Taču, pat ja ir izvēlētas dalītās mantiskās attiecības, līgums nevar atcelt prasību pēc abu laulāto piekrišanas mājsaimniecībā izmantojamo lietu pārdošanai (t.i. kustamais īpašums, ko izmanto ģimenes ikdienas vajadzībām, neskatoties uz to, vai tas pieder tikai vienam no laulātajiem, vai arī ir laulāto kopīga manta) (Civilkodeksa 718. panta 3 punkts). No laulības līguma nevar izrietēt ierobežojumi vienam no laulātajiem gādāt par ģimeni un tas nedrīkst ietekmēt trešo pušu tiesības, ja vien trešās puses tam nav piekritušas, vai arī, ja laulības līgums pēc abu laulāto pieprasījuma ir ticis reģistrēts laulības līgumu reģistrā (Civikodeksa 719. un 721. panti).

3.2. Kādas ir oficiālās prasības un ar ko es varu sazināties?

Šādi līgumi ir jānoformē kā civiltiesību notāra sagatavoti publiski akti (Civilkodeksa 716. sadaļas 2. punkts).

3.3. Kad var noslēgt līgumu, un kad tas stāsies spēkā?

Līgumu var noslēgt jebkurā laulības brīdī vai arī pirms laulības noslēgšanas. Pirmajā gadījumā līgums stājas spēkā tā noslēgšanas brīdī, savukārt otrajā gadījumā — kad laulātie ir likumīgi stājušies laulībā. Taču, ja līguma priekšmets ir tāda manta, kas ir reģistrēta kādā publiskajā reģistrā (piemēram, nekustamais īpašums), kas jau ir laulāto kopīgā manta vai pieder tikai vienam laulātajam, līgums attiecas tikai uz trešajām pusēm tikai pēc tā reģistrēšanas publiskajā reģistrā (Civilkodeksa 720. panta 2. punkts). Laulātie nevar vienoties par noteiktu īpašuma režīmu ar atpakaļejošu spēku.

3.4. Vai laulātie drīkst grozīt spēkā esošo līgumu? Ja jā, tad ar kādiem nosacījumiem?

Atbilstoši līgumam, laulātie drīkst mainīt noslēgto laulības līgumu. Arī šādā, jauna līguma, gadījumā ir jāizmanto civiltiesību notāra sagatavots publisks akts. Kopīgas mantas attiecību statusu var mainīt arī pēc tiesas lēmumu (pēc viena laulātā pieprasījuma). Mantisko attiecību veida izmaiņas var veikt tikai ar abu laulāto piekrišanu, vai arī ar tiesas lēmumu, attiecībā uz laulāto kopīgās mantas daļu, esošo mantisko attiecību ietvaros. Šīs izmaiņas attiecas uz trešajām pusēm tikai pie zināmiem priekšnoteikumiem.

3.5. Vai laulības līgumam var piešķirt atpakaļejošu spēku saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem, ja laulātie noslēdz šo līgumu laulības laikā?

Saskaņā ar Civilkodeksa 716. panta 1. daļu laulības līgumiem nevar piešķirt atpakaļejošu spēku.

4.1. Vai jūsu valstī ir viens vai vairāki laulāto īpašumu reģistri? Kur tas/tie ir?

Čehijas Republikā pastāv divi laulības līgumu reģistri:

• Laulāto mantisko attiecību aktu saraksts – publisks elektronisks reģistrs;
• Laulāto mantisko attiecību aktu reģistrs – nepublisks elektronisks reģistrs.

Abus reģistrus uztur, izmanto un administrē Čehijas Republikas Notāru kolēģija.

4.2. Kādi dokumenti tiek reģistrēti? Kāda informācija tiek reģistrēta?

4.3. Kādā veidā un kam reģistrā esoša informācija ir pieejama?

Laulāto mantisko attiecību aktu saraksts.

Laulāto mantisko attiecību aktu sarakstu izmanto, lai tajā ievadītu laulības līgumus (vai nolīgumus, kas tos groza) un spriedumus attiecībā uz laulāto mantiskajām attiecībām. Sarakstā iekļauts indekss un aktu kopums.

Laulāto mantisko attiecību aktu sarakstā ievada šādus datus:

• (topošo) laulāto vārds, uzvārds, dzimšanas datums un dzīvesvieta;
• laulības līguma noslēgšanas un spēkā stāšanās datums, atbilstoši Civilkodeksam izvēlētais laulāto mantisko attiecību režīms un civiltiesību notāra, kurš laulības līgumu taisīja, vārds, uzvārds un darbības vieta;
• tiesas lēmuma par laulāto mantisko attiecību režīmu pieņemšanas un spēkā stāšanās datums, lietas numurs, lēmējtiesas nosaukums un norāde uz to, vai tiesa atcēla vai atjaunoja laulāto kopīgo mantu, samazināja tā aptvērumu, vai mainīja laulāto mantisko attiecību režīmu;
• papildinformācija, ja nepieciešams.

Aktu sarakstā atrodas laulības līgumu un tiesas nolēmumu dublikāti.

Laulības līgums tiek iekļauts aktu sarakstā tikai tad, ja tas tā ir norādīts pašā laulības līgumā vai to pieprasa abi laulātie. Tiesu nolēmumu iekļaušana aktu sarakstā ir obligāta, neatkarīgi no laulāto vēlmes.

Aktu saraksts ir publisks un Čehijas Republikas Notāru kolēģija publicē tajā iekļauto informāciju tādā veidā, kas ļauj informācijai piekļūt attālināti. Jebkurš notārs no aktu saraksta pēc jebkura cilvēka pieprasījuma izdod laulības līguma vai tiesas nolēmuma kopiju, vai arī izsniedz apstiprinājumu, ka attiecīgais akts nav ticis reģistrēts aktu sarakstā (Likuma Nr. 358/1992 (Lik. krāj.) par notāriem un to darba procedūrām (likuma par Notariālajām procedūrām) 35.j un 35.l panti).

Laulāto mantisko attiecību aktu reģistrs.
Laulāto mantisko attiecību reģistru izmanto, lai tajā ievadītu laulības līgumus (vai nolīgumus, kas tos groza) un spriedumus attiecībā uz laulāto mantiskajām attiecībām.

Laulāto mantisko attiecību reģistrā ievada šādus datus:

• (topošo) laulāto vārds, uzvārds, dzimšanas datums un dzīvesvieta,
• civiltiesību notāra, pie kura atrodas laulības līgums, vārds, uzvārds un darbības vieta,
• līguma lietas numurs un datums (jeb tāda pati informācija par tiesas nolēmumu),
• datu reģistrēšanas laiks.

Reģistrā iekļautā informācija ir pieejama tikai Čehijas Republikas Notāru kolēģijai un tam civiltiesību notāram, kurš laulības līgumu taisīja. Reģistru izmanto kā informācijas avotu par piemērojamo laulāto mantisko attiecību veidu tikai mantojuma procedūrā, ko īsteno pēc kāda laulātā nāves. Saņemot pieprasījumu no civiltiesību notāra, kuru tiesa iecēlusi par tiesas komisāru mantojuma procedūrā, Notāru kolēģija sniedz tam informāciju par to, vai ir reģistrēts nelaiķa noslēgts laulības līgums vai vairāki līgumi (nolīgumi) un pie kura civiltiesību notāra tie atrodas, kā arī to, vai ir reģistrēts tiesas nolēmums, kas attiecas uz testatora mantisko attiecību režīmu. Visus minētos datus nodod civiltiesību notāram (Likuma par Notariālajām procedūrām) 35.d pants).

4.4. Kādas ir reģistrācijas tiesiskās sekas (derīguma termiņš, pretstatīšanas iespēja)?

Laulāto mantisko attiecību aktu saraksts.
Ja laulības līgums vai tiesas nolēmums par laulāto mantisko attiecību veidu ir ticis reģistrēts sarakstā (reģistrā), laulātie var uz to paļauties arī attiecībā pret trešajām pusēm, pat ja šīs personas nav iepazinušās ar šo dokumentu saturu (Likuma par Notariālajām procedūrām 35. panta, 1. punkts).

Laulāto mantisko attiecību aktu reģistrs.
Reģistrācijai nav juridisku seku. Reģistrāciju veic tikai informatīvos nolūkos.

4.5. Vai ārvalstī noslēgts laulības līgums saskaņā ar ārvalstu tiesību aktiem var tikt reģistrēts Latvijā? Ja jā, ar kādiem nosacījumiem vai formalitātēm?

Ārvalstu laulības līgumus Čehijā reģistrēt nevar.

5.1. Kā īpašumtiesības (lietu tiesības) tiek sadalītas?

Saskaņā ar Čehijas Republikas tiesību aktiem kopīgas mantas attiecības pārtrauc laulības šķiršanas, laulātā nāves un dažos citos tiesību aktos noteiktos gadījumos. Kad kopīgas mantas attiecības ir pārtrauktas, tiesības un pienākumi, kas bija kopīgi abiem laulātajiem, tiek sadalīti.

(Bijušie) laulātie var vienoties par sadalīšanas veidu (kas nedrīkst skart trešo pušu tiesības), vai arī lūgt tiesai par to lemt (Civilkodeksa 740. Un 765. pants). Tiesas nolēmums par sadalījumu (vai, ja nepieciešams, laulāto vienošanās par sadalījumu) ir balstīts uz principu, ka abu laulāto intereses attiecībā uz sadalījumu ir vienādas. Tomēr vērā tiek ņemti šādi aspekti: īpaši - apgādājamo bērnu vajadzības, katra laulātā rūpes par ģimeni un to, ko katrs laulātais ieguldījis to kopīgās mantas iegādē un uzturēšanā. Tai pat laikā laulātajiem jāatmaksā nauda, kas no kopīgas mantas ieguldīta viņu atsevišķajā mantā, bet viņi var prasīt arī atlīdzību par mantu, kas no atsevišķā īpašuma ieguldīta kopīgā mantā (Civilkodeksa 742. pants).

Ja kopīga manta nav tikusi sadalīta trīs gadu laikā pēc laulāto mantas kopības izbeigšanas (pat ne laulātajiem par to vienojoties), ne arī šajā laikā tiesā iesniegts lūgums par mantas sadalīšanu, mantas sadalīšana notiek balstoties uz šādu, likumā noteiktu, kārtību:

• taustāmā, kustamā manta pieder tam laulātajam, kas šo mantu kā īpašnieks izmantoja tikai savām, savas ģimenes vai mājsaimniecības vajadzībām,
• cits kustamais un nekustamais īpašums līdzvērtīgās daļās pieder abiem laulātajiem (Civilkodeksa 741. pants).

Tādi pat noteikumi tiek piemēroti, ja kopīgā manta ar laulības līgumā noteikto tikusi samazināta.

5.2. Kurš ir atbildīgs par esošajiem parādiem pēc laulības šķiršanas/šķirtas dzīves uzsākšanas?

Abi laulātie ir kopēji un atsevišķi atbildīgi par kopīgai mantai esošajām parādsaistībām attiecībā pret trešajām pusēm, kas radušās laulības laikā, jo mantas dalījums nedrīkst ietekmēt trešo pušu tiesības. Pretējā gadījumā trešās puses var prasīt tiesas nolēmuma par sadalījumu atzīšanu par spēkā neesošu attiecībā uz tām (Civilkodeksa 737. pants).

Par parādsaistībām, kas attiecas uz laulāto atsevišķo mantu, tie atbild atsevišķi.

5.3.1. Mantas kopības pārpalikuma gadījumā:

• Vai prasījumu apmierina ar maksājumu vai materiālā izteiksmē?
• Kā prasījums tiek novērtēts?
• Kāds ir kompensācijas apmērs?
• Kad prasījums tiek ierobežots?

Čehijas Republikas tiesību aktos nav paredzēta mantas pārpalikuma kopība.

5.3.2. Citos gadījumos (nav mantas kopības pārpalikuma)?
Katram laulātajam ir jāatlīdzina līdzekļi, kas no kopīgas mantas ieguldīti viņa atsevišķajā mantā, tāpat viņiem ir tiesības pieprasīt atlīdzību par kopīgā mantā ieguldīto, ko viņš/viņa sedza no savas atsevišķās mantas (Civilkodeksa 742. pants ).

Čehijas tiesību aktos nav konkrēti noteikts, vai prasība jāapmierina ar maksājumu vai arī natūrā.

Īstenojot mantojuma procedūru, bijušo laulāto tiesības un pienākumi tiek izvērtēti balstoties uz mantisko attiecību režīmu, kāds bija spēkā viņu starpā (piemēram, likumā noteiktas attiecības, līgumā atrunātas attiecības vai tiesas noteiktas attiecības), kā arī balstoties uz norādījumiem (pēdējās gribas rīkojumu), kurus atstājis mirušais laulātais attiecībā uz savu mantu savas nāves gadījumā. Ja nepieciešams, jāpiemēro tiesas noteiktais mantas sadalījums, kas izklāstīts 5.1 punktā. Taču pārdzīvojušais laulātais un mantinieki var vienoties par ko citu (Civilkodeksa 764. panta 1. punkts).

Mantojuma priekšmets ir mirušā laulātā manta, kas sastāv no - pēc izbeigšanās sadalītās kopīgās mantas (parasti viena puse no izbeigtās kopīgās mantas) un viņa atsevišķās mantas. Pārdzīvojušais laulātais un mirušā bērni ir pirmās pakāpes mantinieki un katrs manto vienlīdzīgu mantas daļu (Civilkodeksa 1635. panta 1. punkts).

Čehijas Republikas tiesību aktos nav paredzēts īpašs laulāto mantisko attiecību veids dzīvesbiedriem, kam ir atšķirīga valstspiederība.

Čehijas Republikas tiesību aktos nav paredzēts īpašs reģistrēto partneru mantisko attiecību veids. Taču reģistrēti partneri drīkst reglamentēt to mantiskās attiecības ar līgumu. Tas attiecas arī uz nereģistrētām partnerattiecībām. Tomēr pārdzīvojušais reģistrētais partneris un nelaiķa bērni ir pirmās pakāpes mantinieki un katrs manto vienlīdzīgu mantas daļu (Civilkodeksa 1635. panta 1. punkts un 3020. pants).

Ja vismaz viens laulātais ir Čehijas Republikas pilsonis, vai ja atbildētāja pastāvīgā dzīvesvieta ir Čehijas Republika, Čehijas Republikas tiesām ir starptautiska jurisdikcija laulības šķiršanas lietās (kā arī lietās, lai pasludinātu laulību par spēkā neesošu vai arī noteiktu laulību esamību vai neesamību). Ja neviens no laulātajiem nav Čehijas Republikas pilsonis un atbildētāja pastāvīgā dzīvesvieta nav Čehijas Republika vai cita ES dalībvalsts un viņš/viņa nav arī citas ES dalībvalsts valstspiederīgais, vai arī viņš nedzīvo ne Apvienotajā Karalistē, ne Īrijā, Čehijas Republikas tiesām ir jurisdikcija šādos gadījumos:

• ja abu laulāto pastāvīgā dzīvesvieta bija Čehijas Republika un prasītāja pastāvīgā dzīves vieta vēl joprojām ir Čehijas Repubika;
• ja prasītāja pastāvīgā dzīvesvieta ir Čehijas Republika un ja otrs laulātais pievienojies šai prasībai;
• ja prasītāja pastāvīgā dzīvesvieta ir Čehijas Republika un tā tāda ir bijusi vismaz vienu gadu, pirms prasība ir tikusi iesniegta;

(Likuma Nr. 91/2012 47. pants.)

Tiesības lemt par nekustamo īpašumu, kas atrodas Čehijas Republikā, ir vienīgi Čehijas tiesām vai atbildīgajām Čehijas valsts iestādēm (Likuma Nr. 91/2012 68. pants). Ja mantojuma atstājēja pastāvīgā dzīvesvieta nāves brīdī bija Čehijas Republika, tad mantojuma lietu izskata tiesa (Likuma Nr. 91/2012 74. pants).

Jurisdikcija lemt laulāto īpašuma lietā (tai skaitā par laulāto kopīgās mantas sadalīšanu) ir tai reģionālajai tiesai, kuras darbības reģionā atradās vai atrodas laulāto pēdējā kopējā dzīvesvieta Čehijas Republikā, pie nosacījuma, ka viens no laulātajiem vēl joprojām dzīvo attiecīgajā tiesas darbības reģionā. Ja šāda tiesa nepastāv, lieta tiek nodota vispārējās tiesas jurisdikcijā (piemēram, kompetentā tiesa tiek noteikta pēc tā laulātā dzīvesvietas, kurš tiesvedību neuzsāka). Ja nepastāv arī šāda tiesa, tad lieta tiek nodota tās vispārējās tiesas jurisdikcijā, kur ir tiesvedību uzsākušā laulātā dzīvesvieta (Likuma Nr. 292/2013 (Lik. krāj.) par tiesu īpašo procedūru 373. un 383. pants).

Ar laulības šķiršanas procedūru nesaistītos gadījumos jurisdikcija ir:

• atbildētāja dzīvesvietas reģionālajai tiesai vai
• ar nekustamo īpašumu saistītos gadījumos, reģionālajai tiesai, kuras darbības reģionā atrodas attiecīgais īpašums, vai arī
• ja sadale notiek saistībā ar mantošanas procedūru, reģionālajai tiesai, kuras darbības reģionā notiek mantošanas procedūra (Civilprocesa kodeksa 88. pants).