1.1. Kurš likums ir piemērojams laulāto mantu attiecībām? Kādi kritēriji/noteikumi tiek izmantoti, lai noteiktu piemērojamos tiesību aktus? Kuras starptautiskās konvencijas ir jāievēro dažādās valstīs?

1. tās pēdējās valsts tiesību akti, kuras valstspiederīgie laulātie bija laulības laikā, ja kāds no laulātajiem šo valstspiederību ir saglabājis;
2. ja šādas valsts nav, piemēro tās valsts tiesību aktus, kur laulības laikā bija laulāto pēdējā kopējā pastāvīgā dzīvesvieta;
3. ja šādas valsts nav, piemēro tās valsts tiesību aktus, ar kuru laulātajiem ir lielākā saistība.

1.2. Vai laulātajiem ir iespēja izvēlēties piemērojamo likumu? Ja jā, tad kādi principi reglamentē šo izvēli (piemēram, likumi, oficiālās prasības, atpakaļejošais spēks)?

2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?

2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?

2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?

2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?

• Saskaņā ar mantas šķirtības / līdzdalības iegādē sistēmu katrs laulātais pārvalda un rīkojas ar savu īpašumu. Taču, ja nav panākta vienošanās par pretējo, viens laulātais var otram laulātajam piešķirt pilnvaras pārvaldīt viņa/viņas individuālo īpašumu, neparedzot saistības vai pienākumu nodot ienākumus no šīs mantas pārvaldības. Šādus ienākumus uzskata par daļu no pienākuma piedalīties ģimenes vajadzību pildīšanā (GCK 1399. pants).
• Saskaņā ar laulāto mantas kopības sistēmu laulātajiem ir jāvienojas par to, kas pārvaldīs kopīpašumu, kam ir tiesības ar to rīkoties un vai ir vajadzīgas piekrišanas tiesības gadījumā, ja laulātie noteikuši, ka mantu pārvaldīs viens laulātais.

2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?

2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?

• Saskaņā ar mantas šķirtības / līdzdalības iegādē sistēmu par parādsaistībām ir atbildīgs tikai tas laulātais, kurš laulības laikā tās uzņēmās. Kreditori savu prasījumu apmierināšanai var izmantot tikai tā laulātā personisko mantu, kas uzņēmās parādsaistības.
• Saskaņā ar laulāto mantas kopības sistēmu par parādsaistībām, ko viens laulātais laulības laikā uzņēmās saistībā ar kopīpašuma pārvaldību un ģimenes vajadzībām, ir atbildīgs attiecīgais laulātais un kreditori prasījumu apmierināšanai var izmantot šā laulātā personisko īpašumu un kopīpašumu (un, ja ar šo īpašumu nepietiek, arī tā laulātā, kas šīs parādsaistības nav uzņēmies, personisko īpašumu, taču nepārsniedzot pusi no prasījuma apmēra, GCK 1410. pants). Ja parādsaistības ir personiskas un nav saistītas ar laulātā, kas tās uzņēmās, pilnvarām pārvaldīt kopīpašumu, kreditori savu prasījumu apmierināšanai var izmantot parādnieka personisko īpašumu, un tikai tad, ja ar šo īpašumu nepietiek, tie drīkst apmierināt prasījumu, izmantojot kopīpašumu, taču nepārsniedzot pusi no prasījuma apmēra (GCK 1408.–1409. pants).

3.1. Kurus noteikumus var mainīt ar līgumu un kurus nē? Kādi ir laulāto mantisko attiecību režīmi?

3.2. Kādas ir oficiālās prasības un ar ko es varu sazināties?

3.3. Kad var noslēgt līgumu, un kad tas stāsies spēkā?

3.4. Vai laulātie drīkst grozīt spēkā esošo līgumu? Ja jā, tad ar kādiem nosacījumiem?

4.1. Vai jūsu valstī ir viens vai vairāki laulāto īpašumu reģistri? Kur tas/tie ir?

4.2. Kādi dokumenti tiek reģistrēti? Kāda informācija tiek reģistrēta?

4.3. Kādā veidā un kam reģistrā esoša informācija ir pieejama?

4.4. Kādas ir reģistrācijas tiesiskās sekas (derīguma termiņš, pretstatīšanas iespēja)?

5.1. Kā īpašumtiesības (lietu tiesības) tiek sadalītas?

• Ja piemēro mantas šķirtības / līdzdalības iegādē sistēmu un laulību izbeidz, laulātajam ir tiesības saņemt daļu no otra laulātā tāda īpašuma pieauguma, kas iegūts pēc laulības noslēgšanas, ja attiecīgais laulātais ir palīdzējis to palielināt. Ja nav pierādīts citādi, par ieguldījumu uzskata vienu trešo daļu no palielinājuma vērtības. Šo nosacījumu piemēro arī vairāk nekā trīs gadus ilgai laulāto atšķiršanai. Īpašumu, ko laulātais ieguvis kā dāvinājumu, novēlējumu vai mantojumu, neuzskata par viņa/viņas īpašuma pieaugumu (GCK 1400. pants).
• Ja tika ievērota laulāto mantas kopība, laulības šķiršanas gadījumā mantas kopību izbeidz un, ja laulātajiem ir kopēja manta, to sadala. Ja laulātie nav vienojušies par pretējo, kopīpašumu sadala saskaņā ar GCK 795. panta et seq. nosacījumiem par tiesību kopības pārtraukšanu un kopējās mantas sadali un Grieķijas Civilprocesa kodeksa nosacījumiem par kopējās mantas sadali. Kopīpašumu sadala ievērojot līgumisku vienošanos vai, ja rodas nesaskaņas, atbilstīgi tiesas lēmumam (GCK 1414., 798.–799. pants). Katram laulātajam ir tiesības saņemt pusi no kopīpašuma. Prasījumam par kopīpašuma sadali nav noilguma.

5.2. Kurš ir atbildīgs par esošajiem parādiem pēc laulības šķiršanas/šķirtas dzīves uzsākšanas?

• Saskaņā ar mantas šķirtības / līdzdalības iegādē sistēmu laulātais, kas uzņēmies parādsaistības, par tām atbild arī pēc laulības šķiršanas. Viņš/viņa atbild par parādsaistībām ar savu personisko mantu.
• Laulātais, kas uzņēmies parādsaistības, par tām atbild pēc laulības šķiršanas arī saskaņā ar laulāto mantas kopības sistēmu. Taču, ja parādsaistības, ko laulātais uzņēmies laulības laikā, attiecas uz kopīpašuma pārvaldību un ģimenes vajadzībām, kreditoru lietu tiesības uz laulāto kopējo mantu neietekmē kopīpašuma sadali pēc laulāto mantas kopības pārtraukšanas (GCK 803. pants).

5.3. Vai kādam no laulātajiem ir tiesības uz kompensāciju?

• Saskaņā ar mantas šķirtības / līdzdalības iegādē sistēmu pārdzīvojušais laulātais manto vismaz daļu no nelaiķa laulātā atstātā mantojuma vai nu saskaņā ar testamenta nosacījumiem, vai arī ar nosacījumiem par likumisko mantošanu. Atbilstīgi nosacījumiem par likumisko mantošanu laulātais saņem vienu ceturto daļu no mantojuma, ja ir bērni. Ja bērnu nav, viņš/viņa manto vienu pusi no mantojuma kopā ar nelaiķa brāļiem un māsām vai to bērniem un nelaiķa vecākiem vai, ja vecāku nav, vecvecākiem, tēvočiem un pirmās pakāpes māsīcām un brālēniem. Ja tuvāko radinieku nav, pārdzīvojušais laulātais manto visu īpašumu (GCK 1820.–1821. pants). Pat ja nelaiķis testamentā norādījis citādi, pārdzīvojušajam laulātajam ir tiesības saņemt savu likumā noteikto īpašuma daļu, t. i., pusi no likumiskās daļas, kas viņam/viņai pienāktos.
• Saskaņā ar laulāto mantas kopības sistēmu viena laulātā nāves gadījumā šo statusu pārtrauc un pārdzīvojušais laulātais saņem savu kopīpašuma daļu. Turklāt vai nu saskaņā ar testamenta nosacījumiem, vai arī nosacījumiem par likumisko mantošanu viņš/viņa iepriekš aprakstītajā veidā arī manto daļu no nelaiķa laulātā kopīpašuma un personiskā īpašuma daļas. Lai pārdzīvojušais laulātais varētu saņemt mantojumu atbilstīgi iepriekš minētajiem nosacījumiem, nelaiķis laulātais pirms nāves nedrīkst būt iesniedzis prasību par laulības šķiršanu (GCK 1822. pants).

• ja partneri vienošanos par brīvām partnerattiecībām nav papildinājuši ar īpašu nosacījumu, vienošanās darbības laikā uz mantu, kas iegādāta pirms vienošanās, kā arī mantu, kas tiks iegādāta vienošanās darbības laikā, attiecas mantas šķirtība; vai
• partneri, noslēdzot vienošanos par brīvām partnerattiecībām, var noteikt, ka tiem būs vienlīdzīgas tiesības uz visu mantu, kas tiks iegādāta vienošanās darbības laikā; vai arī
• partneri, noslēdzot vienošanos, var noteikt, ka tās pārtraukšanas gadījumā katra puse izvirzīs otrai pusei prasījumu par vienošanās darbības laikā iegādāto mantu, ja attiecīgā puse būs palīdzējusi šo mantu iegādāties. Šo prasījumu nevar izvirzīt saņēmēja mantinieki un to arī nevar tiem nodot vai atstāt mantojumā, taču prasījums ir saistošs saistītās personas mantiniekiem. Prasījumu var izvirzīt divu gadu laikā pēc vienošanās izbeigšanas.
• Par testamentā vai likumā paredzētajām pārdzīvojušā partnera mantošanas tiesībām 11. pantā (obligāti piemērojamā tiesību akta nosacījums) noteikts, ka:
  • ja vienošanās par brīvām partnerattiecībām tiek izbeigta viena partnera nāves dēļ, pārdzīvojušajam partnerim ir likumiskas mantošanas tiesības uz vienu sesto daļu mantojuma, ja ir bērni, uz vienu trešo daļu mantojuma, ja ir citas pakāpes mantinieki, un uz visu mantojumu, ja nelaiķim nav tādu radinieku, kas būtu uzskatāmi par likumiskajiem mantiniekiem.
  • Pat ja nelaiķis testamentā norādījis citādi, pārdzīvojušajam partnerim ir tiesības saņemt savu likumā noteikto īpašuma daļu, t. i., pusi no likumiskās daļas, kas viņam/viņai pienāktos;
• noteikumu, ar kuriem reglamentētu nereģistrētu partneru īpašumtiesības, nav.