1.1. Kurš likums ir piemērojams laulāto mantu attiecībām? Kādi kritēriji/noteikumi tiek izmantoti, lai noteiktu piemērojamos tiesību aktus? Kuras starptautiskās konvencijas ir jāievēro dažādās valstīs?

Saskaņā ar starptautisko privāttiesību likumu, ja laulātie nav izvēlējušies tiesību aktu, tad viņu mantiskajām attiecībām ir piemērojams tiesību akts, kas piemērojams laulības vispārējām juridiskajām sekām laikā, kad laulātie stājās laulībā. Vispārējās juridiskās sekas nosaka saskaņā ar tās valsts likumu, kurā ir abu laulāto kopīgā pastāvīgā dzīvesvieta. Gadījumā, ja kopīgas pastāvīgās dzīvesvietas nav, ir piemērojams kopīgās pilsonības valsts likums. Ja laulātie dzīvo dažādās valstīs un viņiem ir dažādas pilsonības, laulības vispārējās juridiskās sekas nosaka, pamatojoties uz tās valsts tiesību aktu, kurā bija viņu pēdējā kopīgā pastāvīgā dzīvesvieta, ja viens no laulātajiem joprojām dzīvo šajā valstī. Ja, pamatojoties uz iepriekš minētajiem pamatiem, nav iespējams noteikt, kurš tiesību akts ir piemērojams, ir jāpiemēro tās valsts tiesību akts, ar kuru laulātie ir citādā veidā visciešāk saistīti.

Ja kāds no laulātajierm ir Latvijas, Lietuvas, Polijas, Krievijas vai Ukrainas pilsonis, vai arī ja laulātie dzīvo kādā no šīm valstīm, tiek piemēroti atšķirīgi principi, kuri izriet no starptautiskajiem nolīgumiem (līgumiem par juridisko palīdzību).

1.2. Vai laulātajiem ir iespēja izvēlēties piemērojamo likumu? Ja jā, tad kādi principi reglamentē šo izvēli (piemēram, likumi, oficiālās prasības, atpakaļejošais spēks)?

Saskaņā ar Starptautisko privāttiesību likumu laulātie var izvēlēties tiesību aktu, kas piemērojams viņu mantiskajām attiecībām. Tie var izvēlēties tās valsts tiesību aktu, kura ir viena no laulāto pastāvīgā dzīvesvieta, vai tās valsts tiesību aktu, kuras pilsonība ir vienam no laulātajiem tiesību akta izvēlēšanās brīdī.

2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?

Noslēdzot laulību, laulātajiem ir pienākums izvēlēties savu, laulāto mantisko attiecību režīmu. Viņi var izvēlēties starp mantas kopību, laulības laikā iegūtās manatas kopību vai laulāto mantas šķirtības režīmu.

Ja laulātie nav izvēlējušies laulāto mantisko attiecību režīmu, stājoties laulībā vai noslēdzot laulāto mantisko attiecību līgumu, tiek pieņemts, ka ir piemērojams likumā noteiktais īpašuma kopības režīms. Saskaņā ar šo režīmu īpašums, kas iegūts laulības laikā, ir uzskatāms par laulāto kopīgo īpašumu.

Saskaņā ar īpašuma kopības režīmu turpmāk minētais ir uzskatāms par atsevišķu īpašumu:

• personīgās mantas (piemēram, apģērbs);
• īpašums, kas katram laulātajam ir piederējis pirms laulības;
• īpašums, kas iegūts laulības laikā, saņemot lietošanā bez maksas, tai skaitā dāvināts vai mantots;
• manta, kas iegūta no darījuma ar šķirto mantu, vai apmaiņā pret šķirto mantu.

Kopīgā īpašuma sadalīšana ir iespējama vienīgi pēc īpašuma kopības režīma izbeigšanas (pēc viena laulātā nāves, laulības šķiršanas vai, noslēdzot laulības līgumu, kas nosaka citu īpašuma režīmu).

Saskaņā ar laulības laikā iegūtās mantas kopības režīmu un mantas šķirtības režīmu laulātajiem nav kopīga īpašuma.

(Igaunijas ģimenes tiesību likums)

2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?

Saskaņā ar īpašuma kopības režīmu īpašums ir uzskatāms par iekļautu laulāto kopīgajā īpašumā, kamēr nav pierādīts pretējais.

2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?

Saskaņā ar īpašuma kopības režīmu un īpašuma šķirtības režīmu mantas inventāra saraksts nav jāveido, taču tas ir jāizveido saskaņā ar laulības laikā iegūtās mantas kopības režīmu (skat. 5.3.).

2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?

Saskaņā ar īpašuma kopības režīmu tiesības un pienākumus saistībā ar viņu kopīgo īpašumu īsteno kopīgi vai ar otra laulātā piekrišanu. Darījumos, kas saistīti ar kustamo īpašumu vai tiesībām saistībā ar laulāto kopīgo īpašumu, otra laulātā piekrišana ir pieņemama (piekrišana nav pieņemama attiecībā uz darījumiem ar nekustamo īpašumu). Laulātais var īstenot darījumus ar kopīgo īpašumu savas ģimenes ikdienas vajadzību apmierināšanai un bez otra laulātā piekrišanas.

Darījumi ar kopīgu nekustamo īpašumu, kas īstenoti bez otra laulātā piekrišanas, ir spēkā neesoši.

Katrs laulātais savu atsevišķo mantu apsaimnieko neatkarīgi viens no otra un par saviem līdzekļiem, un otra laulātā piekrišana nav nepieciešama. Laulātais var pārdot sev piederošu ēku, kas tiek izmantota kā ģimenes mājvieta vai kuru izmanto otrs laulātais, kurš nav šīs ēkas īpašnieks, nodot ēku trešās personas rīcībā vai šādas tiesiskās attiecības izbeigt tikai ar otra laulātā piekrišanu, ja mājokļa īpašumtiesības tika iegūtas pēc 01.01.2015. Darījums, kas noslēgts bez otra laulātā piekrišanas, nav spēkā. Tas neattiecas uz mājokļiem, kuru īpašumtiesības iegūtas līdz 01.01.2015.

Saskaņā ar ienākumu pieauguma kopības režīmu, īpašums, kas pieder laulātajam ir, viņa(-as) atsevišķais īpašums, kas ir neatkarīgi tikai tā īpašnieka rīcībā (bez otra laulātā piekrišanas), neraugoties uz to, vai īpašums ir iegūts pirms laulības, vai tās laikā. Tomēr, īstenojot darījumus saistībā ar dzīvojamo māju, kuru ģimene izmanto kā mājokli, vai to izmanto laulātais, kurš nav tās īpašnieks, ir vajadzīga pēdējā minētā piekrišana. Ja šāds darījums tiek noslēgts bez laulātā, kurš nav īpašnieks, piekrišanas, tas ir spēkā neesošs un šim laulātajam ir tiesības celt prasību pret trešo pusi tiesā, kas izriet no darījuma spēkā neesamības.

Katrs laulātais savu atsevišķo īpašumu apsaimnieko neatkarīgi par saviem līdzekļiem.

Saskaņā ar īpašuma šķirtības režīmu saistībā ar mantiskajām attiecībām laulātie tiek uzlūkoti tā, it kā viņi nebūtu laulībā un katrs laulātais pārvalda un rīkojas ar savu īpašumu neatkarīgi par saviem līdzekļiem.

2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?

Neatkarīgi no tā, kāds laulāto mantisko attiecību režīms ir izvēlēts, laulātajiem ir solidārs pienākums līdzekļus, kurus viens no laulātajiem ir ieguvis noslēgtajos darījumos, ieguldīt kopējā mājsaimniecībā bērnu interesēs vai arī, lai apmierinātu ģimenes ikdienas vajadzības (piemēram, ja viens no laulātajiem paņem aizdevumu ģimenes interesēs, otrais laulātais ir solidāri atbildīgs par to). Darījuma summa nedrīkst pārsniegt līmeni, kas atbilst laulāto dzīves apstākļiem.

2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?

Neraugoties uz to, kāds laulāto mantisko attiecību režīms ir izvēlēts, laulātais ir atbildīgs par saistībām, kas radušās otram laulātajam tikai tiktāl, ciktāl otrs laulātais ar savu rīcību var pārstāvēt laulāto vai noteikt tam pienākumu.

Saskaņā ar īpašuma kopības režīmu laulātie ar savu atsevišķo īpašumu vai kopīgo īpašumu trešo personu priekšā ir pilnībā atbildīgi par:

• saistībām, kuras otrs laulātais ir uzņēmies, lai apmierinātu ģimenes vajadzības;
• solidāro saistību, kuras uzņēmies laulātais, izpildi;
• saistībām, kurās laulātais ir vienojies ar trešām personām atbildēt gan ar atsevišķo īpašumu, gan kopīgo īpašumu (ir nepieciešama otra laulātā piekrišana).

Citu saistību gadījumā katrs laulātais ir atbildīgs ar savu atsevišķo īpašumu un pusi kopīgā īpašuma (t.i., savu daļu). Kreditors var pieprasīt kopīgā īpašuma sadali, ja ir pierādīts, ka debitora laulātā atsevišķais īpašums nav pietiekams, lai nomaksātu saistības.

3.1. Kurus noteikumus var mainīt ar līgumu un kurus nē? Kādi ir laulāto mantisko attiecību režīmi?

Īpašuma kopības, ienākumu pieauguma kopības un īpašuma šķirtības laulāto mantisko attiecību režīmu laulības laikā var mainīt neierobežotu reižu skaitu, noslēdzot laulības līgumu.

Lai vai kāds laulāto mantisko attiecību režīms būtu ticis izvēlēts, noslēdot laulāto mantisko attiecību līgumu, laulātie varr:

• izbeigt mantisko attiecību režīmu, kas izvēlēts laulājoties vai noslēdzot laulāto mantisko attiecību līgumu;
• izvēlēties citu, likumā noteiktu, mantisko attiecību režīmu;
• izdarīt izmaiņas izvēlētajā mantisko attiecību režīmā, gadījumos, kad to nosaka likums;
• noteikt tiesību aktu, kas piemērojams to īpašumu attiecībām, ja laulātie dzīvo atšķirīgās valstīs vai viņiem ir atšķirīga pilsonība

Īpašuma kopības režīma gadījumā, laulāto mantisko attiecību līgumā var iekļaut:

• personisku mantu vai kādu noteiktu mantas veidu var noteikt kā kopīgu īpašumu vai atsevišķu īpašumu;
• atsauci, ka likumā paredzētie ierobežojumi neattiecas uz darījumiem ar ģimenes mājokli vai dzīvojamo platību, kuru izmanto viens no laulātajiem (skat. 2.4.);
• tiesības pārvaldīt kopīgo īpašumu var uzticēt vienam no laulātajiem un šādas tiesības var ierobežot saskaņā ar līguma noteikumiem;
• var noteikt to, ka vienam laulātajam īstenojot neatkarīgu saimniecisko darbību, veicot darījumus, nav nepieciešama otra laulātā piekrišana.

Laulības laikā iegūtā īpašuma kopības režīma gadījumā, laulāto mantisko attiecību līgumā var iekļaut:

• ka tiesību aktos noteiktie ierobežojumi darījumiem attiecībā uz ģimenes mājokli vai mājokli, kuru atsevišķi izmanto viens no laulātajiem, nav piemērojami (skat. 2.4.);
• ka fiksētās mantas saturs un aprēķins tiek noteikts citādi, nekā ir paredzēts tiesību aktā (skat. 5.3.).

3.2. Kādas ir oficiālās prasības un ar ko es varu sazināties?

Laulāto mantisko attiecību līgumu laulātie noslēdz personīgi, un līgums ir jāsagatavo un jāapliecina notāram.

3.3. Kad var noslēgt līgumu, un kad tas stāsies spēkā?

Laulāto mantisko attiecību līgumu var noslēgt pirms laulības vai tās laikā (pēdējā minētajā gadījumā tas stājas spēkā tā noslēgšanas brīdī). Ja līgums ir noslēgts pirms laulības, tas stājas spēkā laulības noslēgšanas dienā.

3.4. Vai laulātie drīkst grozīt spēkā esošo līgumu? Ja jā, tad ar kādiem nosacījumiem?

Laulātie drīkst izdarīt izmaiņas laulāto mantisko attiecību līgumā (skat.3.1.).

3.5. Vai laulības līgumam var piešķirt atpakaļejošu spēku saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem, ja laulātie noslēdz šo līgumu laulības laikā?

Saskaņā ar Igaunijas tiesību aktiem laulātie var laulāto mantas līgumā noteikt, ka tam ir atpakaļejošs spēks, taču šāds līgums būtu spēkā tikai starp viņiem un tam nebūtu spēka attiecībā pret trešajām personām.

Ja, noslēdzot laulību, laulātie izvēlas laulības laikā iegūtās mantas kopības režīmu vai īpašuma šķirtības režīmu, dzimtsarakstu pārzinim vai notāram, kurš noslēdz laulību, ir jāiesniedz pieteikums par attiecīgā ieraksta izdarīšanu laulāto mantisko attiecību reģistrā.

Ja topošie laulātie, piesakot laulības, neizvēlas mantisko attiecību režīmu un laulāto mantisko attiecību līgumu neslēdz, uz viņu laulību tiek attiecināts laulāto mantas kopības režīms un ieraksts laulāto mantisko attiecību reģistrā nav jāveic.

Ja laulātie noslēdz laulāto mantisko attiecību līgumu, līguma detaļas laulāto mantisko attiecību reģistrā tiek iekļautas pēc vismaz viena no laulāto pieprasījuma, pamatojoties uz pieteikumu, kuru apliecinājis notārs.

Ja tiesa lemj par mantas kopības režīma vai ienākumu pieauguma kopības režīma pārtraukšanu, tā nosūta tiesas nolēmuma eksemplāru Notāru padomei, lai tiktu veikts ieraksts laulāto mantisko attiecību reģistrā.

4.1. Vai jūsu valstī ir viens vai vairāki laulāto īpašumu reģistri? Kur tas/tie ir?

Igaunijas Republikā ir tikai viens laulāto mantisko attiecību reģistrs, ko uztur Notāru padome.

(Igaunijas laulāto mantisko attiecību reģistrācijas likums)

4.2. Kādi dokumenti tiek reģistrēti? Kāda informācija tiek reģistrēta?

Reģistrācijas kartē norāda šādus datus: laulāto personas datus, laulāto mantisko attiecību režīmu, laulāto īpašuma tiesību labojumus, noteiktu ierakstu atcelšanu vai grozījumus, kā arī igaunijas vai ārvalstu tiesību aktu piemērošana laulāto mantiskajām attiecībām un informāciju par laulāto mantisko attiecību līgumu.
Reģistrācijas datnē tiek glabāti dokumenti, saskaņā ar kuriem ir veikts ieraksts (laulāto mantisko attiecību līgumi, tiesas lēmumi, pieteikumi par ierakstu izdarīšanu utt.).

4.3. Kādā veidā un kam reģistrā esoša informācija ir pieejama?

Reģistrācijas kartē, kura atrodas laulāto mantisko attiecību reģistrā, iekļautā informācija ir pieejama ikvienam un ikviens var saņemt izrakstus no tās. Reģistrācijas kartēm var piekļūt un dokumentu izdrukas saņemt, ja pastāv likumīgas intreses. Tiek pieņemts, ka likumīgas intreses ir laulātajiem, notāriem, tiesu izpildītājiem, aizbildņiem, bankrota pārvaldniekiem, tiesām un tos uzraugošajām iestādēm.

Laulāto mantisko attiecību reģistram var piekļūt notāru birojos un attiecīgajās tīmekļa vietnēs. Ja informācija tiek iegūta notāra birojā, caur to piekļūstot laulāto mantisko attiecību reģistra datiem, tiek iekasēta maksa par pakalpojumu, atbilstoši „Noteikumiem par notāru atlīdzības taksēm”.

4.4. Kādas ir reģistrācijas tiesiskās sekas (derīguma termiņš, pretstatīšanas iespēja)?

Ja laulātie maina vai izbeidz savu laulāto mantas kopības režīmu (skat. 3.1.), attiecībā uz trešām personām juridisku spēku tas iegūst vienīgi tad, ja izmaiņas tiek reģistrētas laulāto mantisko attiecību reģistrā vai arī tad, ja trešā persona zina to, ka pastāv laulāto mantisko attiecību līgums.

4.5. Vai ārvalstī noslēgts laulības līgums saskaņā ar ārvalstu tiesību aktiem var tikt reģistrēts Latvijā? Ja jā, ar kādiem nosacījumiem vai formalitātēm?

Jā, ārvalstī noslēgtu laulības līgumu var reģistrēt Igaunijas laulāto mantas reģistrā. Lai laulāto mantas reģistrā tiktu izdarīts ieraksts, pamatojoties uz ārvalstī noslēgtu laulības līgumu, laulātie iesniedz vai nu notariāli apliecinātu rakstisku pieteikumu vai elektroniski parakstītu pieteikumu (Notariāta noteikumu §451(3)). Dokumentus, kuri nav igauņu valodā, jāiesniedz kopā ar zvērināta tulka tulkojumu uz igauņu valodu (Laulāto mantas reģistra likuma §8(2)).

5.1. Kā īpašumtiesības (lietu tiesības) tiek sadalītas?

Īpašuma kopības režīma gadījumā, kopīgais īpašums starp laulātajiem tiek sadalīts saskaņā ar noteikumiem par kopīgu īpašuma tiesību izbeigšanu. Saskaņā ar Īpašuma tiesību likumu, kad kopīpašuma tiesības izbeidzas, īpašumu sadala saskaņā ar vienošanos starp līdzīpašniekiem. Ja vienošanās nav panākta, lēmumu pieņem tiesa.

Kopīgā īpašuma sadalīšana ir iespējama vienīgi pēc īpašuma kopības režīma izbeigšanas (pēc viena laulātā nāves, laulības šķiršanas vai noslēdzot laulāto mantisko attiecību līgumu, kas nosaka citu īpašuma režīmu). Īpašums, kas nav sadalīts, ir uzskatāms par laulāto kopīgo īpašumu, līdz tas tiek sadalīts

Saskaņā ar laulības laikā iegūtās mantas kopības laulātajiem nav kopīgas mantas, tādēļ īpašums nav sadalāms.

5.2. Kurš ir atbildīgs par esošajiem parādiem pēc laulības šķiršanas/šķirtas dzīves uzsākšanas?

Ir piemērojami tādi paši noteikumi kā saskaņā ar 2.5. un 2.6. punktu.

5.3. Vai kādam no laulātajiem ir tiesības uz kompensāciju?

Neraugoties uz to, kāds laulāto mantisko attiecību režīms ir piemērojams, ja viens no laulātajiem ģimenes labā tērē lielākus naudas līdzekļus, nekā otrs laulātais, tiek pieņemts, ka laulātajam nav tiesību pieprasīt kompensāciju par to, ko viņš(-a) ir ieguldījis(-usi) vairāk, nekā otrs laulātais.

Saskaņā ar īpašuma kopības režīmu, ja laulātais, kurš ir pilnvarots pārvaldīt kopīgo īpašumu, izmanto kopīgo īpašumu sava atsevišķā īpašuma interesēs, viņam/viņai ir jākompensē izmantotā īpašuma vērtība. Kompensācija ir uzskatāma par kopīgā īpašuma daļu. Ja laulātais savu atsevišķo īpašumu izmanto kopīgā īpašuma interesēs, viņš(-a) var pieprasīt, lai vērtība tiktu kompensēta no kopīgā īpašuma.

Saskaņā ar laulības laikā iegūtās mantas kopības režīmu, izbeidzoties laulāto mantisko attiecību režīmam, laulātajam ir tiesības pieprasīt izlīdzināšanu vai naudas kompensāciju. Ienākumu pieauguma kopības režīms izbeidzas līdz ar viena laulātā nāvi, laulības šķiršanu, tāda laulības līguma noslēgšanu, kas nosaka citu mantisko attiecību režīmu, vai ar tiesas lēmumu pēc viena laulātā pieprasījuma.

Katra laulātā īpašuma daļa, kas ir pieaugusi ienākumu pieauguma kopības režīma laikā (iegūtā manta) ir ieskaits.

Lai varētu noteikt to, cik lielā mērā uz mantu attiecas ieskaits, ir jāsagatavo katra laulātā mantas inventāra saraksts, kurā ir norādīts viss laulāto īpašums (kopējā manta), norādot abu laulāto īpašumu brīdī kad laulība vai mantisko attiecību režīms sākās (fiksētā manta) un abu laulāto īpašums, kas ir iegūts līdz laulības vai mantisko attiecību izbeigšanai (iegūtā manta) un šās mantas vērtība.

Turpmāk norādītais nav ieskaits:

• īpašums, kas katram laulātajam ir piederējis pirms laulības;
• īpašums, kas laulības laikā ir iegūts bez maksas (piemēram, dāvinājums vai mantojums);
• tiesības, kas laulātajam cēlušās veselības problēmu vai miesas bojājumu dēļ un, pamatojoties uz valsts vai obligāto pensiju apdrošināšanu;
• manta, kas iegūta apmaiņā pret mantu, uz kuru neattiecas ieskaits.

Saskaņā ar īpašuma šķirtības režīmu attiecībā uz laulāto mantiskajām attiecībām viņi tiek uzlūkoti tā, it kā viņi nebūtu stājušies laulībā viens ar otru. Tomēr laulātajam ir tiesības iesniegt vispārēju prasību par kompensāciju (piemēram, par netaisnu iedzīvošanos, zaudējumu atlīdzināšanu).

Likumiskās mantošanas gadījumā pārdzīvojušais laulātais saņem mantojumu kopā ar mirušā laulātā radiniekiem un viņa (-as) daļa ir atkarīga no radinieku, kuriem ir tiesības uz mantojumu, pakāpes (radinieki manto trīs pakāpēs).

Ja pārdzīvojušais laulātais manto kopā ar pirmās pakāpes mantiniekiem (bērniem), viņam(-ai) ir tiesības uz līdzvērtīgu daļu ar bērniem, bet viņš saņem ne mazāk kā ceturto daļu īpašuma.

Ja pārdzīvojušais laulātais manto kopā ar otrās pakāpes mantiniekiem (mirušā vecākiem un viņu pēcnācējiem, t.i., mirušā brāļiem un māsām), viņam(-ai) ir tiesības uz pusi īpašuma. Ja pārdzīvojušais laulātais manto kopā ar otrās pakāpes mantiniekiem, viņam(-ai) ir tiesības arī uz papildu priviliģēto īpašuma daļu (kopīgā mājokļa mājsaimniecības priekšmetiem).

Ja nav ne pirmās, ne otrās pakāpes radinieku, pārdzīvojušais laulātais manto visu īpašumu.

Papildus īpašuma daļai pārdzīvojušajam laulātajam ir tiesības pieprasīt personīgas tiesības izmantot nekustamo īpašumu, kas kalpojis kā kopīgs mājoklis.

Ne.

Saskaņā ar grozījumiem Starptautisko privāttiesību likumā, kas stājās spēkā 01.01.2024., reģistrēto partneru mantiskās tiesības regulē viņu izvēlētie tiesību akti. 

Reģistrētie partneri var izvēlēties piemērojamos tiesību aktus ar nosacījumu, ka izvēlētie tiesību akti atzīst reģistrētu partnerattiecību īpašumtiesības. Šādā gadījumā reģistrētie partneri var izvēlēties viena reģistrētā partnera dzīvesvietas valsts tiesību aktus, viena reģistrētā partnera pilsonības valsts tiesību aktus vai reģistrēto partnerattiecību reģistrācijas valsts tiesību aktus. 

Ja reģistrētie partneri nav izvēlējušies noteicošos tiesību aktus, viņu mantiskās tiesības reglamentē tiesību akti, kas piemērojami reģistrēto partnerattiecību vispārējām tiesiskajām sekām. Reģistrēto partnerattiecību vispārīgās tiesiskās sekas, izņemot reģistrētā partnera tiesības uz saziņu un tiesības adoptēt saskaņā ar Reģistrēto partnerattiecību likumā paredzētajiem nosacījumiem, nosaka tās valsts tiesību akti, kurā reģistrētas reģistrētās partnerattiecības. Ja dati par reģistrētām partnerattiecībām ir ievadīti reģistrā vairākās valstīs, reģistrētu partnerattiecību vispārīgajām tiesiskajām sekām piemēro tās valsts tiesību aktus, kura pēdējā ievadījusi datus reģistrā. Iepriekšējā teikumā minētās valsts tiesību aktus piemēro perspektīvi no datu ierakstīšanas reģistrā brīža.

Noslēdzot reģistrētu partnerattiecību līgumu, reģistrētajiem partneriem ir pienākums atbalstīt un uzturēt vienam otru. Reģistrētajiem partneriem ir vienādas tiesības un pienākumi vienam pret otru. Viņi kopīgi organizē savu kopdzīvi, ņemot vērā viens otra labklājību, un katrs no viņiem uzņemas ar kopdzīvi saistītus pienākumus attiecībā uz otru. 

Noslēdzot reģistrētu partnerattiecību līgumu, reģistrētie partneri, vienojoties, izvēlas īpašumtiesiskās attiecības.  Īpašumattiecību veidi ir noteikti Ģimenes tiesību likumā, un tie ir tādi paši kā laulātiem pāriem. 

Nelaulāti kopdzīves partneri, kuri nav reģistrējuši savas partnerattiecības, var izmantot citus tiesiskos līdzekļus ārpus ģimenes tiesībām: viņi var veidot partnerattiecības saskaņā ar saistību tiesībām (netiešo līgumu piemērošana attiecas tikai uz kustamo īpašumu), iegūt kopīpašumu uz īpašumu saskaņā ar īpašuma tiesībām, taisīt testamentus saskaņā ar mantošanas tiesībām utt.

Saskaņā ar Igaunijas civilprocesa kodeksu jautājums ir Igaunijas tiesas kompetencē, ja tā var izskatīt jautājumu saskaņā ar nosacījumiem par tiesu jurisdikciju vai pamatojoties uz nolīgumu par tiesu jurisdikciju, ja vien tiesību aktos vai starptautiskos nolīgumos nav paredzēts citādi. Gadījumos, kas noteikti likumā, puses var vienoties par tiesu jurisdikciju. Vienošanās par tiesu jurisdikciju var būt iekļauta vienošanās strīdu risināt konkrētā tiesā.

Ir iespējams laulāto mantisko attiecību jautājumus risināt pie notāra.