
Pāri Itālija
Last updated on: 11.05.2022
1.1. Kurš likums ir piemērojams laulāto mantu attiecībām? Kādi kritēriji/noteikumi tiek izmantoti, lai noteiktu piemērojamos tiesību aktus? Kuras starptautiskās konvencijas ir jāievēro dažādās valstīs?
Ja laulātie nevienojas citādi, viņu mantiskās attiecības reglamentē to personiskajām attiecībām piemērojamie tiesību akti, t. i.:- viņu kopējās valsts tiesību akti, ja laulātajiem ir vienāda pilsonība;
- tās valsts tiesību akti, kurā lielākoties norit laulāto laulības dzīve, ja viņiem ir atšķirīga pilsonība vai vairākas kopējas pilsonības (1995. gada 31. maija Likuma Nr. 218 29. un 30. pants).
Šajā jomā Itālija nav ratificējusi nevienu starptautisku konvenciju.
1.2. Vai laulātajiem ir iespēja izvēlēties piemērojamo likumu? Ja jā, tad kādi principi reglamentē šo izvēli (piemēram, likumi, oficiālās prasības, atpakaļejošais spēks)?
Jā, laulātie var izvēlēties piemērojamos tiesību aktus. Laulātie var vienoties, ka viņu mantiskās attiecības būtu jāreglamentē tās valsts tiesību aktiem, kurā vismaz viens no viņiem ir pilsonis, vai arī tās valsts tiesību aktiem, kurā vismaz viens no viņiem dzīvo. Prasības attiecībā uz vienošanās par piemērojamajiem tiesību aktiem formālo spēkā esamību un saturu reglamentē izvēlētie tiesību akti vai arī tās vietas tiesību akti, kur vienošanos noslēdz (1995. gada 31. maija Likuma Nr. 218 30. pants).Saskaņā ar minimālo formālo prasību vienošanās ir jāsagatavo rakstveidā. Vienošanos var noslēgt vai mainīt jebkurā laikā; vienošanos nevar noslēgt ar atpakaļejošu spēku un to var iekļaut ierakstā par laulības noslēgšanu.
2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?
Likumā noteiktais laulāto mantisko attiecību veids ir laulāto mantas kopība (Itālijas Civilkodeksa (CK) 159. pants).Saskaņā ar likumā noteikto laulāto mantas kopības regulējumu pastāv laulāto kopīpašums, personiskais īpašums un atliktais kopīpašums.
Īpašums, ko laulātie atsevišķi vai kopā ieguvuši pēc laulības noslēgšanas, ir daļa no viņu kopīpašuma, izņemot personisko īpašumu un īpašumu, kas uzskatāms par atlikto kopīpašumu (CK 177. pants).
Personiskajā īpašumā ietilpst:
- īpašums, kas iegūts pirms laulības vai laulāto mantas kopības piemērošanas;
- īpašums, kas pēc laulības noslēgšanas iegūts kā dāvana vai mantojums, ja dāvinājuma vai testamenta publiskajā aktā nav norādīts, ka uz to attiecas laulāto mantas kopība;
- īpašums, ko izmanto vienīgi laulātā personiskajām vajadzībām, un tā piederumi;
- īpašums, kas laulātajam vajadzīgs profesionāliem nolūkiem;
- īpašums, kas saņemts kā kompensācija par zaudējumiem, kā arī pensija, kas saistīta ar daļēju vai pilnīgu darbspējas zaudēšanu;
- īpašums, kas iegūts, nododot vai apmainoties ar iepriekš uzskaitīto īpašumu, ja tas ir skaidri norādīts iegūšanas brīdī.
Lai no laulāto mantas kopības tiktu izslēgts jebkāds c), d), f) apakšpunktā minētais nekustamais vai kustamais īpašums, kas reģistrēts īpašā īpašuma reģistrā un iegūts pēc laulības noslēgšanas, tas jānorāda īpašuma iegūšanas dokumentā un ar otra laulātā līdzdalību (CK 179. pants).
Par atliktu kopīpašumu uzskata:
- no laulātā personiskā īpašuma iegūtus līdzekļus un ieņēmumus no viņa/viņas individuālajām darbībām, ja kopības izbeigšanas brīdī tie joprojām pastāv (CK 177. panta lit. b) un c));
- īpašumu, ko paredzēts izmantot viena laulātā uzņēmuma darbībā, ja šis uzņēmums izveidots pēc laulības noslēgšanas, kā arī pirms laulības noslēgšanas izveidota uzņēmuma peļņa, ja kopības izbeigšanas brīdī tā joprojām pastāv (CK 178. pants).
Atliktā kopīpašuma statusu piemēro tikai laulāto mantas kopības izbeigšanas brīdī un atkarībā no dominējošās doktrinārās interpretācijas tas nenorāda faktiskas kopīpašuma tiesības uz precēm vai tiesībām, bet tikai viena laulātā (īpašnieka) tiesības izpirkt otra laulātā tiesības uz nopelniem puses no īpašuma vērtības apmērā. Ja par šo vērtību neizdodas vienoties, to nosaka tiesnesis.
Mantojuma jomā tas nozīmē nelaiķa laulātā parādsaistības, kas jāmaksā pārdzīvojušajam laulātajam.
2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?
Ja nav pierādīts pretējais, kustamo īpašumu uzskata par laulāto kopējās mantas daļu (CK 195. pants).2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?
Laulātajiem nav jāsagatavo mantas uzskaitījums.2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?
Laulātie var pārvaldīt kopīpašumu atsevišķi.Taču veikt ārkārtas pārvaldīšanas darbības un sagatavot līgumus, ar kuriem piešķir vai iegūst personiskas lietošanas tiesības, drīkst tikai abi laulātie. Arī pārstāvības tiesības tiesvedībā par attiecīgajām darbībām ir abiem laulātajiem (CK 180. pants).
Publiski reģistrēta kustamā vai nekustamā īpašuma gadījumā ir iespējams anulēt rīcību (pārdošanu u. c.) ar īpašumu, ja tai bija vajadzīga otra laulātā piekrišana, bet tā netika sniegta, un laulātais, kura piekrišana bija jāsaņem, šādu prasību var izvirzīt viena gada laikā no dienas, kopš viņš/viņa uzzināja par šo rīcību un jebkurā gadījumā viena gada laikā no īpašuma ierakstīšanas datuma; jebkurā citā gadījumā laulātajam, kurš rīkojās bez otra laulātā piekrišanas, pēc otra laulātā pieprasījuma ir jāatjauno kopīpašums tādā stāvoklī, kādā tas bija pirms attiecīgās darbības, vai, ja tas nav iespējams, jāizmaksā līdzvērtīga summa (CK 184. pants).
Laulātais drīkst rīkoties ar savu kopīpašuma daļu tikai tad, ja laulāto mantas kopība ir likumīgi izbeigta.
Ja laulātais atsakās sniegt piekrišanu, nav sasniedzams vai rada citādus kavējumus, otrs laulātais var saņemt tiesneša atļauju veikt vajadzīgās darbības (CK 181. un 182. pants). Tiesnesis var arī atņemt kādam laulātajam īpašuma pārvaldīšanas tiesības, ja ir pierādīts, ka viņam/viņai ir nepietiekamas pārvaldīšanas spējas (CK 183. pants). Ja kāds no laulātajiem ir pilnīgi vai daļēji darbnespējīgs vai viņa/viņas pārvaldīšanas spējas ir nepietiekamas, tiesnesis var pasludināt īpašuma sadalīšanu, kas ir uzskatāms par vienu no laulāto mantas kopības izbeigšanas iemesliem (CK 193. pants).
Personiskā īpašuma un atliktā kopīpašuma gadījumā visas pārvaldīšanas un ar rīkošanos saistītās darbības īpašnieks drīkst veikt viens (CK 185. pants).
Tiesību aktos nav paredzētas īpašas tiesību normas par ģimenes mājvietu un īpaša aizsardzība laulātajam, kas nav šīs mājvietas īpašnieks.
2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?
Kopīpašuma parasto pārvaldīšanu abi laulātie drīkst veikt atsevišķi (CK 180. pants). Par ģimenes interesēs radītām saistībām laulātie atbild ar kopīpašumu arī tad, ja laulātie tās uzņēmās atsevišķi (CK 186. pants).2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?
Ja parādsaistības, ko viens laulātais pēc laulības noslēgšanas uzņēmās bez otra laulātā piekrišanas, veicot darbības, kas nav parastā pārvaldīšana un nesaņemot otra laulātā piekrišanu, kreditori nevar pilnībā segt tikai ar šā laulātā personisko īpašumu, izmanto laulāto kopīpašumu attiecīgā laulātā daļas apmērā (CK 189. pants).Arī tad, ja laulātais uzņēmās parādsaistības pirms laulības noslēgšanas, tā personiskie kreditori drīkst apmierināt prasījumu, izmantojot kopīpašumu attiecīgā laulātā kopīpašuma daļas apmērā. Nenodrošinātu parādsaistību gadījumā kopīpašuma kreditoriem ir priekšroka pār laulātā personiskajiem kreditoriem (CK 189. pants).
Ja ar kopīpašumu nepietiek, lai segtu parādsaistības, kas attiecas uz laulāto kopīpašumu, kreditori drīkst pakārtoti izvirzīt prasījumu par katra laulātā personisko īpašumu, nepārsniedzot pusi no prasījuma apmēra (CK 190. pants).
3.1. Kurus noteikumus var mainīt ar līgumu un kurus nē? Kādi ir laulāto mantisko attiecību režīmi?
Nosacījumus par laulāto mantas kopību var mainīt ar laulāto noslēgtu vienošanos (CK 210. pants). Vienošanos par mantas šķirtību var norādīt arī ierakstā par laulības noslēgšanu (CK 162. pants).Tiesību aktos ir paredzēti divi vispārpieņemtie mantisko attiecību veidi — mantas šķirtība un vispārpieņemtā laulāto mantas kopība.
Mantas šķirtība pilnībā atšķiras no likumā noteiktā regulējuma — katrs laulātais bez izņēmumiem saglabā ekskluzīvas īpašumtiesības un tiesības izmantot un pārvaldīt īpašumu, kas iegūts pirms laulības noslēgšanas un pēc tam, un atbild par savām parādsaistībām ar savu īpašumu (CK 215. un 217. pants).
Ja laulātie ieguvuši īpašumu kopīgi, uz to attiecas parastie nosacījumi par kopīpašumu.
Vispārpieņemtā laulāto mantas kopība, kas ir daudz mazāk izplatīta, ir likumā noteiktā laulāto mantas kopība ar mainītiem nosacījumiem. Laulātie bez ierobežojumiem var paredzēt mantas kopības nosacījumus, tomēr viņi nedrīkst:
- vispārēji atsaukties uz tiesību aktiem vai parašām, ko viņiem nepiemēro — laulātajiem ir konkrēti jānosaka vienošanās, ar ko reglamentē to attiecības, saturs;
- piemērot vispārpieņemto laulāto mantas kopību 2.1. punkta c), d) un e) apakšpunktā norādītajam personiskajam īpašumam;
- attiecībā uz īpašumu, uz ko attiektos likumā noteiktā laulāto mantas kopība, neparedzēt noteikumus par kopīpašuma pārvaldīšanu un tā daļu vienlīdzību (CK 210. pants).
Likumdevējs ir paredzējis arī iespēju izveidot dzimtīpašuma fondu, kas gan nav vispārpieņemts mantisko attiecību veids un attiecas tikai uz konkrētu īpašumu. Izmantojot šo fondu, kas var pastāvēt papildus laulāto mantas kopībai vai šķirtībai, laulātais, abi laulātie vai trešā persona var rezervēt konkrētu publiski reģistrētu kustamo vai nekustamo īpašumu vai arī tirgojamus līdzekļus, lai izpildītu ģimenes vajadzības. Šādam īpašumam piemēro īpašus noteikumus par tā pārvaldīšanu un uz to neattiecas tādu parādsaistību izpilde, par kurām kreditors zināja, ka to ņemšanas nolūks nav ģimenes vajadzību izpilde (167. pants et seq.).
3.2. Kādas ir oficiālās prasības un ar ko es varu sazināties?
Lai vienošanās būtu derīga, tā jāsagatavo kā publisks akts un jānoslēdz divu liecinieku klātbūtnē.Vienošanos par mantas šķirtību var norādīt arī ierakstā par laulības noslēgšanu (CK 162. pants).
3.3. Kad var noslēgt līgumu, un kad tas stāsies spēkā?
Vienošanos var slēgt jebkurā brīdī — pirms laulības noslēgšanas vai pēc tam. Ja vienošanos slēdz pirms laulības, tā stājas spēkā laulības noslēgšanas brīdī. Ja vienošanos slēdz pēc laulības noslēgšanas, tā stājas spēkā nekavējoties.Jebkurā gadījumā šo vienošanos var īstenot attiecībā uz trešajām personām tikai tad, ja dzimtsarakstu nodaļas arhīvā iekļautajam ierakstam par laulības noslēgšanu ir pievienota attiecīga anotācija (CK 162. pants).
3.4. Vai laulātie drīkst grozīt spēkā esošo līgumu? Ja jā, tad ar kādiem nosacījumiem?
Vienošanos jebkurā brīdī var mainīt, sagatavojot publisku aktu (CK 163. pants). Pieņemot 1981. gada 10. maija Likumu Nr. 142, tika atcelts pienākums saņemt tiesas apstiprinājumu vienošanās izmaiņām. Tiesas apstiprinājums joprojām vajadzīgs tikai tādu vienošanos izmaiņām, kas ar publisku aktu noslēgtas pirms 1981. gada 7. maija.3.5. Vai laulības līgumam var piešķirt atpakaļejošu spēku saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem, ja laulātie noslēdz šo līgumu laulības laikā?
Saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem, pirms bija stājušās spēkā ES regulas 2016/1103 un 1104, laulības līgumiem piemērot atpakaļejošu spēku nebija iespējams. Minēto regulu 22. panta 2. un 3. daļas tagad dod laulātajiem iespēju skaidri līgumā noteikt piemērojamo tiesību aktu maiņu to patrimoniālajām sekām. Šis variants ir iespējams tikai tad, ja nekāda atpakaļejoša piemērojamo tiesību aktu maiņa neapdraud no šādiem tiesību aktiem izrietošās trešo personu tiesības.Likumā paredzētās mantiskās attiecības atšķirībā no vispārpieņemtajiem mantisko attiecību veidiem publisko tā dēvētajā "negatīvajā" veidā, t. i., tās pieņem un uzskata par īstenojamām attiecībā uz trešām personām tāpēc, ka ierakstam par laulības noslēgšanu nav pievienots pretējs komentārs. Vispārpieņemtās mantiskās attiecības publisko, pievienojot anotāciju pie ieraksta par laulības noslēgšanu, kas iekļauts dzimtsarakstu nodaļas papīra formāta dokumentu vai elektronisko dokumentu arhīvos (2000. gada 3. novembra Prezidenta dekrēta Nr. 396 69. pants).
Itālijas “regime pubblicitario” ļauj veikt atzīmi par līgumiem “registri dello stato civile”(civilstāvokļa reģistros) laulības akta malā. Lai laulības līgumi būtu īstenojami Itālijā, tiem, pirmkārt, jāatbilst formai, kādu paredz tās valsts tiesību akti, uz kuru pamata tie sagatavoti, un jāatbilst visām pārējām nepieciešamajām formalitātēm (piemēram, Apostille piemērošana atkarībā no izcelsmes valsts). Tad laulībai acīmredzami jābūt ierakstītai Itālijas “registro dello stato civile”. Lai ievērotu reģistrācijas prasības, iepriekš minēto DPR 22. pants nosaka, ka, ievērojot starptautiskajās konvencijās noteikto, svešvalodā rakstītiem dokumentiem jāpievieno tulkojums uz itāļu valodu, kuram jābūt “certificata conforme”(oficiāli apstiprinātam) par atbilstību tekstam svešvalodā, ko veic diplomātiskā vai konsulārā iestāde vai oficiāls tulks, vai tulks, kurš atbilstību svešvalodai apzvēr “ufficiale dello stato civile”. Visbeidzot jānorāda, ka spēkā esošo ārvalsts tiesību aktu reglamentētu līgumu atbilstība Itālijas laulību līgumu reģistrācijai ir iespējams tikai tad, ja Itālijas tiesību aktos ir noteikts zināms saturs, kas ir vismaz līdzīgs šo ārvalstu līgumu priekšmetam, pamatojoties uz "adaptēšanas principu" (istituto dell’adattamento) saskaņā ar iepriekš minēto regulu 29. pantu. Tas tāpēc, ka, ja pamatojums būtu a contrario, nebūtu iespējams ievērot Francijā pastāvošo prasību reģistrēt līgumu par “fondo patrimoniale” aktīvam, kas atrodas Francijā, bet kuru reglamentē Itālijas tiesību akti, jo Francijas tiesību aktos netiek atzīta iespēja pieņemt laulības līgumu, kura saturs ir līdzīgs “fondo patrimoniale”.
4.1. Vai jūsu valstī ir viens vai vairāki laulāto īpašumu reģistri? Kur tas/tie ir?
Papildus reģistrācijai dzimtsarakstu nodaļā, kas ir priekšnosacījums, lai vienošanās būtu spēkā attiecībā uz trešām personām, atsevišķos gadījumos ir jāveic arī publiska reģistrācija zemes reģistrā (CK 2647. pants), taču saskaņā ar dominējošo doktrināro viedokli tas var būt vienkāršs publisks paziņojums bez atsauces uz tā īstenojamību attiecībā uz trešām personām.4.2. Kādi dokumenti tiek reģistrēti? Kāda informācija tiek reģistrēta?
Papildus citai informācijai dzimtsarakstu nodaļā sagatavotajā ierakstā par laulības noslēgšanu jānorāda (CK 162. pants, Prezidenta dekrēta Nr. 396/2000 69. pants): vienošanās datums, notārs, kas sagatavoja publisko aktu, informācija par līgumslēdzējām pusēm vai arī norāde par mantas šķirtības piemērošanu, izvēlētie piemērojamie tiesību akti, spriedums par laulības izbeigšanu vai īpašuma atšķiršanu. Pieprasījumu par vienošanās anotāciju izsaka notārs, kurš sagatavoja publisko aktu.4.3. Kādā veidā un kam reģistrā esoša informācija ir pieejama?
Ikvienam ir tiesības vērsties dzimtsarakstu nodaļā.4.4. Kādas ir reģistrācijas tiesiskās sekas (derīguma termiņš, pretstatīšanas iespēja)?
Publiskā reģistrācija nepieciešama, lai laulāto mantisko attiecību regulējums iegūtu saistošu spēku attiecībā uz trešajām personām.4.5. Vai ārvalstī noslēgts laulības līgums saskaņā ar ārvalstu tiesību aktiem var tikt reģistrēts Latvijā? Ja jā, ar kādiem nosacījumiem vai formalitātēm?
Laulības līgumu publiskās reģistrācijas sistēmu (regime pubblicitario) Itālijā reglamentē Civilkodeksa 162. pants un 2000. gada 3. novembra DPR Nr. 396, un ļauj iedarbināt noteikumus par iebildumiem pret trešajām personām, kā to paredz ES regulu 2016/1103 un 1104 28. pants.Itālijas “regime pubblicitario” ļauj veikt atzīmi par līgumiem “registri dello stato civile”(civilstāvokļa reģistros) laulības akta malā. Lai laulības līgumi būtu īstenojami Itālijā, tiem, pirmkārt, jāatbilst formai, kādu paredz tās valsts tiesību akti, uz kuru pamata tie sagatavoti, un jāatbilst visām pārējām nepieciešamajām formalitātēm (piemēram, Apostille piemērošana atkarībā no izcelsmes valsts). Tad laulībai acīmredzami jābūt ierakstītai Itālijas “registro dello stato civile”. Lai ievērotu reģistrācijas prasības, iepriekš minēto DPR 22. pants nosaka, ka, ievērojot starptautiskajās konvencijās noteikto, svešvalodā rakstītiem dokumentiem jāpievieno tulkojums uz itāļu valodu, kuram jābūt “certificata conforme”(oficiāli apstiprinātam) par atbilstību tekstam svešvalodā, ko veic diplomātiskā vai konsulārā iestāde vai oficiāls tulks, vai tulks, kurš atbilstību svešvalodai apzvēr “ufficiale dello stato civile”. Visbeidzot jānorāda, ka spēkā esošo ārvalsts tiesību aktu reglamentētu līgumu atbilstība Itālijas laulību līgumu reģistrācijai ir iespējams tikai tad, ja Itālijas tiesību aktos ir noteikts zināms saturs, kas ir vismaz līdzīgs šo ārvalstu līgumu priekšmetam, pamatojoties uz "adaptēšanas principu" (istituto dell’adattamento) saskaņā ar iepriekš minēto regulu 29. pantu. Tas tāpēc, ka, ja pamatojums būtu a contrario, nebūtu iespējams ievērot Francijā pastāvošo prasību reģistrēt līgumu par “fondo patrimoniale” aktīvam, kas atrodas Francijā, bet kuru reglamentē Itālijas tiesību akti, jo Francijas tiesību aktos netiek atzīta iespēja pieņemt laulības līgumu, kura saturs ir līdzīgs “fondo patrimoniale”.
Laulāto šķirtas dzīves un laulības šķiršanas gadījumā laulāto mantiskās attiecības tiek izbeigtas (CK 191. pants).
Ja tiek izbeigta vispārpieņemtā laulāto mantas kopība (sk. 3.1. punktu), piemēro iepriekš minētos noteikumus par likumā noteikto laulāto mantas kopību, vienlaicīgi ņemot vērā arī visas iespējamās atkāpes, ko noteikuši laulātie.
Ja tiek izbeigta mantas šķirtība (sk. 3.1. punktu), uz īpašumu attiecas parastie noteikumi par īpašumu.
Dzimtas fonda (sk 3.1. punktu) darbību izbeidz, ja laulību atzīst par spēkā neesošu vai šķirtu. Ja ir nepilngadīgi bērni, fonds turpina darboties līdz pēdējais bērns ir sasniedzis likumā noteikto pilngadības vecumu un tiesnesis var piešķirt daļu fonda līdzekļu nepilngadīgajiem izmantošanas vai īpašumtiesību nolūkā (CK 171. pants).
5.3.2. Citos gadījumos (nav mantas kopības pārpalikuma)?
Laulāto mantas kopības gadījumā katram laulātajam ir jāatdod kopīpašumā summas, ko viņš/viņa paņēma no laulāto kopējās mantas un neizmantoja kopējo saistību izpildei. Katrs laulātais var pieprasīt atmaksāt summas, kas tika paņemtas no viņa/viņas personiskā īpašuma un izmantotas ar laulāto kopēju mantu saistītos nolūkos (CK 192. pants).
5.1. Kā īpašumtiesības (lietu tiesības) tiek sadalītas?
Ja tiek izbeigta (likumā noteiktā) laulāto mantas kopība, veic visus nenokārtotos kompensācijas vai atlīdzības maksājumus un pēc tam mantu un saistības sadala vienlīdzīgi (CK 191. pants et seq., sk. arī 5.3. punktu). Atlikušajam laulāto kopīpašumam piemēro parastos nosacījumus par kopīpašumu. Ja laulātie nevar vienoties par kopīpašuma sadali, to nosaka tiesnesis. Ja nav pierādījumu par pretējo, kustamo īpašumu uzskata par laulāto kopīpašuma daļu (CK 195. pants). Saistībā ar bērnu vajadzībām un to aizgādību tiesnesis vienam no laulātajiem var piešķirt otra laulātā īpašuma daļas lietošanas tiesības (CK 194. pants).Ja tiek izbeigta vispārpieņemtā laulāto mantas kopība (sk. 3.1. punktu), piemēro iepriekš minētos noteikumus par likumā noteikto laulāto mantas kopību, vienlaicīgi ņemot vērā arī visas iespējamās atkāpes, ko noteikuši laulātie.
Ja tiek izbeigta mantas šķirtība (sk. 3.1. punktu), uz īpašumu attiecas parastie noteikumi par īpašumu.
Dzimtas fonda (sk 3.1. punktu) darbību izbeidz, ja laulību atzīst par spēkā neesošu vai šķirtu. Ja ir nepilngadīgi bērni, fonds turpina darboties līdz pēdējais bērns ir sasniedzis likumā noteikto pilngadības vecumu un tiesnesis var piešķirt daļu fonda līdzekļu nepilngadīgajiem izmantošanas vai īpašumtiesību nolūkā (CK 171. pants).
5.2. Kurš ir atbildīgs par esošajiem parādiem pēc laulības šķiršanas/šķirtas dzīves uzsākšanas?
Atbildība par parādsaistībām, kas saistītas ar laulāto mantas kopību, nemainās pēc mantisko attiecību izbeigšanas.5.3. Vai kādam no laulātajiem ir tiesības uz kompensāciju?
5.3.1. Mantas kopības pārpalikuma gadījumā:- Vai prasījumu apmierina ar maksājumu vai materiālā izteiksmē?
- Kā prasījums tiek novērtēts?
- Kāds ir kompensācijas apmērs?
- Kad prasījums tiek ierobežots?
5.3.2. Citos gadījumos (nav mantas kopības pārpalikuma)?
Laulāto mantas kopības gadījumā katram laulātajam ir jāatdod kopīpašumā summas, ko viņš/viņa paņēma no laulāto kopējās mantas un neizmantoja kopējo saistību izpildei. Katrs laulātais var pieprasīt atmaksāt summas, kas tika paņemtas no viņa/viņas personiskā īpašuma un izmantotas ar laulāto kopēju mantu saistītos nolūkos (CK 192. pants).
Laulātā nāves gadījumā laulāto mantiskās attiecības beidzas un piemēro 5. punktā izklāstītos nosacījumus. Pārdzīvojušajam laulātajam ir arī tiesības saņemt mantojuma tiesību aktos noteikto nelaiķa atstātā mantojuma daļu.
Ne.
Kopīgas mantas sistēma attiecas arī uz reģistrētām partnerattiecībām, izņemot gadījumus, kad partneri izvēlas mantas līgumu (piemēram, līdzīgi kā laulības gadījumā viņiem ir tiesības vienoties par mantas šķirtību). Likums 76/2016 attiecas arī uz reģistrētām partnerattiecībām, likumiskās mantošanas nosacījumiem, neatņemamo daļu, izslēgšanu, salīdzinājumu un laulības līgumu. Likuma 76/2016 21. punkts nosaka, ka panti par likumisko mantošanu, reģistrēto daļu un izslēgšanu attiecas arī uz partneriem reģistrētās partnerattiecībās.
Šajā jomā kompetentās iestādes ir tikai tiesas. Itālijas tiesām vienmēr ir jurisdikcija gadījumos, kad atbildētāja juridiskā mājvieta (juridiskā mājvieta ir vieta, kur persona ir izveidojusi savas profesionālās darbības un interešu centru; CK 43. pants) ir Itālijā vai atbildētājs ir Itālijas iedzīvotājs (dzīvesvieta ir vieta, kurā persona pastāvīgi dzīvo; CK 43. pants) (1995. gada 31. maija Likuma Nr. 218 3. pants).
Turklāt lietās, kas attiecas uz nederīgu laulību un laulības atzīšanu par spēkā neesošu, personisku īpašumu un laulības šķiršanu, Itālijas tiesām ir jurisdikcija arī tad, ja viens no laulātajiem ir Itālijas pilsonis vai laulība tika noslēgta Itālijā (1995. gada 31. maija Likuma Nr. 218 32. pants).
Turklāt lietās, kas attiecas uz nederīgu laulību un laulības atzīšanu par spēkā neesošu, personisku īpašumu un laulības šķiršanu, Itālijas tiesām ir jurisdikcija arī tad, ja viens no laulātajiem ir Itālijas pilsonis vai laulība tika noslēgta Itālijā (1995. gada 31. maija Likuma Nr. 218 32. pants).