1.1. Kurš likums ir piemērojams laulāto mantu attiecībām? Kādi kritēriji/noteikumi tiek izmantoti, lai noteiktu piemērojamos tiesību aktus? Kuras starptautiskās konvencijas ir jāievēro dažādās valstīs?

Ja laulāto pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, to mantiskās attiecības reglamentē Latvijas tiesību akti. Ja laulāto īpašums atrodas Latvijā, tad saistībā ar šo īpašumu uz viņiem attiecas Latvijas tiesību akti arī tad, ja laulāto dzīvesvieta nav Latvijā (Latvijas Civillikuma (CL) 13. pants).

1.2. Vai laulātajiem ir iespēja izvēlēties piemērojamo likumu? Ja jā, tad kādi principi reglamentē šo izvēli (piemēram, likumi, oficiālās prasības, atpakaļejošais spēks)?

Latvijas tiesību aktos nav atļauts izvēlēties piemērojamos tiesību aktus.

2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?

Saskaņā ar likumā noteikto mantisko attiecību regulējumu katrs laulātais saglabā īpašumu, kas viņam/viņai piederēja pirms laulības noslēgšanas, kā arī īpašumu, ko viņš/viņa ieguva laulības laikā.

Viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīpašums; šaubu gadījumā pieņem, ka šis īpašums pieder abiem līdzīgās daļās (CL 89. pants).

Katra laulātā atsevišķs īpašums ir:

• īpašums, kas laulātajam piederējis pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu īpašumu;
• manta, ko izmanto viena laulātā personiskajām vajadzībām vai kas vajadzīga viņa/viņas pastāvīgā darbā;
• īpašums, ko laulības laikā viens laulātais ieguvis bez atlīdzības;
• ienākumi no laulātā atsevišķā īpašuma, kas nav nodoti ģimenes un kopējās mājsaimniecības vajadzībām; un
• īpašums, ar kuru aizvietots iepriekšējos punktos (1.–4.) minētais īpašums (CL 91. pants).

2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?

Tas, ka konkrēts īpašums ir atsevišķs, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo. To, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķs īpašums, ieraksta Zemes grāmatā.

Šaubu gadījumā pieņem, ka kopīpašums abiem laulātajiem pieder vienādās daļās.

2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?

Noteikumos nav paredzēts, ka ir jāsagatavo mantas uzskaitījums.

2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?

Laulības laikā laulātie var neierobežoti pārvaldīt un izmantot savu atsevišķo īpašumu (CL 90. panta 1. punkts).

Savu kopīpašumu laulātie pārvalda un lieto kopīgi, taču, abiem laulātajiem vienojoties, to var pārvaldīt arī viens no viņiem. Viena laulātā rīcībai ar šo īpašumu vajadzīga otra laulātā piekrišana (CL 90. panta 2. punkts).

Trešo personu interesēs pieņem, ka rīcība ar kustamo īpašumu notiek ar šādu piekrišanu, izņemot gadījumus, kad trešā persona zināja vai tai bija jāzina, ka piekrišana netika saņemta, vai, ja īpašums, ar ko rīkojās viens laulātais, acīmredzami piederēja otram laulātajam.

2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?

Par saistībām, ko viens laulātais uzņēmās saistībā ar ģimenes vai kopējās mājsaimniecības vajadzībām, otrs laulātais atbild ar savu atsevišķo īpašumu tikai tad, ja par šīm saistībām saņemtais izmantots ģimenes un kopējās mājsaimniecības vajadzībām (CL 96. panta 2. punkts).

2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?

Viena laulātā īpašumu nedrīkst izmantot, lai segtu otra laulātā saistības. Ja par viena laulātā parādsaistībām sākta piedziņa attiecībā uz otra laulātā atsevišķo īpašumu, otrs laulātais var pieprasīt, lai viņa/viņas īpašumu atsvabinātu no piedziņas (CL 100. pants). Ja viena laulātā parādsaistību apmaksai izmanto kopīpašumu, otrs laulātais var pieprasīt, lai īpašumu sadalītu vai arī viņa/viņas īpašuma daļu atsvabinātu no piedziņas.

Par saistībām, ko laulātie kopīgi uzņēmušies ģimenes vai kopējās mājsaimniecības vajadzībām, viņi atbild ar kopīpašumu un, ja ar to nepietiek, ar savu atsevišķo īpašumu (CL 96. panta 1. punkts). Par saistībām, ko viens no laulātajiem uzņēmās ģimenes vai kopējās mājsaimniecības vajadzībām, šis laulātais atbild ar savu atsevišķo īpašumu tad, ja ar laulāto kopīpašumu nepietiek. Otrs laulātais par šīm saistībām ar savu atsevišķo īpašumu atbild tikai tad, ja par šīm saistībām saņemtais izmantots ģimenes un kopējās mājsaimniecības vajadzībām (CL 96. panta 2. punkts).

3.1. Kurus noteikumus var mainīt ar līgumu un kurus nē? Kādi ir laulāto mantisko attiecību režīmi?

Noslēdzot laulības līgumu, laulātie var noteikt laulāto mantas šķirtību vai kopību (CL 116. pants).

Ja laulātie nosaka laulāto mantas kopību, īpašums, kas laulātajiem piederējis pirms laulības noslēgšanas, kā arī īpašums, ko tie iegūst laulības laikā, būtībā tiek apvienots kopējā un nedalāmā veselumā. Tomēr laulāto mantas kopība neattiecas uz īpašumu, ko laulātie laulības līgumā noteikuši par katra laulātā atsevišķu īpašumu.

Laulātie vienojas, kurš pārvaldīs laulāto kopīpašumu (sieva, vīrs vai abi kopā). Ja laulāto kopīpašumu pārvalda tikai viens laulātais, viņš/viņa atbilstīgi tiesību aktos paredzētajiem ierobežojumiem drīkst izmantot šo īpašumu un rīkoties ar to savā vārdā un šā laulātā pienākums ir segt ģimenes un kopējās mājsaimniecības izdevumus (CL 124. pants). Laulāto nekustamā kopīpašuma atsavināšanai, ieķīlāšanai vai apgrūtināšanai ar lietu tiesībām ir vajadzīga otra laulātā piekrišana (CL 128. pants). Tā ir vajadzīga arī laulāto kustamā kopīpašuma dāvināšanas gadījumā, ja šāds dāvinājums pārsniedz parastas, nelielas dāvanas apmēru (CL 129. pants). Katrs laulātais ar savu atsevišķo īpašumu rīkojas neatkarīgi (CL 125. panta 2. punkts).

Laulāto mantas kopības gadījumā laulātais ar savu atsevišķo īpašumu atbild arī par otra laulātā parādsaistībām, kas ņemtas ģimenes vai kopējās mājsaimniecības vajadzībām, taču tikai tad, ja nepietiek ar laulāto kopīpašumu un tā laulātā, kas uzņēmās parādsaistības, atsevišķo īpašumu (CL 130. pants).

Ja ir noteikta laulāto mantas šķirtība, katrs laulātais ne vien saglabā īpašumu, kas viņam/viņai piederēja pirms laulības noslēgšanas, bet arī laulības laikā var pastāvīgi iegūt, izmantot, pārvaldīt un rīkoties ar īpašumu neatkarīgi no otra laulātā (CL 117. pants). Laulātais nevar izmantot, pārvaldīt vai rīkoties ar otra laulātā īpašumu, bez viņa/viņas piekrišanas (CL 118. panta 1. punkts). Taču laulātie var vienoties, ka viena laulātā īpašumu pārvalda otrs laulātais. Šādā gadījumā laulātais, kas pārvalda īpašumu, atbild par zaudējumiem, kuru cēlonis ir viņa/viņas rupja neuzmanība (CL 119. pants).

Saskaņā ar laulāto mantas šķirtības regulējumu katrs laulātais par savām parādsaistībām atbild ar savu īpašumu (CL 121. pants).

3.2. Kādas ir oficiālās prasības un ar ko es varu sazināties?

Laulības līgumus noslēdz notariālā kārtībā, klātesot abiem laulājamiem vai laulātajiem vai, ja laulājamais ir nepilngadīgs, viņa/viņas likumīgajam pārstāvim (CL 115. pants).

3.3. Kad var noslēgt līgumu, un kad tas stāsies spēkā?

Laulības līgumu var noslēgt gan laulības laikā, gan pirms stāšanās laulībā, un pēdējā gadījumā to reģistrē tikai pēc laulības noslēgšanas (CL 114. pants). Attiecībā uz laulātajiem līgums stājas spēkā tā parakstīšanas brīdī. Savukārt, lai laulības līgumu varētu attiecināt uz trešām personām, tas ir jāreģistrē.

3.4. Vai laulātie drīkst grozīt spēkā esošo līgumu? Ja jā, tad ar kādiem nosacījumiem?

Laulātie var mainīt noslēgto laulības līgumu atbilstīgi tiem pašiem nosacījumiem, kas bija spēkā līguma parakstīšanas brīdī.

3.5. Vai laulības līgumam var piešķirt atpakaļejošu spēku saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem, ja laulātie noslēdz šo līgumu laulības laikā?

Latvijā laulības līgumu var noslēgt pirms laulībām, kā arī laulības laikā. Lai laulības līgumi būtu saistoši trešajām personām, tos reģistrē Laulāto mantisko attiecību reģistrā un attiecībā uz nekustamo īpašumu – arī zemesgrāmatā. Laulības līgums ir saistošs no noslēgšanas brīža. Tāpēc nav iespējams noslēgt laulības līgumu laulības laikā ar atpakaļejošu spēku.

4.1. Vai jūsu valstī ir viens vai vairāki laulāto īpašumu reģistri? Kur tas/tie ir?

Lai laulības līgumā paredzētais laulāto mantisko attiecību veids būtu attiecināms uz trešām personām, tas jāieraksta Laulāto mantisko attiecību reģistrā, ko uztur Uzņēmumu reģistrs. Papildus tam reģistrē arī citu tiesību aktos (sk. 4.2. punktu) prasīto informāciju, kā arī līgumus, tiesas spriedumus, nolēmumus un paziņojumus, kas attiecas uz laulāto mantiskajām attiecībām.

Laulības līgumu reģistrē attiecīgajā Uzņēmumu reģistra reģionālajā nodaļā, kuras administratīvajā darbības teritorijā ir reģistrēta viena laulātā dzīvesvieta. Ja laulības līgumā ir klauzula par nekustamo īpašumu, līgumu reģistrē arī šā īpašuma atrašanās vietas Zemes grāmatā.

4.2. Kādi dokumenti tiek reģistrēti? Kāda informācija tiek reģistrēta?

Laulāto mantisko attiecību reģistrā iekļauj šādu informāciju:

• informācija par laulātajiem;
• informācija par noteikto laulāto mantisko attiecību veidu: laulāto mantas šķirtība vai laulāto mantas kopība; ierakstīšanas reģistrā laiks; informācija par laulības līgumu; mantisko attiecību pārtraukšanas brīdis;
• īpaša informācija: informācija par to, kura manta ietilpst katra laulātā atsevišķajā īpašumā; laulātā atbildība par otra laulātā saistībām; laulāto īpašumtiesību ierobežojumi; cita informācija, kas attiecas uz trešām personām; paziņojumi.

4.3. Kādā veidā un kam reģistrā esoša informācija ir pieejama?

Jebkura persona var ieskatīties reģistrā un pieprasīt ziņas no tā.

4.4. Kādas ir reģistrācijas tiesiskās sekas (derīguma termiņš, pretstatīšanas iespēja)?

Līgums un tiesas spriedums par kopīpašuma sadali ir attiecināms uz trešām personām pēc tā ierakstīšanas Laulāto mantisko attiecību reģistrā, savukārt attiecībā uz nekustamo īpašumu līgums un spriedums ir piemērojams pēc tā ierakstīšanas Zemes grāmatā.

4.5. Vai ārvalstī noslēgts laulības līgums saskaņā ar ārvalstu tiesību aktiem var tikt reģistrēts Latvijā? Ja jā, ar kādiem nosacījumiem vai formalitātēm?

Latvijā ir iespējams reģistrēt laulības līgumu laulāto mantisko attiecību reģistrā, kas noslēgts ārvalstīs. Reģistrācija ir iespējama tikai tad, ja tiek veikts līguma zvērināts tulkojums latviešu valodā. Sīkāku informāciju skatīt.

5.1. Kā īpašumtiesības (lietu tiesības) tiek sadalītas?

Saskaņā ar likumā noteikto laulāto mantisko attiecību regulējumu pēc laulības šķiršanas katrs laulātais patur savu atsevišķo īpašumu. Kopīpašumu laulātie sadala.

Ja laulātie izvēlējušies piemērot laulāto mantas kopību un nav paredzēti citi noteikumi, laulības šķiršanas gadījumā laulāto kopīpašumu, kad no tā ir atņemtas parādsaistības, vienlīdzīgi sadala starp laulātajiem (CL 137. pants).

Ja laulības līgumā ir noteikta laulāto mantas šķirtība, laulības šķiršanas gadījumā īpašuma sadale nenotiek. Katrs laulātais patur īpašumu, kas viņam/viņai piederēja pirms laulības, kā arī īpašumu, ko viņš/viņa ieguva laulības laikā (CL 117. pants).

Laulātie var noslēgt notariāli apliecinātu vienošanos vai arī noslēgt privātu līgumu par īpašuma sadali. Šādu vienošanos drīkst parakstīt tikai laulības laikā. Ja laulātie nepanāk vienošanos, strīdu kā prasījumu izšķir tiesa.

5.2. Kurš ir atbildīgs par esošajiem parādiem pēc laulības šķiršanas/šķirtas dzīves uzsākšanas?

Sadalot īpašumu, ņem vērā parādsaistības. Laulātie var parakstīt līgumu par kopējo saistību sadali. Strīda gadījumā to kā prasījumu izšķir tiesa.

5.3. Vai kādam no laulātajiem ir tiesības uz kompensāciju?

Laulības izbeigšanas procedūras laikā vai pēc tam (bijušais) laulātais var prasīt otram (bijušajam) laulātajam ar tā līdzekļiem samērīgus uzturlīdzekļus, ja otra laulātā rīcība ir veicinājusi laulības pārtraukšanu un uzturlīdzekļi vajadzīgi, lai nodrošinātu prasītāja laulātā iepriekšējo dzīves līmeni (CL 81. pants).

Ja viens laulātais, pārvaldot otra laulātā īpašumu, ir sedzis vajadzīgus izdevumus, izmantojot savu īpašumu, tad tikai pēc pārvaldības pārtraukšanas viņš/viņa var prasīt, lai otrs laulātais atlīdzinātu šos izdevumus tādā apmērā, kas nav jāsedz īpašuma pārvaldītājam (CL 101. pants).

Viņa/viņas prasījumu novērtē prasītājs, un strīda gadījumā tiek iesaistīts eksperts. Turklāt saskaņā ar laulāto mantas kopības regulējumu laulātajam ir jāatlīdzina tas, ko viņš/viņa no laulāto kopīpašuma iztērēja ar savu atsevišķo īpašumu saistītām vajadzībām. Ja laulātais ir sedzis izdevumus par laulāto kopīpašumu, izmantojot savu atsevišķo īpašumu, viņš/viņa drīkst prasīt to atmaksu no laulāto kopīpašuma (CL 138. pants).

Neatkarīgi no laulāto mantisko attiecību veida katram laulātajam ir tiesības neierobežoti noteikt rīcību ar savu īpašumu nāves gadījumā (CL 88. pants).

Neatkarīgi no laulāto mantiskajām attiecībām laulības laikā pārdzīvojušais laulātais manto nelaiķa laulātā atstāto mantojumu (CL 392. pants).

Pārdzīvojušais laulātais saņem tādu pašu nelaiķa atstātā mantojuma daļu, kādu saņem katrs bērns, ja ir ne vairāk kā četri palikušie bērni. Ja bērnu skaits ir lielāks par četri, viņš/viņa saņem ceturto daļu (CL 393. pants).

Ja nelaiķim laulātajam nav ne dzīvu lejupējo mantinieku, ne arī adoptētu bērnu, pārdzīvojušais laulātais saņem pusi no mantojuma, kā arī laulāto dzīvesvietas iekārtu.

Ja nelaiķim nav ne dzīvu lejupējo mantinieku, adoptētu bērnu, augšupējo mantinieku, ne arī brāļu vai māsu, vai to bērnu vai arī ja atlikušie mantinieki nepieprasa savu mantojuma daļu, visu mantojumu saņem pārdzīvojušais laulātais (CL 396. pants).

Nē, Latvijas tiesību aktos nav paredzēts īpašs mantisko attiecību regulējums dzīvesbiedriem, kam ir atšķirīga valstspiederība.

Latvijas tiesību aktos ir atzīta tikai heteroseksuālu personu laulība. Latvijā nav tiesību aktu, kas reglamentētu reģistrētas vai nereģistrētas partnerattiecības.

Visus civiltiesiskos strīdus izšķir tiesa. Tos izskata rajona (pilsētas) tiesa, izņemot gadījumus, kas atbilstīgi tiesību aktiem jāizskata apgabaltiesā.

Ja īpašumu sadala laulības šķiršanas procedūras laikā, kompetentā tiesa parasti ir tā rajona tiesa, kurā ir atbildētāja pastāvīgā dzīvesvieta (Latvijas Civilprocesa likuma 26. panta 1. punkts).

Ja iesaistīto valstu savstarpējām attiecībām piemēro Padomes 2003. gada 27. novembra Regulu (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību, Latvijas tiesu jurisdikciju nosaka atbilstīgi šīs regulas nosacījumiem.