1.1. Kurš likums ir piemērojams laulāto mantu attiecībām? Kādi kritēriji/noteikumi tiek izmantoti, lai noteiktu piemērojamos tiesību aktus? Kuras starptautiskās konvencijas ir jāievēro dažādās valstīs?

Laulāto mantiskās attiecības reglamentē tās valsts tiesību akti, kur ir abu laulāto juridiskā mājvieta ("juridiskā mājvieta" ir vieta, kur persona parasti dzīvo ar nodomu ilgstoši uzturēties un ko viņš/viņa uzskata par savu personisko, sabiedrisko un ekonomisko interešu centru). Ja laulāto juridiskā mājvieta ir atšķirīgās valstīs, piemēro tās valsts tiesību aktus, kuras pilsoņi ir abi laulātie. Ja laulātajiem nekad nav bijusi kopēja juridiskā mājvieta un abi ir dažādu valstu pilsoņi, piemēro tās valsts tiesību aktus, kurā tika noslēgta laulība (Civilkodeksa (turpmāk — CK) 1.28. panta 1. punkts).

1.2. Vai laulātajiem ir iespēja izvēlēties piemērojamo likumu? Ja jā, tad kādi principi reglamentē šo izvēli (piemēram, likumi, oficiālās prasības, atpakaļejošais spēks)?

Laulātie var izvēlēties piemērojamos tiesību aktus. Laulātie var izvēlēties piemērot tās valsts tiesību aktus, kurā ir vai turpmāk būs viņu juridiskā mājvieta, tās valsts tiesību aktus, kurā tika noslēgta laulība, vai arī tās valsts tiesību aktus, kuras pilsonis ir viens no laulātajiem (CK 1.28. panta 2. punkts).

2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?

Īpašums, ko laulātie ieguvuši pēc laulības noslēgšanas, ir daļa no laulāto kopīpašuma, tāpat kā, papildus citam īpašumam, ienākumi un ieguvumi no laulātā personiskā īpašuma vai ienākumi no darba un intelektuālām darbībām, kas saņemti pēc stāšanās laulībā. Katra laulātā personiskajā īpašumā ietilpst:

• īpašums, ko katrs laulātais atsevišķi ieguvis pirms stāšanās laulībā;
• īpašums, kas laulības laikā iegūts kā mantojums vai dāvinājums, ja vien testamentā vai līgumā par dāvinājumu nav norādīts, ka uz īpašumu attiecas laulāto mantas kopība;
• laulātā personiskās mantas (apģērbs, manta, kas vajadzīga laulātā profesionālajā darbībā);
• tiesības uz intelektuālo vai rūpniecisko īpašumu, izņemot uz ienākumiem, ko nodrošina šādas tiesības;
• līdzekļi un kustamā manta, kas vajadzīga viena laulātā personiskajā uzņēmējdarbībā, ja tie nav tādi līdzekļi un kustamā manta, ko izmanto abu laulāto kopējā uzņēmējdarbībā;
• zaudējumu atlīdzības un kompensācijas maksājumi, ko viens laulātais saņem par nefinansiālu kaitējumu vai miesas bojājumiem, īpašiem nolūkiem paredzēti finansiālās palīdzības maksājumi un citi ieguvumi, kas ir īpaši saistīti tikai ar vienu laulāto, kā arī nenododamas tiesības;
• par personiskajiem līdzekļiem iegūts īpašums vai ieņēmumi no personiskā īpašuma pārdošanas, ja iegādes brīdī laulātajam bijis acīmredzams nolūks to iegādāties kā personisko īpašumu (CK 3.89. panta 1. punkts). 

2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?

Visu īpašumu uzskata par laulāto kopīpašumu, ja vien nav noteikts, ka tas ir tikai viena laulātā personiskais īpašums (CK 3.88. panta 2. punkts).

2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?

Laulātajiem nav pienākuma sagatavot mantas uzskaitījumu.

2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?

Laulāto kopīpašumu izmanto, pārvalda un ar to rīkojas, laulātajiem savstarpēji vienojoties (CK 3.92. panta 1. punkts). Darījumu slēgšanas brīdī pieņem, ka laulātais ir saņēmis otra laulātā piekrišanu, izņemot gadījumus, kad, lai noslēgtu darījumu, vajadzīga otra laulātā rakstiska piekrišana (CK 3.92. panta 3. punkts). Darījumus, kas saistīti ar nekustamā kopīpašuma apgrūtinājumiem, rīcību ar to vai arī tiesībām uz šo īpašumu, kā arī darījumus par kopēja uzņēmuma atsavināšanu, vērtspapīriem vai tiesību uz tiem apgrūtināšanu drīkst noslēgt tikai abi laulātie, izņemot gadījumus, kad viens laulātais ir piešķīris otram laulātajam pilnvaru slēgt šādu darījumu (CK 3.9.2. panta 4. punkts).

Ja darījums ir noslēgts bez otra laulātā piekrišanas, otrs laulātais var apstiprināt darījumu mēneša laikā no dienas, kad viņš/viņa par to uzzināja (CK 3.9.2. panta 6. punkts). Darījumus, kas noslēgti bez otra laulātā piekrišanas un ko attiecīgais laulātais vēlāk nav apstiprinājis, viena gada laikā no dienas, kad viņš/viņa uzzināja par šo darījumu, var apstrīdēt otra laulātā ierosinātā tiesvedībā, ja ir pierādīts, ka darījuma otra puse to noslēdza nelabticīgi (CK 3.96. panta 1. punkts). Darījumus, kas bija jāslēdz ar otra laulātā rakstisku piekrišanu vai kurus varēja slēgt tikai abi laulātie, var atzīt par spēkā neesošiem neatkarīgi no tā, vai darījuma otra puse to noslēdza labticīgi vai nelabticīgi, izņemot gadījumus, kad viens vai abi laulātie noslēdza darījumu, izmantojot krāpnieciskas metodes, vai sniedza nepareizu informāciju par publiskajiem reģistriem atbildīgajām iestādēm vai arī kādām citām iestādēm vai amatpersonām. Šādās situācijās darījumu var atzīt par spēkā neesošu tikai tad, ja darījuma otra puse to noslēdza nelabticīgi (CK 3.9.6. panta 2. punkts).

2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?

Darījumu slēgšanas brīdī pieņem, ka laulātais ir saņēmis otra laulātā piekrišanu, izņemot gadījumus, kad, lai noslēgtu darījumu, vajadzīga otra laulātā rakstiska piekrišana (CK 3.9.2. panta 3. punkts).

2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?

Saistības, kuras sedz, izmantojot laulāto kopīpašumu:

• saistības, kas attiecas uz līdzīpašumā iegūta īpašuma apgrūtinājumiem, kas pastāvēja iegādes brīdī vai tika radīti vēlāk;
• saistības, kas attiecas uz laulāto kopīpašuma pārvaldīšanas izmaksām;
• saistības, kas attiecas uz mājsaimniecības uzturēšanu;
• saistības, kas attiecas uz juridiskajiem izdevumiem, ja darbība ir saistīta ar laulāto kopīpašumu vai ģimenes interesēm;
• saistības, kas izriet no darījumiem, ko viens laulātais noslēdzis ar otra laulātā piekrišanu vai ko otrs laulātais vēlāk apstiprinājis, kā arī saistības, kas izriet no darījumiem, kuru slēgšanai nebija vajadzīga otra laulātā piekrišana, ja darījumi tika noslēgti ģimenes interesēs (CK 3.109. panta 1. punkts).

Ja ar laulāto kopīpašumu nepietiek, lai apmierinātu kreditoru prasījumus, par kuriem abi laulātie atbild kopēji un atsevišķi, prasījumus sedz, izmantojot laulāto personisko īpašumu (CK 3.113. pants).

3.1. Kurus noteikumus var mainīt ar līgumu un kurus nē? Kādi ir laulāto mantisko attiecību režīmi?

Laulātajiem ir tiesības ar laulības līgumu noteikt, ka:

• īpašums, kas iegūts gan pirms laulības noslēgšanas, gan pēc tam, ir katra laulātā personiskais īpašums;
• pirms laulības noslēgšanas iegūts laulātā personiskais īpašums pēc laulības reģistrācijas kļūst par laulāto kopīpašumu;
• laulības laikā iegūtais īpašums kļūst par laulāto dalītu kopīpašumu (CK 3.104. panta 1. punkts).

Laulības līgumā laulātie var noteikt, ka visam to īpašumam, konkrētai īpašuma daļai vai arī noteiktai kustamajai mantai piemēro kādu no minētajiem laulāto mantisko attiecību veidiem (CK 3.104. panta 2. punkts).

Laulības līgumā laulātie var noteikt gan to pašreizējam, gan turpmākajam īpašumam piemērojamo laulāto mantisko attiecību veidu (CK 3.104. panta 3. punkts).

Laulības līgumā var paredzēt tiesības un pienākumus saistībā ar īpašuma pārvaldīšanu, savstarpēju uzturēšanu, līdzdalību ģimenes vajadzību izpildē un izdevumu segšanā, kā arī noteikt īpašuma sadales procedūru laulības šķiršanas gadījumā un citus ar laulāto savstarpējām attiecībām saistītus aspektus (CK 3.104. panta 4. punkts).

3.2. Kādas ir oficiālās prasības un ar ko es varu sazināties?

Laulības līgums ir jāslēdz pie civiltiesību notāra un jāieraksta Laulības līgumu reģistrā (sk. 4. punktu) (CK 3.103. pants).

3.3. Kad var noslēgt līgumu, un kad tas stāsies spēkā?

Laulības līgumu var noslēgt pirms laulības reģistrācijas (pirmslaulības līgums) vai jebkurā brīdī pēc laulības reģistrācijas (pēclaulības līgums). Pirms laulības reģistrācijas noslēgts laulības līgums stājas spēkā laulības reģistrācijas dienā. Pēclaulības līgums stājas spēkā tā noslēgšanas dienā, ja vien līgumā nav noteikts citādi (CK 3.102. pants).

3.4. Vai laulātie drīkst grozīt spēkā esošo līgumu? Ja jā, tad ar kādiem nosacījumiem?

Laulātie, savstarpēji vienojoties, ar tiesas atļauju var jebkurā brīdī grozīt vai izbeigt laulības līgumu pie civiltiesību notāra (CK 3.103. panta 2. punkts, 3.106. panta 1. punkts).

3.5. Vai laulības līgumam var piešķirt atpakaļejošu spēku saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem, ja laulātie noslēdz šo līgumu laulības laikā?

Laulības līgumu Lietuvā var noslēgt pirms laulībām vai pēc laulībām. Pirms laulības reģistrācijas noslēgts laulības līgums stājas spēkā no laulības reģistrācijas datuma. Pēc laulībām noslēgts laulības līgums stājas spēkā tā noslēgšanas brīdī, ja vien līgumā nav noteikts citādi.

Laulības līgumu un tā grozījumus var izmantot attiecībā pret trešajām personām tikai tad, ja līgums un tā grozījumi tikuši reģistrēti Laulības līgumu reģistrā. Laulības līguma grozījumiem nav atpakaļejoša spēka.

4.1. Vai jūsu valstī ir viens vai vairāki laulāto īpašumu reģistri? Kur tas/tie ir?

Lietuvā ir Laulības līgumu reģistrs, kuru pārvalda Centrālais hipotēku birojs.

4.2. Kādi dokumenti tiek reģistrēti? Kāda informācija tiek reģistrēta?

Reģistrā ieraksta laulības līgumus un īpašuma sadalījumus.

Reģistrā iekļauj laulības līguma noslēgšanas datumu, informāciju par līgumslēdzējām pusēm, līguma spēkā stāšanās nosacījumus vai datumu, informāciju par īpašumu, uz ko attiecas līgums par piemērojamo regulējumu, un noteikto laulāto mantisko attiecību veidu (Noteikumu par Laulības līgumu reģistru 14. punkts).

Reģistrā iekļauj vai nu līgumu, vai arī tiesas lēmumu par laulāto kopīpašuma sadali, informāciju par līgumslēdzējām pusēm vai personām, kuru īpašumu sadala saskaņā ar tiesas lēmumu, informāciju par īpašumu, uz kuru attiecas apstiprinātais līgums vai tiesas lēmums par sadali, kā arī noteikto piemērojamo regulējumu (Noteikumu par Laulības līgumu reģistru 15. punkts).

4.3. Kādā veidā un kam reģistrā esoša informācija ir pieejama?

Reģistra izrakstus izsniedz rakstiski, nosūtot pa e-pastu, pastu vai izmantojot citus saziņas līdzekļus, vai arī personiski (Noteikumu par Laulības līgumu reģistru 63. punkts).

Reģistra datus izsniedz jebkurai personai, kas norāda pamatotu un likumīgu datu izmantošanas iemeslu (Noteikumu par Laulības līgumu reģistru 67. punkts).

4.4. Kādas ir reģistrācijas tiesiskās sekas (derīguma termiņš, pretstatīšanas iespēja)?

Laulības līgumu un tā grozījumus var attiecināt uz trešām personām, ja tie ir ierakstīti Laulības līgumu reģistrā. Šis noteikums nav spēkā, ja darījuma noslēgšanas brīdī trešā persona zināja par laulības līgumu un tā grozījumiem (CK 3.103. panta 3. punkts).

4.5. Vai ārvalstī noslēgts laulības līgums saskaņā ar ārvalstu tiesību aktiem var tikt reģistrēts Latvijā? Ja jā, ar kādiem nosacījumiem vai formalitātēm?

Lietuvā ir iespējams Laulības līgumu reģistrā reģistrēt laulības līgumu, kas noslēgts ārzemēs. 

Ārvalstī noslēgtu laulības līgumu var reģistrēt Laulības līgumu reģistrā, ja vismaz vienai pusei ir Lietuvas Iedzīvotāju reģistra piešķirts personas kods un personas kods ir norādīts laulības līgumā.

Laulātais vai partneris, kurš vēlas reģistrēt ārvalstī apstiprinātu laulības līgumu vai grozījumus līgumā, kā arī reģistrēt šāda līguma izbeigšanu, var iesniegt datus Laulības līgumu reģistrā personīgi vai ar pilnvarota pārstāvja starpniecību, pa pastu vai elektroniski.

Visiem Laulības līgumu reģistram iesniegtajiem datiem un dokumentiem jābūt lietuviešu valodā. Ja dokumenti nav rakstīti lietuviešu valodā, jāpievieno tiesību aktos noteiktajā kārtībā apstiprināts tulkojums. Ārvalstī noslēgtu laulības līgumam jābūt apliecinātam ar Apostille vai legalizētam.

5.1. Kā īpašumtiesības (lietu tiesības) tiek sadalītas?

Laulāto kopīpašuma daļas uzskata par vienādām (CK 3.117. panta 1. punkts).

Pirms laulāto kopīpašuma sadales nosaka, kas ir laulāto kopīpašums un attiecīgais personiskais īpašums. Laulāto kopīpašumu vispirms izmanto, lai segtu neizpildītās parādsaistības, kas jānomaksā, izmantojot šo īpašumu. Ja kopīpašuma atlikums ir pozitīvs, to vienlīdzīgi sadala starp laulātajiem, izņemot Civilkodeksā noteiktajos gadījumos (CK 3.118. pants).

5.2. Kurš ir atbildīgs par esošajiem parādiem pēc laulības šķiršanas/šķirtas dzīves uzsākšanas?

Laulātie ir atbildīgi par kopējām parādsaistībām kā kopparādnieki arī pēc laulības šķiršanas.

5.3. Vai kādam no laulātajiem ir tiesības uz kompensāciju?

Ja īpašuma, ko tiesa piešķīrusi vienam laulātajam, vērtība ir lielāka nekā viņa/viņas laulāto kopīpašuma daļa, šim laulātajam ir pienākums izmaksāt otram laulātajam kompensāciju (CK 3.117. panta 3. punkts).

Viena laulātā nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam ir tiesības uz pusi no laulāto kopīpašuma (Likuma par notāra profesiju 52. pants). Pārdzīvojušajam laulātajam saskaņā ar likumiskās mantošanas kārtību arī ir tiesības saņemt mantojumu kopā ar pirmās vai otrās pakāpes lejupejošiem mantiniekiem (ja tādi ir). Kopā ar nelaiķa pirmās pakāpes mantiniekiem (bērniem) pārdzīvojušais laulātais manto ceturto daļu no atstātā mantojuma, ja papildus laulātajam nav vairāk kā trīs mantinieku. Ja ir vairāk nekā trīs mantinieki, laulātais un mantinieki saņem vienādas mantojuma daļas. Ja laulātais saņem mantojumu kopā ar otrās pakāpes mantiniekiem (vecākiem un mazbērniem), viņam/viņai ir tiesības uz pusi no mantojuma. Ja nelaiķim nav pirmās un otrās pakāpes mantinieku, laulātais manto visu mantojamo īpašumu (CK 5.13. pants).

Nē.

Lietuvas Republikas Civilkodeksa nosacījumi par kopdzīvi, nereģistrējot laulību, vai par reģistrētām partnerattiecībām vēl nav stājušies spēkā

Lietuvas Republikas tiesām ir jurisdikcija ģimenes lietās, ja vismaz viens laulātais ir Lietuvas Republikas valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kura juridiskā mājvieta ir Lietuvas Republikā (Lietuvas Republikas Civilprocesa likuma (turpmāk — CPL) 784. panta 1. punkts). Ja abu laulāto juridiskās mājvietas ir Lietuvas Republikā, to ģimenes lietās jurisdikcija ir tikai Lietuvas Republikas tiesām (CPL 784. panta 2. punkts). Lietuvas Republikas tiesām ir jurisdikcija ģimenes lietās arī tad, ja abi laulātie ir ārvalstu valstspiederīgie, taču abu juridiskā mājvieta ir Lietuvas Republikā (CPL 784. panta 3. punkts).

Lietuvas Republikas tiesām ir ekskluzīva jurisdikcija izskatīt ar nekustamo īpašumu saistītas lietas, ja šis īpašums atrodas Lietuvas Republikā (CPL 786. pants).

Lietu uzklausa atbildētāja dzīvesvietas reģionālā tiesa (CPL 26. un 29. pants).