Pāri Luksemburga

Pāri Luksemburga

Pāri Luksemburga

Last updated on: 11.05.2022
Šīs lapas versiju angļu un valsts valodā uztur attiecīgais kontaktpunkts. Tulkojumi citās valodās tiek veikti un atjaunināti pakāpeniski. Tāpēc iespējamie jaunākie atjauninājumi var nebūt pieejami šajā valodu versijā. Jaunāko versiju meklējiet angļu vai valsts valodas versijā.

1.1. Kurš likums ir piemērojams laulāto mantu attiecībām? Kādi kritēriji/noteikumi tiek izmantoti, lai noteiktu piemērojamos tiesību aktus? Kuras starptautiskās konvencijas ir jāievēro dažādās valstīs?

Ja topošie laulātie nav nolēmuši citādi un ja viņiem ir kopēja valstspiederība, to mantiskajām attiecībām piemēro to valstspiederības valsts tiesību aktus. Ja laulātajiem ir atšķirīga valstspiederība, viņu mantiskās attiecības reglamentē tās valsts iekšējie tiesību akti, kurā abi laulātie pēc laulības noslēgšanas izveido savu pirmo pastāvīgo dzīvesvietu (4. pants 1978. gada 14. marta Hāgas Konvencijā par laulāto mantiskajām attiecībām piemērojamajiem tiesību aktiem, kuras nosacījumi Luksemburgas tiesību aktos transponēti ar 1984. gada 17. marta Likumu).

1.2. Vai laulātajiem ir iespēja izvēlēties piemērojamo likumu? Ja jā, tad kādi principi reglamentē šo izvēli (piemēram, likumi, oficiālās prasības, atpakaļejošais spēks)?

Arī tad, ja topošajiem laulātajiem ir kopēja valstspiederība, viņi, ievērojot noteikumus un ierobežojumus, var izvēlēties savām mantiskajām attiecībām piemērojamos tiesību aktus. Laulātie var izvēlēties piemērot vienus no šādiem tiesību aktiem: tās valsts tiesību akti, kuras valstspiederīgais tiesību aktu noteikšanas brīdī ir kāds no topošajiem laulātajiem; tās valsts tiesību akti, kurā tiesību aktu noteikšanas brīdī ir viena topošā laulātā pastāvīgā dzīvesvieta; pirmās tās valsts tiesību akti, kurā viens no laulātajiem izveido jauno pastāvīgo dzīvesvietu pēc laulības noslēgšanas (Hāgas Konvencijas 3. un 6. pants).

Piemērojamos tiesību aktus nosaka skaidrā veidā, ievērojot laulību līguma noformēšanas veidu, vai atbilstīgi laulības līgumā noteiktajām prasībām (Hāgas Konvencijas 11. un 13. pants). Saskaņā ar Civilkodeksa (Code civil – CK) 1387. pantu noteiktie piemērojamie tiesību akti nedrīkst būt pretrunā vispārpieņemtajiem ētiskajiem principiem un Civilkodeksa 1388. pantam et seq.