
Pāri Luksemburga
Last updated on: 11.05.2022
1.1. Kurš likums ir piemērojams laulāto mantu attiecībām? Kādi kritēriji/noteikumi tiek izmantoti, lai noteiktu piemērojamos tiesību aktus? Kuras starptautiskās konvencijas ir jāievēro dažādās valstīs?
Ja topošie laulātie nav nolēmuši citādi un ja viņiem ir kopēja valstspiederība, to mantiskajām attiecībām piemēro to valstspiederības valsts tiesību aktus. Ja laulātajiem ir atšķirīga valstspiederība, viņu mantiskās attiecības reglamentē tās valsts iekšējie tiesību akti, kurā abi laulātie pēc laulības noslēgšanas izveido savu pirmo pastāvīgo dzīvesvietu (4. pants 1978. gada 14. marta Hāgas Konvencijā par laulāto mantiskajām attiecībām piemērojamajiem tiesību aktiem, kuras nosacījumi Luksemburgas tiesību aktos transponēti ar 1984. gada 17. marta Likumu).1.2. Vai laulātajiem ir iespēja izvēlēties piemērojamo likumu? Ja jā, tad kādi principi reglamentē šo izvēli (piemēram, likumi, oficiālās prasības, atpakaļejošais spēks)?
Arī tad, ja topošajiem laulātajiem ir kopēja valstspiederība, viņi, ievērojot noteikumus un ierobežojumus, var izvēlēties savām mantiskajām attiecībām piemērojamos tiesību aktus. Laulātie var izvēlēties piemērot vienus no šādiem tiesību aktiem: tās valsts tiesību akti, kuras valstspiederīgais tiesību aktu noteikšanas brīdī ir kāds no topošajiem laulātajiem; tās valsts tiesību akti, kurā tiesību aktu noteikšanas brīdī ir viena topošā laulātā pastāvīgā dzīvesvieta; pirmās tās valsts tiesību akti, kurā viens no laulātajiem izveido jauno pastāvīgo dzīvesvietu pēc laulības noslēgšanas (Hāgas Konvencijas 3. un 6. pants).Piemērojamos tiesību aktus nosaka skaidrā veidā, ievērojot laulību līguma noformēšanas veidu, vai atbilstīgi laulības līgumā noteiktajām prasībām (Hāgas Konvencijas 11. un 13. pants). Saskaņā ar Civilkodeksa (Code civil – CK) 1387. pantu noteiktie piemērojamie tiesību akti nedrīkst būt pretrunā vispārpieņemtajiem ētiskajiem principiem un Civilkodeksa 1388. pantam et seq.
2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?
Likumā noteiktās laulāto mantiskās attiecības ir mantisko attiecību kopība, ko dēvē arī par pārpalikuma kopību (CK 1400. pants). Saskaņā ar šo regulējumu tiek nošķirts laulāto kopīpašums un katra laulātā atsevišķais īpašums.Laulāto kopīpašumā ietilpst ieguvumi, t. i., manta, kas iegūta, izmantojot laulāto ieņēmumus par profesionālo darbību, ieguvumi un ieņēmumi no viņu personiskās mantas un manta, ko laulības laikā katrs laulātais ieguvis par samaksu (CK 1401. pants).
Atsevišķajā īpašumā ietilpst manta, kas laulātajam jau piederēja laulības noslēgšanas dienā, manta, ko laulātais laulības laikā ieguvis kā mantojumu vai dāvinājumu (CK 1405. pants), un personiskā manta, ko laulātais ieguvis laulības laikā un ko uzskata par laulātā atsevišķo mantu (CK 1404. pants).
2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?
Atbilstīgi Civilkodeksa 1402. pantam visu kustamo un nekustamo īpašumu uzskata par laulāto kopīpašumu, ja vien nav pierādīts, ka saskaņā ar tiesību aktu nosacījumiem ā ir laulātā atsevišķā manta.Saskaņā ar Civilkodeksa 1421.1. panta 4. punktu uzskata, ka laulāto kopīpašumu iegādājušies abi laulātie, ja neviens laulātais nevar pierādīt, ka tas laulības laikā iegādāts individuāli.
2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?
Tiesību aktos nav paredzēta mantas uzskaitījuma sagatavošana. Taču, lai novērstu turpmākus strīdus, ieteicams sagatavot notāra apstiprinātu uzskaitījumu.2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?
Katrs laulātais var pārvaldīt, izmantot un rīkoties ar savu atsevišķo mantu (CK 1428. pants), ievērojot Civilkodeksa 215. pantā noteiktos ierobežojumus, kas paredz, ka laulātie nedrīkst atsevišķi rīkoties ar tiesībām, ar kurām tiek nodrošināta ģimenes mājvieta vai ar to saistītajām mēbelēm. Katrs laulātais atsevišķi pārvalda un brīvi atsavina mantu, kas iekļauta kopīgajā mantā pēc viņa/viņas iniciatīvas (CK 1421. pants).Laulātais nedrīkst bez otra laulātā piekrišanas rīkoties ar īpašumu, ko laulības laikā iegādājās abi laulātie (CK 1421.1. pants).
Ja viens laulātais turpina atsevišķi pārvaldīt, izmantot vai rīkoties ar savu atsevišķo kustamo mantu, uzskata, ka attiecībā pret trešām personām viņš/viņa rīkojas labticīgi un ka viņam/viņai ir tiesības veikt šos darījumus individuāli. Šis nosacījums neattiecas uz darījumiem, kas veikti bez maksas. Šo nosacījumu nepiemēro arī Civilkodeksa 215. panta 2. punktā minētajām mēbelēm vai kustamam materiālam īpašumam, kura veids tā personiskuma dēļ rada pieņēmumu, ka tas pieder otram laulātajam (CK 222. pants).
Katrs laulātais ir atbildīgs par visiem bojājumiem, kas radušies tā veiktās pārvaldīšanas laikā (CK 1421.1. panta 3. punkts). Pretējā gadījumā tiks piemēroti nosacījumi par civiltiesisko atbildību. Pilnvaru krāpnieciskas vai ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā var iesniegt anulēšanas pieteikumu par viena laulātā veiktu darījumu attiecībā uz laulāto kopīpašuma vienību. Anulēšanas pieteikumu otrs laulātais var iesniegt divu gadu laikā no dienas, kad viņš/viņa uzzināja par šo darījumu, taču ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc laulāto mantas kopības izbeigšanas (CK 1427. pants).
2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?
Katrs laulātais var atsevišķi slēgt līgumus par mājsaimniecības uzturēšanu vai bērnu audzināšanu. Par visām parādsaistībām, ko šādi uzņēmies viens laulātais, kopēji un atsevišķi atbild arī otrs laulātais. Kopējas un atsevišķas saistības nepiemēro izdevumiem, kas, ņemot vērā mājsaimniecības dzīvesveidu, darījuma noderīgumu vai nederīgumu un trešās līgumslēdzējas puses labticību vai nelabticību, ir nepārprotami pārmērīgi. Tās neattiecina arī uz saistībām par nomaksas pirkumiem, ja tie nav veikti ar abu laulāto piekrišanu (CK 220. pants).2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?
Katrs laulātais ir atbildīgs par savām personiskajām parādsaistībām (CK 1410. pants).Personisku parādsaistību gadījumā kreditoriem ir tiesības sākt tiesvedību par tā laulātā, kurš šīs parādsaistības uzņēmās, atsevišķo mantu un īpašumu, ko viņš/viņa laulības laikā iegādājās individuāli (CK 1411.–1413. pants).
Par parādsaistībām, ko individuāli uzņēmies tikai viens laulātais, kreditori drīkst konfiscēt visu laulāto kopīpašumu un tā laulātā, kas uzņēmās parādsaistības, atsevišķo mantu. Būtībā kreditori nedrīkst konfiscēt tā laulātā atsevišķo mantu, kurš šīs parādsaistības neuzņēmās, ja vien abi laulātie šīs parādsaistības neuzņēmās personiski, kopīgi vai atsevišķi vai arī laulātais, kuram šo parādsaistību nav, nerīkojās kā galvotājs (CK 1412.–1414. pants).
3.1. Kurus noteikumus var mainīt ar līgumu un kurus nē? Kādi ir laulāto mantisko attiecību režīmi?
Laulātajiem nav pienākuma ievērot likumā noteikto mantisko attiecību veidu un tie var bez ierobežojumiem vienoties par to situācijai piemērotu laulības līgumu.Civilkodeksā ir noteiktas trīs galvenās līgumisko attiecību kategorijas:
- laulāto mantas kopība,
- laulāto mantas šķirtība,
- līdzdalība atlikuma kopībā.
Saskaņā ar visu līgumisko attiecību pamatprincipu laulātie drīkst bez ierobežojumiem izvēlēties to mantisko attiecību veidu. Tomēr šajā ziņā uz to brīvību attiecas noteikti ierobežojumi, jo laulātajiem ir jāievēro konkrēti principi.
Tāpēc laulības līgumā nedrīkst pārkāpt vispārpieņemtos ētiskos principus (CK 1387. pants), atkāpties no noteikumiem par vecāku apgādību, juridisko pārvaldīšanu un aizgādību (CK 1388. pants), kā arī paredzēt vienošanos vai atteikšanos no tiesībām, ar ko tiktu mainīta likumā noteiktā mantošanas kārtība (CK 1389. pants). Ir pilnībā jāievēro Civilkodeksa 212.–226. panta nosacījumi, izņemot tos, kuros paredzēta laulāto mantisko attiecību regulējuma piemērošana.
Laulāto mantas kopības veidi ir noteikti Civilkodeksa 1497. pantā et seq. Laulātie var izvēlēties konkrētu laulāto mantisko attiecību regulējuma veidu, no kuriem visplašāk zināmais ir vispārēja mantas kopība, kas ir noteikta Civilkodeksa 1526. pantā. Vispārējas mantas kopības gadījumā viss pašreizējais un turpmākais kustamais un nekustamais īpašums ir kopīpašums. Tādējādi laulātajiem nav atsevišķa manta un vienīgais izņēmums ir īpašums, kas pēc būtības ir laulātā personiskais īpašums. Visas laulāto parādsaistības ir kopējas un abi laulātie par tām atbild kopēji un atsevišķi. Tas attiecas arī uz parādsaistībām, ko viens laulātais uzņēmies pirms laulības.
Laulāto mantas šķirtība ir reglamentēta Civilkodeksa 1536.–1541. pantā. Saskaņā ar šo regulējumu laulātajiem nav nekāda kopīpašuma. Viss īpašums pieder vai nu vienam, vai arī otram laulātajam. Katrs laulātais turpina pārvaldīt, izmantot un neierobežoti rīkoties ar savu personisko īpašumu un atbild par visām parādsaistībām, ko viņš/viņa uzņēmās gan pirms laulības, gan tās laikā (CK 1536. pants). Vienīgais izņēmums ir parādsaistības, ko viens vai otrs laulātais uzņēmās saistībā ar mājsaimniecības uzturēšanu vai bērnu audzināšanu.
Līdzdalību atlikuma kopībā reglamentē Civilkodeksa 1569.–1581. pants. Katrs laulātais turpina pārvaldīt, izmantot un neierobežoti rīkoties ar savu personisko īpašumu. Laulības laikā šīs mantiskās attiecības izpaužas kā laulāto mantas šķirtība, savukārt laulības izbeigšanas brīdī tās izpaužas kā laulāto mantas kopība (CK 1569. pants).
3.2. Kādas ir oficiālās prasības un ar ko es varu sazināties?
Visi laulību līgumi ir jāsagatavo pie notāra (CK 1394. pants). Tāpēc, lai šādu līgumu noformētu, ir svarīgi vērsties pie notāra.3.3. Kad var noslēgt līgumu, un kad tas stāsies spēkā?
Laulības līgumu var sagatavot pirms laulības vai tās laikā. Ja līgumu sagatavo pirms laulības, tas var stāties spēkā tikai laulības noslēgšanas dienā (CK 1395. pants). Ja līgumu sagatavo laulības laikā, to sāk piemērot līgumslēdzējām pusēm no notariālā akta noslēgšanas dienas (CK 1397. panta 2. punkts).3.4. Vai laulātie drīkst grozīt spēkā esošo līgumu? Ja jā, tad ar kādiem nosacījumiem?
Ja līgumā vai likumā noteiktās laulāto mantiskās attiecības ir bijušas spēkā divus gadus, laulātie, noslēdzot notariālu aktu un ievērojot noteiktus ierobežojumus, var noteikt jebkuras viņiem pieņemamas mantisko attiecību izmaiņas vai pat pilnīgi mainīt to veidu (CK 1397. panta 1. punkts).3.5. Vai laulības līgumam var piešķirt atpakaļejošu spēku saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem, ja laulātie noslēdz šo līgumu laulības laikā?
Nē.4.1. Vai jūsu valstī ir viens vai vairāki laulāto īpašumu reģistri? Kur tas/tie ir?
Luksemburgā laulību līgumus publisko, iesniedzot līguma izrakstu prokuratūras dzimtsarakstu reģistrā un reģistrējot tos arhīvā (Jaunā civilprocesa kodeksa (JCPK) 1018., 1026., 1126. pants et seq. ).Laulību līgumiem piemēro īpašu regulējumu, ar ko paredz, ka, ja viens laulātais pārdzīvo otru laulāto, tam piešķir visu vai daļu no īpašuma, kas veido laulāto mantojumu vai uz ko neattiecas kopīpašuma likumīga sadale un kas ir reģistrēts Luksemburgas zemes reģistrēšanas un mantojumu dienestā ("Administration de l’Enregistrement et des Domaines").
Visbeidzot, ja kāds no laulātajiem ir tirgotājs vai mazumtirgotājs, laulības līguma izraksts ir jāiesniedz Luksemburgas tirdzniecības un uzņēmumu reģistrā (JCPK 1020. panta 5. punkts).
4.2. Kādi dokumenti tiek reģistrēti? Kāda informācija tiek reģistrēta?
Reģistros iekļauj arī šādus dokumentus: pieteikumus par laulāto mantas šķirtību, notariālos aktus, nolēmumus par laulāto mantisko attiecību veidu un jo īpaši visus to grozījumus (neskarot iepriekš pastāvējuša kopīpašuma turpmāku likvidēšanu, kas vēl jāpaveic (ja ir)).4.3. Kādā veidā un kam reģistrā esoša informācija ir pieejama?
Dzimtsarakstu reģistrā iekļauto izrakstu kopijas var izsniegt ikvienam, kurš tās pieprasa. Ja lietai ir pievienota norāde par anulēšanu, šajā reģistrā glabāto izrakstu kopijas var izsniegt tikai ar valsts prokurora atļauju (JCPK 1129. punkts). Tirdzniecības un uzņēmumu reģistri ir tieši pieejami tīmekļa vietnē vai tos var pasūtītt tiešsaistē (www.rcsl.lu).4.4. Kādas ir reģistrācijas tiesiskās sekas (derīguma termiņš, pretstatīšanas iespēja)?
Reģistrācijas tiesiskās sekas atšķiras atkarībā no tā vai reģistrācija attiecas uz līgumslēdzējām pusēm vai arī uz trešām personām. Attiecībā uz līgumslēdzējām pusēm grozījumi stājas spēkā no notariālā akta noslēgšanas dienas. Attiecībā uz trešām personām grozījumi stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad tie reģistrēti arhīvā, ja vien laulātie, slēdzot līgumu ar trešo personu, nav to informējuši par grozījumiem (CK 1397. panta 2. punkts). Taču jebkuri šādi grozījumi neattiecas uz kreditoriem, kas ieguvuši tiesības pirms grozījumu izdarīšanas (CK 1397. panta 3. punkts).4.5. Vai ārvalstī noslēgts laulības līgums saskaņā ar ārvalstu tiesību aktiem var tikt reģistrēts Latvijā? Ja jā, ar kādiem nosacījumiem vai formalitātēm?
Jā. Šajā gadījumā nepieciešams "acte de dépôt", kā arī tulkojums.5.1. Kā īpašumtiesības (lietu tiesības) tiek sadalītas?
Ja laulība tiek šķirta, laulāto mantas kopību izbeidz (CK 1441. pants). Izbeigšanas gadījumā katrs laulātais atgūst savu atsevišķo mantu, ja tāda joprojām reāli pastāv vai pārņemto īpašumu (CK 1467. pants).Tiek izveidots kompensācijas reģistrs, kurā noskaidro, kāda kompensācija katram laulātajam jāsaņem no kopīpašuma un kāda kompensācija katram laulātajam jānodod kopīpašumam (CK 1468. pants).
Pēc tam notiek īpašuma sadale (CK 1475. pants et seq). Ja laulātajiem neizdodas panākt savstarpēju vienošanos, abu pušu strīdu izšķirs tiesa.
5.2. Kurš ir atbildīgs par esošajiem parādiem pēc laulības šķiršanas/šķirtas dzīves uzsākšanas?
Ja viens no laulātajiem ir individuāli uzņēmies parādsaistības, pret attiecīgo laulāto var sākt tiesvedību par visu parādsaistību apmēru. Pret otru laulāto drīkst sākt tiesvedību tikai par pusi no šo parādsaistību apmēra, izņemot kopējas un atsevišķas atbildības gadījumos (CK 1482. un 1483. pants). Pret laulāto nedrīkst sākt tiesvedību par otra laulātā personiskajām parādsaistībām.5.3. Vai kādam no laulātajiem ir tiesības uz kompensāciju?
Nē.Ja nelaiķim ir bērni vai mantinieki, pārdzīvojušajam laulātajam ir tiesības — ja testamentā nav norādīts vai viņš/viņa neizvēlas citādi — mantot vai nu mazāko likumīgam bērnam piešķirto mantojuma daļu, ja tas nav mazāk par ceturto daļu no mantojuma, vai arī laulāto kopīgi apdzīvotā nekustamā īpašuma un tā mēbeļu izmantošanas tiesības, ja nelaiķim šis īpašums piederēja pilnībā vai arī kopā ar pārdzīvojušo laulāto (CK 767.1. pants).
Ja nelaiķim nav bērnu vai mantinieku, pārdzīvojušajam laulātajam ir tiesības — ja vien testamentā nav noteikts citādi — uz visu mantojumu un pilnīgām īpašumtiesībām (CK 767.2. pants).
Mantojuma sastāvs un arī tā pastāvēšana var būt atkarīga no tā vai ir noslēgts laulības līgums.
Ja nelaiķim nav bērnu vai mantinieku, pārdzīvojušajam laulātajam ir tiesības — ja vien testamentā nav noteikts citādi — uz visu mantojumu un pilnīgām īpašumtiesībām (CK 767.2. pants).
Mantojuma sastāvs un arī tā pastāvēšana var būt atkarīga no tā vai ir noslēgts laulības līgums.
Nē.
2004. gada 1. novembrī stājās spēkā 2004. gada 9. jūlija Likums (Mém. P. 2019 et seq., Parl. dok. Nr. 4946) par konkrētu partnerattiecību tiesiskajām sekām.
Partneri, kuri ir sagatavojuši deklarāciju par partnerattiecībām, noslēdzot savstarpēju rakstisku vienošanos, var noteikt partnerattiecību ietekmi uz īpašumu. Šo vienošanos var noslēgt un grozīt jebkurā brīdī. Paziņojumu par vienošanos vai tās grozījumiem iesniedz prokuratūrā trīs darba dienu laikā (2004. gada Likuma 6. pants).
Pat ja šādas vienošanās nav, deklarācija par partnerattiecībām rada partneriem savstarpējas tiesības un saistības, kas daudzos aspektos līdzinās laulāto tiesībām un saistībām. Iepriekš minētie noteikumi attiecas tikai uz tādām partnerattiecībām, par kurām paziņots saskaņā ar šā likuma 3. pantu (2004. gada Likuma 1. pants). Īpaši nosacījumi par nereģistrētām partnerattiecībām, kas nav laulība, nav paredzēti.
2004. gada Likums nesen tika papildināts ar 2010. gada 3. augusta Likumu (Mém. P. 2190, Parl. dok. Nr. 5904), kura 4.1. pantā tiek atzītas ārvalstīs noslēgtas partnerattiecības, piemērojot tām tādas pašas priekšrocības, kas piešķirtas Luksemburgā reģistrētām partnerattiecībām.
Partneri, kuri ir sagatavojuši deklarāciju par partnerattiecībām, noslēdzot savstarpēju rakstisku vienošanos, var noteikt partnerattiecību ietekmi uz īpašumu. Šo vienošanos var noslēgt un grozīt jebkurā brīdī. Paziņojumu par vienošanos vai tās grozījumiem iesniedz prokuratūrā trīs darba dienu laikā (2004. gada Likuma 6. pants).
Pat ja šādas vienošanās nav, deklarācija par partnerattiecībām rada partneriem savstarpējas tiesības un saistības, kas daudzos aspektos līdzinās laulāto tiesībām un saistībām. Iepriekš minētie noteikumi attiecas tikai uz tādām partnerattiecībām, par kurām paziņots saskaņā ar šā likuma 3. pantu (2004. gada Likuma 1. pants). Īpaši nosacījumi par nereģistrētām partnerattiecībām, kas nav laulība, nav paredzēti.
2004. gada Likums nesen tika papildināts ar 2010. gada 3. augusta Likumu (Mém. P. 2190, Parl. dok. Nr. 5904), kura 4.1. pantā tiek atzītas ārvalstīs noslēgtas partnerattiecības, piemērojot tām tādas pašas priekšrocības, kas piešķirtas Luksemburgā reģistrētām partnerattiecībām.
Ir vispārpieņemts, ka starptautiskā līmenī kompetento tiesu nosaka atbilstīgi tiem pašiem nosacījumiem, ar kuriem valsts tiesību aktos reglamentē teritoriālo jurisdikciju. Atkarībā no apstākļiem var būt jāņem vērā arī citi faktori, piemēram, jurisdikcijas nodošana, dzīvesvieta (galvenā dzīvesvieta), valstspiederība, īpašuma atrašanās vieta u. c.
Luksemburgas Lielhercogistē lēmumā par laulības šķiršanu vai laulāto atšķiršanu parasti ir noteikta arī laulāto mantas kopības izbeigšana un laulāto kopīpašuma sadale, kā arī uzdots to īstenot notāram.
Jurisdikcija mantisko attiecību lietās parasti nav atkarīga no nekustamā īpašuma atrašanās vietas. Tādējādi Luksemburgas tiesas arī var pieņemt nolēmumus par īpašuma, kas atrodas ārvalstīs, pārdošanu izsolē.
Ja norīkotais notārs nespēj samierināt laulātos, viņš/viņa sagatavo pārskatu, tajā norādot laulāto attiecīgos prasījumus, un nodod tos tiesai.
Luksemburgas Lielhercogistē lēmumā par laulības šķiršanu vai laulāto atšķiršanu parasti ir noteikta arī laulāto mantas kopības izbeigšana un laulāto kopīpašuma sadale, kā arī uzdots to īstenot notāram.
Jurisdikcija mantisko attiecību lietās parasti nav atkarīga no nekustamā īpašuma atrašanās vietas. Tādējādi Luksemburgas tiesas arī var pieņemt nolēmumus par īpašuma, kas atrodas ārvalstīs, pārdošanu izsolē.
Ja norīkotais notārs nespēj samierināt laulātos, viņš/viņa sagatavo pārskatu, tajā norādot laulāto attiecīgos prasījumus, un nodod tos tiesai.