1.1. Kurš likums ir piemērojams laulāto mantu attiecībām? Kādi kritēriji/noteikumi tiek izmantoti, lai noteiktu piemērojamos tiesību aktus? Kuras starptautiskās konvencijas ir jāievēro dažādās valstīs?

Nekustamā īpašuma jomā ir piemērojams lex rei sitae princips. Tas nozīmē, ka īpašuma jomā ir piemērojami tās valsts tiesību akti, kurā atrodas īpašums.

1.2. Vai laulātajiem ir iespēja izvēlēties piemērojamo likumu? Ja jā, tad kādi principi reglamentē šo izvēli (piemēram, likumi, oficiālās prasības, atpakaļejošais spēks)?

Laulātie nevar izvēlēties tiesību aktus, kas regulē laulāto mantiskās attiecības.

2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?

Ja nav noslēgts laulības līgums, laulāto īpašums ir uzskatāms par kopīpašumu (Maltas Civilkodeksa 1316. pants). Kopīpašums ir viss īpašums, ko katrs laulātais ieguvis sava darba rezultātā, peļņa no laulāto īpašuma un kustamais un nekustamais īpašums, ko laulības laikā ieguvis kāds no laulātajiem. Viss īpašums, ko kāds no laulātajiem ir saņēmis kā dāvinājumu vai mantojumu, ir uzskatāms par attiecīgā laulātā personisko īpašumu.

2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?

Ja nevar pierādīt pretējo, viss īpašums, kas pieder laulātajiem vai kādam no laulātajiem, tiek uzskatīts par kopīpašumu (Civilkodeksa 1321. panta 1. punkts). Ja nav noslēgts laulības līgums, tiek uzskatīts, ka viss kustamais un nekustamais īpašums, ko laulātie ir ieguvuši laulības laikā, vienlīdzīgi pieder abiem laulātajiem.

2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?

Saskaņā ar tiesību aktiem tas nav obligāti. Tomēr laulātie drīkst laulības līgumā iekļaut katram laulātajam piederošo īpašumu sarakstu.

2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?

Kopīpašuma standarta pārvaldības darbības var veikt jebkurš no laulātajiem. Bet kopīpašuma īpašas pārvaldības darbības laulātie drīkst veikt kopā. Tiesību aktos ir sevišķi noteikts, kādas darbības ir uzskatāmas par īpašām pārvaldes darbībām, kad ir vajadzīga abu laulāto piekrišana (Civilkodeksa 1322. pants).

Piemēram, abu laulāto piekrišana ir vajadzīga, lai atsavinātu nekustamo īpašumu, kas ir uzskatāms par kopīpašumu, un laulāto mājokli, pat tad, ja tas pieder tikai vienam no laulātajiem. Ja darbības, kurām ir vajadzīga abu laulāto piekrišana, veic tikai viens laulātais bez otra laulātā piekrišanas, tās pēc otra laulātā pieprasījuma var anulēt, ja minētās darbības ir saistītas ar faktisko vai privāto tiesību uz nekustamo īpašumu atsavināšanu vai apdraudēšanu. Ja šādas darbības ir saistītas ar kustamo īpašumu, tās var anulēt tikai tādā gadījumā, ja tās paredz tiesības uz attiecīgo kustamo īpašumu piešķirt bez maksas (Civilkodeksa 1326. pants).

2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?

Kopīpašuma standarta pārvaldības darbības var veikt viens laulātais atsevišķi, tomēr tās ir saistošas arī otram laulātajam.

2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?

Abi laulātie ir kopīgi atbildīgi par parādiem, kas saistīti ar kopīpašumu un kas radušies saistībā ar kopīpašumu un personisko īpašumu, nodrošinot ģimenes vajadzības (Civilkodeksa 1327. un 1330. pants).

Parādi, kas ir saistīti ar laulātā personisko īpašumu, ir viņa/viņas privātās parādsaistības un privātās parādsaistības ir arī tie parādi, kas radušies, veicot kopīpašuma īpašas pārvaldības darbības bez vajadzīgās otra laulātā piekrišanas. Personisko parādu kreditori var pieprasīt samaksāt parādus, izmantojot parādnieka personisko īpašumu. Tomēr, ja ar to nepietiek, var izmantot arī kopīpašumu, tomēr tikai tādā apjomā, kas atbilst parādnieka kopīpašuma daļai (Civilkodeksa 1329. pants).

3.1. Kurus noteikumus var mainīt ar līgumu un kurus nē? Kādi ir laulāto mantisko attiecību režīmi?

Laulātie drīkst noslēgt laulības līgumu, norādot laulāto mantisko attiecību veidu, kas regulē viņu mantiskās attiecības. Iespējamie veidi ir šādi: 1) kopīpašums; 2) mantas šķirtība, vai 3) atlikuma kopība saskaņā ar atsevišķu pārvaldīšanu. Kopīpašums, ko katrs pārvalda atsevišķi, ir īpašums, ko katrs laulātais ir ieguvis laulības laikā un kas pieder un ko pārvalda tas laulātais, kurš to ieguva, it kā būtu šā īpašuma vienīgais īpašnieks (Civilkodeksa 1339. pants). Mantisko attiecību, kas paredz, ka kopīpašumu katrs pārvalda atsevišķi, izbeigšanas gadījumā atlikušo īpašumu pēc parādu atskaitīšanas pielīdzina (Civilkodeksa 1341. pants).

3.2. Kādas ir oficiālās prasības un ar ko es varu sazināties?

Laulības līgums ir oficiāls dokuments. Līgumam ir jābūt notariāli apliecinātam.

3.3. Kad var noslēgt līgumu, un kad tas stāsies spēkā?

Ja laulības līgumu noslēdz pirms laulības noslēgšanas, tas stājas spēkā laulības noslēgšanas brīdī. Tomēr attiecībā uz trešām personām, laulības līgums stājas spēkā sākot ar brīdi, kad notārs līgumu reģistrē Valsts reģistrā. Ja laulības līgumu noslēdz pēc laulības noslēgšanas, attiecībā uz laulātajiem tas stājas spēkā, sākot ar līguma noslēgšanas brīdi, un attiecībā uz trešām personām tas stājas spēkā, sākot ar brīdi, kad notārs līgumu reģistrē Valsts reģistrā.

3.4. Vai laulātie drīkst grozīt spēkā esošo līgumu? Ja jā, tad ar kādiem nosacījumiem?

Jā, laulības līgumā var izdarīt izmaiņas, tomēr pēc laulības noslēgšanas izmaiņas drīkst izdarīt tikai ar brīvprātīgās jurisdikcijas tiesas galvenā tiesneša atļauju. Kreditorus, kuru prasība ir saistīta ar parādiem pirms izmaiņām, šīs izmaiņas neietekmē.

3.5. Vai laulības līgumam var piešķirt atpakaļejošu spēku saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem, ja laulātie noslēdz šo līgumu laulības laikā?

Saskaņā ar Maltas tiesību aktiem laulības līgums ir spēkā no tā parakstīšanas datuma, un līdz ar to tam nevar būt atpakaļejoša spēka.

Notārs reģistrē laulības līgumu ne vēlāk kā 15 dienas pēc līguma noslēgšanas.

4.1. Vai jūsu valstī ir viens vai vairāki laulāto īpašumu reģistri? Kur tas/tie ir?

Ir tikai viens reģistrs. Tas ir Tieslietu ministrijas Valsts reģistrs.

4.2. Kādi dokumenti tiek reģistrēti? Kāda informācija tiek reģistrēta?

Reģistrā ir jānorāda šāda informācija: fakts, ka ir noslēgts laulības līgums; līguma noslēgšanas datums; līgumslēdzēju pušu informācija un izvēlētais laulāto mantisko attiecību veids.

4.3. Kādā veidā un kam reģistrā esoša informācija ir pieejama?

Valsts reģistra dati ir pieejami ikvienam pēc pieprasījuma. Reģistrā ir jāiesniedz vienkāršs pieprasījums un 10 dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas tiks sniegta oficiāla atbilde. Notāri reģistra datiem var piekļūt tiešsaistē un atbildi saņemt uzreiz.

4.4. Kādas ir reģistrācijas tiesiskās sekas (derīguma termiņš, pretstatīšanas iespēja)?

Galvenais noteikums ir tāds, ka tiek uzskatīts, ka trešās personas (jo īpaši kreditori) zina, ka ir noslēgts laulības līgums.

4.5. Vai ārvalstī noslēgts laulības līgums saskaņā ar ārvalstu tiesību aktiem var tikt reģistrēts Latvijā? Ja jā, ar kādiem nosacījumiem vai formalitātēm?

Saskaņā ar Maltas tiesību aktiem ārvalstī sagatavotu laulības līgumu reģistrēt nav iespējams, taču tie tiek atzīti. Notāram jāuzrāda oficiālu tulkojumu.

5.1. Kā īpašumtiesības (lietu tiesības) tiek sadalītas?

Tas ir atkarīgs no pieņemtā laulību mantisko attiecību veida. Laulības šķiršanas/laulāto šķitas dzīves pieprasījuma apstrīdēšanas gadījumā lēmumu par īpašuma sadali pieņem tiesa. Ja pieprasījums netiek apstrīdēts, lēmumu pieņem laulātie un pēc tam tiesa to apstiprina. Saskaņā ar Civilkodeksa 1333. pantu kopīpašumu sadala katram laulātajam piešķirot pusi kopīpašuma.

5.2. Kurš ir atbildīgs par esošajiem parādiem pēc laulības šķiršanas/šķirtas dzīves uzsākšanas?

Tas ir atkarīgs no pieņemtā laulību mantisko attiecību veida. Laulības šķiršanas/laulāto šķitas dzīves pieprasījuma apstrīdēšanas gadījumā lēmumu par īpašuma sadali pieņem tiesa. Ja pieprasījums netiek apstrīdēts, lēmumu pieņem laulātie un pēc tam tiesa to apstiprina. Saskaņā ar Civilkodeksa 1333. pantu kopīpašumu sadala katram laulātajam piešķirot pusi saistību attiecībā uz kopīpašumu.

5.3. Vai kādam no laulātajiem ir tiesības uz kompensāciju?

Kopīpašuma gadījumā katrs laulātais atmaksā to kopīpašuma daļu, ko viņš/viņa izmantoja savu privāto parādu samaksai (Civilkodeksa 1331. panta 1. punkts ). Ja laulātā personisko īpašumu izmantoja kopējo parādu samaksai vai kā ieguldījumu kopīpašumā, viņš/viņa ir tiesīgs saņemt atlīdzību (Civilkodeksa 1331. panta 2. punkts). Atlīdzību nosaka naudā (Civilkodeksa 1331. panta 3. punkts).

Tas ir atkarīgs no tā vai mirušais laulātais ir sagatavojis testamentu vai nē. Laulātie drīkst testamentā viens otru noteikt kā visa īpašuma vienīgo mantinieku. Tādā gadījumā mirušā laulātā bērni var pieprasīt savu likumīgo daļu īpašuma (tomēr šādas prasības iesniedz ļoti reti). Ja testaments nav sastādīts un ja mirušajam laulātajam ir pēcnācēji, bērni (vai viņu lejupējie radinieki, ja laulātā miršanas brīdī viņa lejupējie radinieki jau ir miruši) saņem pusi īpašuma, bet otru pusi saņem pārdzīvojušais laulātais (Civilkodeksa 808. panta 1. punkts). Pārdzīvojušais laulātais ir tiesīgs arī turpmāk dzīvot savā pastāvīgajā dzīvesvietā (Civilkodeksa 633. pants). Ja mirušajam nav bērnu vai citu lejupēju radinieku, pārdzīvojušais laulātais saņem visu mantojumu (Civilkodeksa 810. pants).

Nē.

Nesen pieņemtā Maltas Kopdzīves likuma 571. iedaļā ir iekļautas īpašas normas par “ikdienā izmantojamo galveno mājvietu”, kas attiecas tikai uz reģistrētām partnerattiecībām.

Ja kopīgā mājvieta ir kopīpašums, nomirstot kādam no reģistrēto partnerattiecību partneriem, pārdzīvojušam partnerim ir tiesības dzīvot šajā mājvietā līdz savas dzīves beigām vai līdz brīdim, kad viņš/viņa slēdz laulību vai reģistrē citas reģistrētas partnerattiecības.

Ja kopīgā mājvieta piederēja mirušajam partnerim, pārdzīvojušajam partnerim ir tiesības dzīvot šajā mājvietā tikpat ilgi, cik ilga bija viņu kopdzīve (gados), ja šādu gadu skaits nepārsniedz 15 gadus. Tiesību aktos ir arī noteikts, ka šādas pārdzīvojušā partnera tiesības dzīvot minētajā īpašumā ir spēkā vita durante vai līdz brīdim, kad viņš/viņa slēdz laulību vai reģistrē citas reģistrētās partnerattiecības.

Attiecībā uz kustamo mantu ir spēkā vienkāršā prezumpcija, saskaņā ar kuru kopdzīves partneriem ir tiesības uz vienlīdzīgu daļu kustamās mantas, kas atrodas “ikdienā izmantojamā galvenajā mājvietā” un kas tika iegādāta kopdzīves laikā.

Saskaņā ar noteikumiem, kas neietilpst Regulā (ES) Nr. 2201/2003, Maltas tiesām ir jurisdikcija izskatīt laulības šķiršanas lietas, ja laikā, kad kompetentajā civiltiesā tika iesniegts laulības šķiršanas pieteikums vismaz vienam no laulātajiem domicils bija Maltā vai ja vismaz viens no laulātajiem pastāvīgi dzīvoja Maltā vienu gadu tieši pirms laulības šķiršanas pieprasījuma iesniegšanas.