1.1. Kurš likums ir piemērojams laulāto mantu attiecībām? Kādi kritēriji/noteikumi tiek izmantoti, lai noteiktu piemērojamos tiesību aktus? Kuras starptautiskās konvencijas ir jāievēro dažādās valstīs?

Laulāto personiskās un mantiskās attiecības regulē tās valsts tiesību akti, kuras valstspiederīgie ir abi laulātie (Starptautisko privāttiesību likuma 51. panta 1. punkts). Ja laulātiem ir dažāda pilsonība, ir spēkā tās valsts tiesību akti, kurā abiem laulātajiem ir domicils („domicils” ir vieta, kur persona apmetas uz pastāvīgu dzīvi; Civilkodeksa 25. pants). Ja laulāto domicils nav vienā valstī, ir spēkā tās valsts tiesību akti, kurā dzīvo abi laulātie. Ja laulātie nedzīvo vienā valstī, ir spēkā tās valsts tiesību akti, ar kuru laulātie ir visciešāk saistīti (Starptautisko privāttiesību likuma 51. panta 2. punkts).

1.2. Vai laulātajiem ir iespēja izvēlēties piemērojamo likumu? Ja jā, tad kādi principi reglamentē šo izvēli (piemēram, likumi, oficiālās prasības, atpakaļejošais spēks)?

Laulātie var izvēlēties, lai to mantiskās attiecības un laulības līgumu regulētu tās valsts tiesību akti, kuras pilsonis ir kāds no laulātajiem, vai tās valsts tiesību akti, kurā kādam no laulātajiem ir domicils vai dzīvesvieta. Laulātie var izvēlēties piemērojamos tiesību aktus pirms laulības noslēgšanas vai laulības laikā (Starptautisko privāttiesību likuma 52. panta 1. punkts). Ja piemērojamie tiesību akti nav izvēlēti, laulības līgumu regulē tiesību akti, kas bija piemērojami laulāto personisko un mantisko attiecību jomā līguma slēgšanas brīdī (Starptautisko privāttiesību likuma 52. panta 2. punkts).

Lai tiesību aktu izvēle būtu likumīga, tā ir jānoformē atbilstoši attiecīgajiem tiesību aktiem laulības līgumu jomā vai tās valsts tiesību aktiem, kurā attiecīgie tiesību akti ir izvēlēti (Starptautisko privāttiesību likuma 52. panta 3. punkts). Saskaņā ar Polijas tiesību aktiem laulības līgums ir publisks notariāls akts (Civilkodeksa 73. panta 2. punkts un Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 47. panta 1. punkts).

2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?

Juridiski īpašums, kas attiecas uz laulāto mantiskajām attiecībām, ir kopīpašums un šis nosacījums stājas spēkā laulības noslēgšanas brīdī. Kopīpašums ir arī manta, ko laulātie ieguva savā īpašumā atsevišķi vai kopā laulāto mantisko attiecību laikā (kopīpašums). Manta, kas nav kopīpašums, ir katra laulātā personiskais īpašums (Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 31. panta 1. punkts).

Kopīpašums ir:

1. atlīdzība par darbu un ienākumi, kas gūti, veicot citu saimniecisko darbību;
2. ienākumi no kopīpašuma un no katram laulātajam piederošā personiskā īpašuma;
3. finansiālie ieguvumi no atklātā vai darba ņēmēja pensiju fonda (Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 31. panta 2. punkts).

Sadzīves tehnika, ko lieto abi laulātie, arī ir kopīpašums, ja tā ir mantota vai dāvināta, izņemot gadījumus, kad testators vai dāvinātājs ir norādījis citādi (Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 34. pants).

Laulāto personiskais īpašums ir arī šis (bet ne tikai):

1. manta, kas iegūta pirms stājās spēkā laulāto mantiskās attiecības, mantota vai dāvināta manta, izņemot gadījumus, kad testators vai dāvinātājs ir norādījis citādi, manta, kas ir paredzēta tikai viena laulātā personiskām vajadzībām, manta, kas ir saņemta kā atlīdzība par laulātā personiskiem sasniegumiem, un manta, kas ir iegūta apmaiņā pret personiskiem līdzekļiem, izņemot gadījumus, kad īpašos noteikumos ir noteikts citādi;
2. īpašumtiesības, kas izriet no kopīpašuma tiesībām uz īpašumu, uz kuru attiecas atsevišķi noteikumi (piemēram, kopīpašums līgumsabiedrībā vai komercsabiedrībā);
3. neatņemamās tiesības, kas var būt noteiktas tikai vienai personai;
4. aktīvi, kas saņemti kā kompensācija par miesas bojājumiem, veselības traucējumiem vai nodarīto kaitējumu. Tomēr personiskais īpašums nav invaliditātes pabalsti, ko saņem, ja laulātais ir daļēji vai pilnīgi zaudējis spēju pelnīt, ja pieaug laulātā vajadzības vai ja pasliktinās laulātā nākotnes izredzes;
5. atlīdzības prasības par darbu vai ienākumiem, kas gūti, veicot citu saimniecisko darbību;
6. autortiesības un ar tām saistītas tiesības, intelektuālā īpašuma tiesības vai citas autora tiesības (Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 33. pants).

2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?

To, vai konkrēta manta ir kopīpašums vai personiskais īpašums, nosaka, ņemot vērā to, kurai no minētajām kategorijām tie atbilst, un veidu, kā tie iegūti (Skatīt 2.1. punktu).

2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?

Tas nav obligāti. Tomēr var sagatavot īpašumu sarakstu, lai varētu pierādīt īpašumtiesības.

2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?

2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?

Katrs laulātais var atsevišķi pārvaldīt un izmantot kopīpašumu (Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 34. pants1). Laikā, kad ir spēkā laulāto mantisko attiecības, laulātie nedrīkst lūgt sadalīt kopīpašumu. Turklāt laulātie nedrīkst atsavināt vai uzņemties pienākumu atsavināt kopīpašuma daļu vai atsevišķu mantu, kas attiecīgajam laulātajam pienāktos pēc laulāto mantisko attiecību izbeigšanas (Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 35. pants). Laulātajiem ir pienākums sadarboties kopīpašuma pārvaldīšanā (Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 36. panta 1. punkts). Laulātie var īpašumu pārvaldīt atsevišķi, bet tādā gadījumā ir aizliegts veikt tālāk minētās darbības (t.i., darbības, kuras var veikt tikai ar otra laulātā piekrišanu). Laulātais var neļaut kopīpašumu pārvaldīt otram laulātajam, izņemot, lai veiktu ikdienišķas darbības, darbības, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu ģimenes ikdienas vajadzības vai darbības, ko veic saimnieciskas darbības ietvaros (Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 36. panta 1. un 2. punkts 1).

Viens laulātais var lūgt tiesu svarīga iemesla dēļ otram laulātajam liegt tiesības patstāvīgi pārvaldīt kopīpašumu. Tiesa var arī nolemt, ka Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 37. panta 1. punktā minētās darbības var veikt, ja ir saņemta tiesas atļauja, nevis laulātā piekrišana.

Otra laulātā piekrišana ir nepieciešama šādos gadījumos:

1. veicot jebkādus tiesiskus darījumus saistībā ar nekustamā īpašuma atsavināšanu, tā apgrūtināšanu vai iegādi vai beztermiņa lietojuma tiesībām vai veicot jebkādus citus tiesiskus darījumus saistībā ar nekustamā īpašuma lietošanu un izmantošanu;
2. veicot jebkādus tiesiskus darījumus saistībā ar rīkošanos ar lietu tiesībām, to apgrūtināšanu vai iegādi attiecībā uz ēkām vai telpām;
3. veicot jebkādus tiesiskus darījumus saistībā ar lauku saimniecības vai uzņēmuma atsavināšanu, to apgrūtināšanu, iegādi vai iznomāšanu;
4. saistībā ar kopīpašuma dāvinājumiem, izņemot vispārīgi pieņemtus dāvinājumus (Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 37. panta 1. punkts).

Jebkurš nolīgums, ko kāds no laulātajiem noslēdz bez otra laulātā attiecīgas piekrišanas, ir uzskatāms par spēkā neesošu, izņemot gadījumus, kad pēc tam ir saņemta otra laulātā piekrišana. Vienpusējs tiesisks darījums, ko viens laulātais veic bez otra laulātā attiecīgas piekrišanas, arī ir uzskatāms par spēkā neesošu (Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 37. panta 2.–4. pants).

2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?

Abi laulātie ir solidāri atbildīgi par parādiem, kas radušies kādam no laulātajiem, lai nodrošinātu ģimenes ikdienas vajadzības (Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 30. pants). Ja kādam no laulātajiem ir parāds, kas radies ar otra laulātā piekrišanu, kreditors var pieprasīt parāda atlīdzināšanai izmantot arī kopīpašumu. Ja kādam no laulātajiem ir parāds, kas radies bez otra laulātā piekrišanas, vai ja parāds nav radies, veicot tiesisku darījumu, vai ja parāds radies pirms laulāto mantisko attiecību stāšanās spēkā, vai ja tas ir saistīts ar personisko īpašumu, kreditors var tikai pieprasīt parādu atlīdzināt, izmantojot parādnieka personisko īpašumu vai konkrētu kopīpašuma mantu (piemēram, atlīdzību par darbu) (Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 41. un 42. pants).

3.1. Kurus noteikumus var mainīt ar līgumu un kurus nē? Kādi ir laulāto mantisko attiecību režīmi?

Laulātie var paplašināt vai ierobežot likumā paredzēto laulāto kopīpašuma režīmu vai nodibināt mantas šķirtības režīmu, vai mantas šķirtības režīmu pielīdzinot uzkrātos līdzekļus, noslēdzot laulības līgumu (noslēgts kā publisks notariāls akts). Šo līgumu noslēdz pirms laulības noslēgšanas vai laulības laikā. Laulības līgumu var grozīt vai izbeigt. Ja laulības līgums tiek lauzts laulības laikā, saskaņā ar likumu abiem laulātajiem ir tiesības uz kopīpašumu, izņemot gadījumus, kad laulātie ir vienojušies citādi. Saistībā ar trešām personām laulātais var noskaidrot vai saskaņā ar laulības līgumu tās zināja par šā līguma noslēgšanu un saturu (Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 47. pants1).

Laulātie nedrīkst kopīpašumu paplašināt attiecībā uz:

1. mantu, ko nākotnē varētu iegūt kā mantojumu, novēlējumu vai dāvinājumu;
2. īpašumtiesībām, kas izriet no kopīpašuma, uz kuru attiecas atsevišķi noteikumi (piemēram, kopīpašums līgumsabiedrībā vai komercsabiedrībā);
3. neatņemamām tiesībām, kas var būt noteiktas tikai vienai personai;
4. prasībām par kompensāciju par miesas bojājumiem vai veselības traucējumiem, ja tā nav kopīpašuma daļa, vai nodarīto kaitējumu;
5. laulāto atlīdzības prasības par darbu vai ienākumiem, kas gūti, veicot citu saimniecisko darbību, kurām vēl nav pienācis termiņš (Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 49. pants).

3.2. Kādas ir oficiālās prasības un ar ko es varu sazināties?

Ja laulības līgums nav noslēgts kā publisks notariāls akts, tas ir uzskatāms par spēkā neesošu (Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 47. panta 1. punkts un Civilkodeksa 73. panta 2. punkts).

3.3. Kad var noslēgt līgumu, un kad tas stāsies spēkā?

Ja laulības līgumu noslēdz pirms laulības noslēgšanas, tas stājas spēkā laulības noslēgšanas brīdī, bet, ja to noslēdz laulības laikā, tas stājas spēkā nekavējoties.

3.4. Vai laulātie drīkst grozīt spēkā esošo līgumu? Ja jā, tad ar kādiem nosacījumiem?

Laulātie jebkurā laikā var izdarīt izmaiņas laulības līgumā, ievērojot 3.2. punktā minētās formālās prasības. Polijas tiesību aktos nav noteikts minimālais termiņš no laulības līguma sagatavošanas līdz izmaiņu izdarīšanai šajā līgumā.

3.5. Vai laulības līgumam var piešķirt atpakaļejošu spēku saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem, ja laulātie noslēdz šo līgumu laulības laikā?

Nē, saskaņā ar Polijas tiesību aktiem laulības līgumiem nav atpakaļejoša spēka (Polijas Ģimenes un aizbildnības kodeksa 47. pants).

Polijā nav izveidots speciāls laulības līgumu reģistrs.

Saskaņā ar Likumu par Valsts Tiesu reģistriem ir izveidots uzņēmēju reģistrs. Saskaņā ar šo likumu informāciju par laulāto mantiskajām attiecībām var norādīt iedzīvotājiem, kas reģistrā ir minēti kā uzņēmēji vai komercsabiedrību partneri. Šā reģistra dati ir publiski pieejami. Tāpēc šajā gadījumā prasība informēt līgumslēdzēju pusi par laulības līguma noslēgšanu tiks izpildīta minētajā reģistrā (skatīt 3.1. punktu) iekļaujot atzīmi par laulāto mantiskajām attiecībām.

4.5. Vai ārvalstī noslēgts laulības līgums saskaņā ar ārvalstu tiesību aktiem var tikt reģistrēts Latvijā? Ja jā, ar kādiem nosacījumiem vai formalitātēm?

Polijā nepastāv laulības līgumu reģistrs ne Polijā, ne ārzemēs noslēgtiem laulības līgumiem. Ārpus Polijas noslēgta laulības līguma spēks ir atkarīgs no Polijas noteikumiem par tiesību normu kolīziju attiecībā uz apskatāmo tiesisko darījumu.

5.1. Kā īpašumtiesības (lietu tiesības) tiek sadalītas?

Ja ar kopīpašumu saistītās mantiskās attiecības tiek izbeigtas, kopīpašumu un tā sadali regulē attiecīgi noteikumi par kopīgi mantotiem īpašumiem un par īpašumu sadali (Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 46. pants).

Kopīpašumu var sadalīt, ja ar kopīpašumu saistītās mantiskās attiecības tiek izbeigtas laulības laikā, piemēram, saskaņā ar tiesas lēmumu vai nolīgumu, vai ja ar kopīpašumu saistītās mantiskās attiecības tiek izbeigtas pēc laulības izjukšanas (laulības šķiršana vai laulāto šķirta dzīve). Laulības šķiršanas vai laulāto šķirtas dzīves tiesvedība neattiecas uz kopīpašuma sadali. Parasti kopīpašuma sadale tiek izskatīta atsevišķā tiesvedībā. Laulība tiek šķirta un laulātie šķirti dzīvo saskaņā ar tiesas lēmumu. Kopīpašumu var sadalīt saskaņā ar tiesas lēmumu vai nolīgumu, kas ir noslēgts kā publisks notariāls akts, ja kopīpašumā ietilpst nekustamais īpašums (tas attiecas arī uz citām īpašām tiesībām).

Laulātie kopīpašumu sadala vienādās daļās, izņemot gadījumus, kad laulības līgumā ir minēts citādi. Ja kopīpašums tiek dalīts nevienādās daļās, var būt nepieciešams iesaistīt tiesu (Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 50. pants1).

Katrs laulātais atlīdzina jebkādus ar kopīpašumu saistītus izdevumus attiecībā uz personisko īpašumu, izņemot izdevumus, kas radīja ienākumus. Laulātais var pieprasīt atmaksāt izdevumus, kas kopīpašumā ieguldīti no personiskā īpašuma. Laulātie nevar pieprasīt atmaksāt izdevumus, kas radušies, lai nodrošinātu ģimenes vajadzības, izņemot gadījumus, kad tie palielināja kopīpašuma vērtību ar kopīpašumu saistīto mantisko attiecību izbeigšanas brīdī. Atlīdzību maksā kopīpašuma sadales brīdī. Tomēr saskaņā ar tiesas lēmumu izdevumi var būt jāatmaksā pirms tam, ja tas ir nepieciešams ģimenes labklājībai (Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 45. panta 1. un 2. punkts).

5.2. Kurš ir atbildīgs par esošajiem parādiem pēc laulības šķiršanas/šķirtas dzīves uzsākšanas?

Pēc laulības šķiršanas/laulāto šķirtas dzīves laulātie ir atbildīgi par atlikušajiem parādiem. Kopīpašuma sadale neattiecas uz parādiem. Nolīgumi, kas noslēgti starp laulātajiem par parādu samaksu, ir spēkā attiecībā uz kreditoriem tikai tādā gadījumā, ja kreditors piekrīt, ka viens laulātais apņemas samaksāt parādu.

5.3. Vai kādam no laulātajiem ir tiesības uz kompensāciju?

Izbeidzoties laulāto mantas šķirtības režīmam ar pielīdzinātajiem uzkrātajiem līdzekļiem, katra laulātā īpašuma vērtības pieaugums laulāto mantisko attiecību laikāir jāpielīdzina, norēķinoties naudā vai natūrā (Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 51. panta4 1. punkts). Pielīdzināšanas prasība noilgst pēc desmit gadiem (Civilkodeksa 118. pants).

Laulātie savstarpēji manto īpašumu, neatkarīgi no tā, kādas laulāto mantiskās attiecības ir piemērojamas. Piemēram, kopīpašuma gadījumā pārdzīvojušais laulātais patur savu daļu, kas ir puse no kopīpašuma, un saņem atbilstošu kopīpašuma daļu, kas pienācās mirušajam laulātajam. Likumiskās mantošanas gadījumā saskaņā ar likumu mirušā bērni un laulātais tiek aicināti mantot pirmie, mantojumu dala vienādās daļās. Tomēr pārdzīvojušais laulātais ir tiesīgs saņemt ne mazāk kā vienu ceturto daļu no visa mantojuma. Ja mirušajam nav pēcnācēju, mantojumu saņem pārdzīvojušais laulātais un mirušā laulātā vecāki. Ja viens no mirušā vecākiem ir miris pirms mantojuma sadales, mantojuma daļu, ko būtu tiesīgs saņemt viens no vecākiem, kurš ir miris, saņem mirušā laulātā brāļi un māsas vienādās daļās. Pārdzīvojušais laulātais saņem pusi no mantojuma, ja mantojums ir jādala ar mirušā laulātā vecākiem, māsām un brāļiem un mirušā laulātā māsu un brāļu pēcnācējiem. Ja mirušajam laulātajam nav pēcnācēju, vecāku, māsu un brāļu vai to pēcnācēju, visu mantojumu saņem pārdzīvojušais laulātais (Civilkodeksa 931.–933. pants).

Pārdzīvojušais laulātais un citi mirušā laulātā radinieki, kuri dzīvoja kopā ar laulātajiem līdz mirušā nāves dienai, ir tiesīgi arī turpmāk lietot māju un tajā esošās ierīces tā kā līdz šim līdz trīs mēnešiem pēc mantošanas uzsākšanas (Civilkodeksa 923. panta 1. punkts).

Nē.

Nav spēkā tiesību akti, kas regulē reģistrētas vai nereģistrētas partnerattiecības.

Ja lieta tiek izskatīta strīdus procedūrā, Polijas tiesām ir jurisdikcija izskatīt laulību lietas un lietas, kas saistītas ar laulāto mantiskajām attiecībām, ja atbildētāja domicils vai dzīvesvieta ir Polijā, vai, ja tā nav, tad šādos gadījumos:

1. ja abu laulāto pēdējais kopīgais domicils vai pēdējā kopīgā dzīvesvieta bija Polijā un ja viena laulātā domicils vai dzīvesvieta joprojām ir Polijā, vai
2. ja laulātā, kas ir prasītājs, domicils vai dzīvesvieta Polijā bija vismaz vienu gadu tieši pirms tiesvedības sākuma, vai
3. ja laulātais, kas ir prasītājs, ir Polijas pilsonis un ja viņa/viņas domicils vai dzīvesvieta Polijā bija vismaz sešus mēnešus tieši pirms tiesvedības sākuma, vai
4. ja abi laulātie ir Polijas pilsoņi.

Polijas tiesām ir ekskluzīva jurisdikcija, ja abi laulātie ir Polijas pilsoņi un ja abu laulāto domicils un dzīvesvieta ir Polijā (Civilprocesa kodeksa 1103. pants). Ja lieta tiek izskatīta bezstrīdus procedūrā, Polijas tiesām ir jurisdikcija izskatīt laulību lietas, ja viens no laulātajiem vai viena no personām, kas vēlas laulāties, ir Polijas pilsonis vai ārzemnieks, kura domicils vai dzīvesvieta ir Polijā vai kas plāno stāties laulībā Polijā. Kopīpašuma sadales lietas pēc laulāto kopīpašuma mantisko attiecību režīma izbeigšanās arī piekrīt Polijas jurisdikcijai, ja kopīpašums vai kopīpašuma ievērojama daļa atrodas Polijā (Civilprocesa kodeksa 1106. pants).