
Pāri Slovākija
Last updated on: 11.05.2022
1.1. Kurš likums ir piemērojams laulāto mantu attiecībām? Kādi kritēriji/noteikumi tiek izmantoti, lai noteiktu piemērojamos tiesību aktus? Kuras starptautiskās konvencijas ir jāievēro dažādās valstīs?
Laulāto personiskās un mantiskās attiecības reglamentē tās valsts tiesību akti, kuras pilsoņi ir laulātie. Ja laulātie ir dažādu valstu pilsoņi, viņu attiecības reglamentē Slovākijas tiesību akti. Laulības līgumus reglamentē tie tiesību akti, ko laulāto mantiskajām attiecībām piemēro līguma noslēgšanas brīdī ("Zákona o medzinárodnom práve súkromnom a procesnom" ("ZMPS") — Likuma par starptautiskajām privāttiesībām un procesuālajām tiesībām — 21. pants).1.2. Vai laulātajiem ir iespēja izvēlēties piemērojamo likumu? Ja jā, tad kādi principi reglamentē šo izvēli (piemēram, likumi, oficiālās prasības, atpakaļejošais spēks)?
Slovākijā nav iespējams izvēlēties piemērojamos tiesību aktus.2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?
Saskaņā ar Civilkodeksu abiem laulātajiem ir nedalāmas īpašumtiesības uz laulāto kopīpašumu un tas nozīmē, ka laulāto īpašumtiesību daļas neizsaka skaitliski. Uz visu materiālo manto (kustamo un nekustamo), tiesībām un citām īpašumtiesībām, ko laulības laikā likumīgi ieguvis viens laulātais, attiecas laulāto mantas kopība, izņemot:- mantu, kas iegūta kā mantojums;
- mantu, kas iegūta kā dāvinājums;
- mantu, ko, ņemot vērā tās būtību, izmanto tikai viena laulātā personiskajām vai profesionālajām vajadzībām;
- mantu, kas saskaņā ar noteikumiem par īpašuma restitūciju atdota laulātajam, kuram šī manta piederēja pirms laulības noslēgšanas vai kuram tā atdota kā sākotnējā īpašnieka likumīgajam pēctecim. ("Občianskeho zákonníka" ("OZ") — Civilkodeksa (CK) — 143. pants)
2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?
Šādu juridisko pieņēmumu nav.2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?
Laulātajiem netiek prasīts sagatavot mantas uzskaitījumu.2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?
Ja vien laulātie nav paredzējuši citādi, mantu, kas ietilpst to kopīpašumā, drīkst izmantot abi laulātie.Turklāt laulātie kopīgi sedz izmaksas par kopējo mantu, tās izmantošanu un uzturēšanu (CK 144. pants). Ja izmaksas no sava personiskā īpašuma ir sedzis tikai viens laulātais, laulāto kopīpašuma sadales laikā viņš/viņa var prasīt šos izdevumus atlīdzināt.
Ja laulātie nevar vienoties par kopējās mantas izmantošanas veidu vai ar to saistīto nepieciešamo izmaksu segšanu, jebkurš laulātais var lūgt, lai strīdu izšķir tiesa. Parastas ar laulāto kopīpašumu saistītas darbības var veikt jebkurš laulātais. Termins "parasta darbība" Civilkodeksā nav definēts, tāpēc ir jāņem vērā tiesu prakse un ar konkrēto gadījumu saistītie apstākļi. Saskaņā ar tiesu praksi par parastu darbību neuzskata, piemēram, īres līguma noslēgšanu, nekustamā īpašuma vai citas vērtīgas mantas iegādi vai pārdošanu. Citām darbībām ir vajadzīga abu laulāto piekrišana, pretējā gadījumā juridisko darījumu atzīs par spēkā neesošu, ja otrs laulātais vai arī juridiskā darījuma subjekts pieprasīs tā anulēšanu.
2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?
Tiesiskus darījumus, kas ietver laulāto mantas kopību un kas attiecas uz parastām darbībām, var noslēgt jebkurš no laulātajiem, un tie abiem laulātajiem uzliek kopējas un atsevišķas saistības.2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?
Attiecībā uz tiesiskiem darījumiem, kas saistīti ar laulāto mantas kopību, abiem laulātajiem ir kopējas un atsevišķas tiesības un saistības (Civilkodeksa 145. panta 2. punkts). Piemēram, katra laulātā pienākums ir nomaksāt tāda parāda pilnu apjomu, kas ir saistīts ar laulāto mantas kopību, un aizdevējs ir tiesīgs piedzīt parādu no abiem laulātajiem atsevišķi vai kopā.Jautājumos, kas neattiecas uz laulāto mantas kopību, laulātie darbojas atsevišķi. Tiesību aktos ir atļauts viena laulātā aizdevēja, kas tika noteikts laulības laikā, prasību apmierināt, piedzenot parādu no laulāto mantas kopības. Kad laulāto mantas kopība vēlāk tiek sadalīta, katram no laulātajiem jākompensē tas, kas no laulāto mantas kopības tika izmantots viņa/viņas personiskajam īpašumam (Civilkodeksa 150. pants) (skatīt 5.1 punktu).
3.1. Kurus noteikumus var mainīt ar līgumu un kurus nē? Kādi ir laulāto mantisko attiecību režīmi?
Pēc laulības līguma noslēgšanas laulātie var vienoties par tiesību aktos noteiktās laulāto mantas kopības paplašināšanu vai ierobežošanu.Paplašināšana nozīmē to, ka laulātie var vienoties attiecināt laulāto mantas kopību arī uz tādu īpašumu, kas citādi būtu laulāto atsevišķs īpašums (piemēram, īpašumu, kas iegūts kā dāvinājums, mantojums vai aizstājējs pirms laulības noslēgšanas iegūtam īpašumam). Ierobežošana nozīmē to, ka laulātie var vienoties nepiemērot laulāto mantas kopību konkrētam laulāto kopīpašumam (piemēram, atdotam īpašumam un ar mantu, kas pieder tikai vienam laulātajam, saistītām priekšrocībām un uzkrājumiem).
Laulātie var līdzīgi vienoties arī par laulāto kopīpašuma pārvaldību (CK 143.a panta 1. punkts), piemēram, viņi var paredzēt, ka kopīpašumu vai konkrētu mantu pārvalda abi laulātie vai tikai viens laulātais. Ja laulātais rīkosies ar īpašumu, uz kuru neattiecas kopēja pārvaldība, otrs laulātais nevarēs pieprasīt, lai šo rīcību atzītu par spēkā neesošu. Laulāto mantas kopības likumā noteiktā apmēra izmaiņas attiecas tikai uz to īpašumu, kas iegūts pēc līguma noslēgšanas.
Laulātie var vienoties par mantas kopības atlikšanu, kas nozīmē, ka laulāto mantas kopība stājas spēkā laulības izbeigšanas dienā. Šādā gadījumā ar līgumu maina nevis laulāto mantas kopības apmēru, bet gan tās piemērošanas brīdi. Tādējādi laulības laikā katrs laulātais iegūst ekskluzīvas īpašumtiesības uz mantu un tikai tad, kad laulība tiek izbeigta, visa manta un tiesības kļūst par laulāto kopīpašuma kopumu, kuru pēc tam sadala.
3.2. Kādas ir oficiālās prasības un ar ko es varu sazināties?
Lai noslēgtu, grozītu vai anulētu iepriekš aprakstītos laulības līgumus, ir jānoformē civiltiesību notāra sagatavots publisks akts.3.3. Kad var noslēgt līgumu, un kad tas stāsies spēkā?
Slovākijas tiesību aktos nav paredzēti pirmslaulības līgumi. Tāpēc laulības līgumus var noslēgt tikai pēc stāšanās laulībā. Ja līgums attiecas uz nekustamo īpašumu, tas stājas spēkā tikai pēc tā reģistrēšanas nekustamā īpašuma kadastrā.3.4. Vai laulātie drīkst grozīt spēkā esošo līgumu? Ja jā, tad ar kādiem nosacījumiem?
Līgumu var mainīt jebkurā laulības brīdī. Lai mainītais līgums būtu derīgs, arī tas ir jānoformē kā civiltiesību notāra sagatavots publisks akts.3.5. Vai laulības līgumam var piešķirt atpakaļejošu spēku saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem, ja laulātie noslēdz šo līgumu laulības laikā?
Slovākijas tiesību sistēmā tiek atzīti tikai līgumi par laulāto tiesiskā režīma paplašināšanu vai sašaurināšanu. Šiem līgumiem nav atpakaļejoša spēka un tos var noslēgt tikai laulības laikā.Slovākijā nav īpašu laulības līgumu reģistru. Līgumus, kas ir publiski akti, reģistrē Centrālajā publisko aktu notariālajā reģistrā, ko uztur Slovākijas Republikas Notāru kolēģija. Publiskā akta turētājs var pārbaudīt Notāru kolēģijas tīmekļa vietnē vai publiskais akts ir izdots Slovākijas Republikā un noskaidrot kā sauc notāru, kurš to sagatavoja. Publiskā akta saturs nav pieejams.
4.5. Vai ārvalstī noslēgts laulības līgums saskaņā ar ārvalstu tiesību aktiem var tikt reģistrēts Latvijā? Ja jā, ar kādiem nosacījumiem vai formalitātēm?
Slovākijā nav līgumu par laulāto mantas režīmu reģistra.5.1. Kā īpašumtiesības (lietu tiesības) tiek sadalītas?
Ja nav noslēgta cita vienošanās, līdz ar laulības pārtraukšanu tiek pārtraukta arī laulāto mantas kopība un līdz ar to tiek sadalīts laulāto kopīpašums (CK 148. panta 1. punkts). Īpašumu sadala saskaņā ar laulāto vienošanos vai — pēc viena laulā pieprasījuma — tiesas spriedumu. Abos gadījumos ir jāņem vērā, ka abu laulāto īpašuma daļas ir vienādas. Katram laulātajam ir tiesības prasīt atlīdzināt izmaksas par laulāto kopīpašumu, ko viņš/viņa sedza no sava personiskā īpašuma, kā arī otrādi — pienākums kompensēt izmaksas par viņa/viņas personisko īpašumu, kas tika segtas no laulāto kopīpašuma. Sadalot laulāto kopīpašumu ir īpaši jāņem vērā nepilngadīgo bērnu vajadzības un tas kā katrs laulātais rūpējās par ģimeni un piedalījās laulāto kopīpašuma iegādē un pārvaldībā. Izvērtējot centienu apmēru, ir jāņem vērā arī rūpes par kopējiem bērniem un kopējās mājsaimniecības pārvaldību (CK 150. pants).Ja trīs gadu laikā no laulāto mantas kopības pārtraukšanas nav noslēgta vienošanās par mantas sadali un neviens laulātais nav iesniedzis tiesā prasījumu par laulāto kopīpašuma sadali, pieņem, ka par laulāto kopīpašumā ietilpstošās kustamās mantas ekskluzīvo īpašnieku kļūst tas laulātais, kas to izmanto savām, ģimenes vai ar mājsaimniecību saistītām vajadzībām. Savukārt, pārējā kustamā manta un nekustamais īpašums ir kopīpašums, kas laulātajiem pieder vienādās daļās. Tas attiecas arī uz citām laulāto kopīpašuma tiesībām, piemēram, tiesībām uz kopējiem noguldījumiem un prasījumiem (CK 149. panta 4. punkts).
5.2. Kurš ir atbildīgs par esošajiem parādiem pēc laulības šķiršanas/šķirtas dzīves uzsākšanas?
Ja paiet trīs gadu periods, kurā var sadalīt īpašumu, stājas spēkā juridiskais pieņēmums par to, ka bijušo laulāto atbildība par parādsaistībām ir proporcionāli vienāda. Ja laulātie ir panākuši vienošanos ārpus tiesas vai tiesvedības laikā, tiek nokārtotas arī parādsaistības, kas radušās laulības laikā un ir saistītas ar kopējo pārvaldību. Izlīgums attiecas tikai uz laulātajiem un nav piemērojams trešām personām. Tāpēc trešām personām ir tiesības prasīt parādsaistību atmaksu jebkuram bijušajam laulātajam.5.3. Vai kādam no laulātajiem ir tiesības uz kompensāciju?
Katram laulātajam ir tiesības prasīt atlīdzināt izmaksas par laulāto kopīpašumu, ko viņš/viņa sedza, izmantojot savu personisko īpašumu. Šis prasījums būtu jāsedz, izmantojot otra laulātā kopīpašuma daļu.Sadalot laulāto kopīpašumu, katram laulātajam būtu jāpiešķir tā kopīpašuma daļas apmēram atbilstoša daļa. Ja vienam laulātajam piešķirtās mantas vērtība ir lielāka nekā viņa/viņas laulāto kopīpašuma daļa, viņam/viņai ir pienākums kompensēt otram laulātajam starpību naudas izteiksmē.
Viena laulātā nāves gadījumā laulāto kopīpašuma sadale (ja tā netika sākta ar tiesas procedūru) notiek atbilstīgi mantojuma procedūrai, ko pārvalda civiltiesību notārs, kas pilda tiesas komisāra pienākumus.
Kad pārdzīvojušais laulātais ir saņēmis savu laulāto kopīpašuma daļu (parasti pusi), viņam/viņai ir arī tiesības saņemt nelaiķa atstāto mantojumu. Ja pārdzīvojušais laulātais manto kopā ar nelaiķa pēcnācējiem (piemēram, bērniem), viņš/viņa saņems tādu pašu mantojuma daļu kā katrs bērns. Ja pēcnācēju nav un pārdzīvojušais laulātais manto kopā ar nelaiķa vecākiem, viņš/viņa saņems vismaz pusi no atstātā mantojuma.
Kad pārdzīvojušais laulātais ir saņēmis savu laulāto kopīpašuma daļu (parasti pusi), viņam/viņai ir arī tiesības saņemt nelaiķa atstāto mantojumu. Ja pārdzīvojušais laulātais manto kopā ar nelaiķa pēcnācējiem (piemēram, bērniem), viņš/viņa saņems tādu pašu mantojuma daļu kā katrs bērns. Ja pēcnācēju nav un pārdzīvojušais laulātais manto kopā ar nelaiķa vecākiem, viņš/viņa saņems vismaz pusi no atstātā mantojuma.
Nē.
Slovākijas tiesību sistēma neatzīst reģistrētas vai nereģistrētas partnerattiecības.
Laulības šķiršanas, laulības anulēšanas vai arī laulības esamības vai neesamības noteikšanas lietās kompetentā tiesa ir tā reģionālā tiesa, kuras darbības reģionā bija laulāto pēdējā kopējā dzīvesvieta, ja vismaz viens no laulātajiem tur joprojām dzīvo. Ja šādas tiesas nav, tad kompetenta ir atbildētāja vispārējā tiesa, un, ja nav arī šādas tiesas, tad jurisdikcija ir prasītāja vispārējai tiesai ("Občianskeho súdneho poriadku" ("OSP") — Civilprocesa kodeksa — 88. pants). Vispārējā tiesa ir tā reģionālā tiesa, kuras darbības reģionā ir attiecīgā pilsoņa dzīvesvieta, bet, ja šim pilsonim nav dzīvesvietas, vispārējā tiesa ir tā reģionālā tiesa, kuras darbības reģionā ir attiecīgā pilsoņa uzturēšanās vieta.
Lietās par laulāto kopīpašuma vai cita īpašuma sadali pēc laulības šķiršanas vai arī par mājas kopējas izīrēšanas anulēšanu kompetentā tiesa ir tā tiesa, kas pieņēma lēmumu par laulības šķiršanu. Laulības lietās Slovākijas tiesām ir starptautiskā jurisdikcija, ja vismaz viens no laulātajiem ir Slovākijas Republikas pilsonis. Ja neviens no laulātajiem nav Slovākijas pilsonis, Slovākijas tiesām ir jurisdikcija šādos gadījumos:
Lietās par laulāto kopīpašuma vai cita īpašuma sadali pēc laulības šķiršanas vai arī par mājas kopējas izīrēšanas anulēšanu kompetentā tiesa ir tā tiesa, kas pieņēma lēmumu par laulības šķiršanu. Laulības lietās Slovākijas tiesām ir starptautiskā jurisdikcija, ja vismaz viens no laulātajiem ir Slovākijas Republikas pilsonis. Ja neviens no laulātajiem nav Slovākijas pilsonis, Slovākijas tiesām ir jurisdikcija šādos gadījumos:
- ja vismaz viens laulātais dzīvo Slovākijā un ja tiesas lēmumu var atzīt abu laulāto mītnes valstīs, vai
- ja vismaz viens laulātais ilgāku laika periodu ir dzīvojis Slovākijas Republikā, vai arī
- (laulības anulēšanas lietās) ja laulātie šeit dzīvo. ("ZMPS" 38. pants)