1.1. Kurš likums ir piemērojams laulāto mantu attiecībām? Kādi kritēriji/noteikumi tiek izmantoti, lai noteiktu piemērojamos tiesību aktus? Kuras starptautiskās konvencijas ir jāievēro dažādās valstīs?

Lietas izskatīšanas brīdī laulāto mantiskās attiecības (arī uzturēšanas pienākumus un laulības līgumus) reglamentē laulāto lex personalis. Personas lex personalis ir tās valsts tiesību akti, kuras pilsonis (-e) ir attiecīgā persona. Ja personai ir vairākas pilsonības un viena no tām ir Ungārijas pilsonība, viņa/viņas lex personalis ir Ungārijas tiesību akti. Ja personai ir vairāku valstu pilsonība un neviena no šīm valstīm nav Ungārija vai arī šī persona ir bezvalstnieks, viņa/viņas lex personalis ir viņa/viņas juridiskās mājvietas valsts tiesību akti (juridiskā mājvieta ir vieta, kur persona dzīvo pastāvīgi vai ar nodomu ilgstoši uzturēties; 1979. gada Dekrēta-likuma Nr. 13 par starptautiskajām privāttiesībām [turpmāk — SPDL] 12. panta 1. punkts). Ja personai ir juridiskā mājvieta arī Ungārijā, viņa/viņas lex personalis ir Ungārijas tiesību akti. Ja personai ir juridiskās mājvietas tikai vairākās ārvalstīs, viņa/viņas lex personalis ir tās valsts tiesību akti, ar kuru šai personai ir vislielākā saistība. Ja personas lex personalis nevar noteikt atbilstīgi iepriekš minētajam un viņam/viņai nav juridiskās mājvietas, par lex personalis nosaka viņa/viņas parastās dzīvesvietas tiesību aktus (parastā dzīvesvieta ir vieta, kur persona dzīvo ilgāku laika periodu bez nodoma tur uzturēties ilgstoši; SPDL 12. panta 2. punkts). Ja personai ir vairākas parastās dzīvesvietas un viena no tām ir Ungārijā, viņa/viņas lex personalis ir Ungārijas tiesību akti.

Ja lietas izskatīšanas brīdī laulātajiem ir atšķirīgi lex personalis, piemēro to pēdējos kopējos lex personalis. Ja tādu nav vai tos nevar noteikt, jāpiemēro tās valsts tiesību akti, kur bija to pēdējā kopējā juridiskā mājvieta. Ja laulātajiem nebija kopējas juridiskās mājvietas, jāpiemēro tās valsts tiesību akti, kurā atrodas tiesvedības tiesa vai cita iestāde. Kāda laulātā lex personalis maiņa neietekmē jau izveidotās laulāto mantiskās attiecības (arī uzturēšanas pienākumus un laulības līgumus).

(SPDL 11. pants un 39. panta 1.–4. punkts.)

Nosakot piemērojamos tiesību aktus jāņem vērā arī līgumi par juridisko palīdzību, ko Ungārija noslēgusi ar šādām valstīm: Albānija, Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehijas Republika, Horvātija, Kosova, Krievija, Kuba, Maķedonija, Melnkalne, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija un Vjetnama.

1.2. Vai laulātajiem ir iespēja izvēlēties piemērojamo likumu? Ja jā, tad kādi principi reglamentē šo izvēli (piemēram, likumi, oficiālās prasības, atpakaļejošais spēks)?

Ungārijas tiesību aktos laulātajiem nav atļauts izvēlēties piemērojamos tiesību aktus.

2.1. Lūdzu, aprakstiet vispārējus principus: Kādas mantas ir laulāto mantas kopības daļa? Kādas mantas ir laulāto atsevišķā īpašuma daļa?

Ja vien laulības līgums neparedz ko citu, pēc laulības noslēgšanas, uz laulātajiem to laulības kopdzīves laikā attiecas laulāto mantas kopība (likumiskās laulāto mantiskās attiecības). Stājoties laulībā, likumiskajām mantiskajām attiecībām būs arī atpakaļejošs spēks, un tās attieksies arī uz laiku pirms laulībām, kad laulātajiem bija partnerattiecības (2013. gada Civilkodeksa V akta, 4. panta 34.punkta 2. apakšpunkts un 35. punkta 1. apakšpunkts.)

Visa manta, ko laulātie ieguvuši laulāto mantas kopības  laikā  kopīgi vai atsevišķi, ir daļa no laulāto nedalāmās kopīgās mantas, izņemot mantu, kas ir laulātā atsevišķā manta (sk. tālāk). Laulāto kopīgā mantā ietilpst arī no atsevišķās mantas gūtie ienākumi, ja tie radās laulības kopdzīves laikā. No ieņēmumiem atņem visas attiecīgās mantas pārvaldīšanas un uzturēšanas izmaksas un maksājumus. (Civilkodeksa 4. panta 37. punkta 1.3.4. apakšpunkts.)

Katra laulātā atsevišķajā mantā ietilpst:

• manta, ko laulātais ieguvis pirms laulāto mantas kopības sākuma;  
• manta, ko laulātais mantoja vai saņēma kā dāvinājumu, kā arī manta, kas saņemta bez atlīdzības pēc laulības noslēgšanas;
• manta, ko laulātais iegūst, kā intelektuālā īpašuma turētājs, izņemot honorārus, kas saņemti laulāto mantas kopības laikā;
• manta, ko laulātais saņem kā kompensāciju par personisku kaitējumu;
• manta, ko laulātais izmanto savai personīgai lietošanai nepieciešamajā apjomā;
• manta, kas aizstāj atsevišķo mantu, un visas vērtības, kas iegādātas par šo mantu.

Ja ar kādu mantu tiek aizstāts tādas mantas parastais daudzums, kas bija viena laulātā atsevišķa manta un ko izmantoja laulāto kopējā sadzīvē, pēc pieciem (5) laulības kopdzīves gadiem jaunā manta kļūst par laulāto kopīgās mantas daļu.

(Civilkodeksa 4. panta 38. punkta 1.līdz 3. apakšpunkts.)

2.2. Vai ir kādi juridiski pieņēmumi, kas attiecināmi uz mantu sadali?

Mantu, kas pieder laulātajiem mantas kopības   laikā , uzskatīs par laulāto kopīgās mantas daļu, ja vien Civilkodekss nenosaka ko citu un ja netiks pierādīts, ka tā ir viena laulātā atsevišķa manta. Turklāt, ja laulāto mantas kopības laikā tika pildītas saistības attiecībā uz kopīgu vai atsevišķu mantu, uzskatāms, ka tās pildītas, izmantojot kopīpgu mantu, ja vien nav pierādīts pretējais. Ja laulāto mantas kopības piemērošanas laikā ir palielināta kopējās vai atsevišķās mantas vērtība, tiks pieņemts, ka pievienotā vērtība ir panākta, izmantojot kopīgo mantu (piemēram, veicot ieguldījumus, atjaunošanu vai uzturēšanu), ja vien netiks pierādīts pretējais.

(Civilkodeksa 4. panta 40. punkta 1.un 2. apakšpunkts.)

2.3. Vai laulātiem jāizveido laulāto mantu reģistrs? Ja jā, tad kad un kādā veidā?

Saskaņā ar Ungārijas tiesību aktiem laulātajiem nav jāsagatavo mantas uzskaitījums.

2.4. Kurš ir atbildīgs par mantas administrēšanu? Kurš ir tiesīgs rīkoties ar mantu? Vai viens laulātais drīkst rīkoties ar mantu/pārvaldīt to patstāvīgi vai ir nepieciešams saņemt otra laulātā piekrišanu (piemēram, gadījumos, kad ir nepieciešams rīkoties ar laulāto mājokli)? Ja piekrišanas nav, kā tas ietekmē uz darījuma spēkā esamību un piešķir saistošu spēku pret trešajām personām?

Katrs laulātais drīkst izmantot laulāto kopīgo mantu paredzētajā nolūkā. Neviens no laulātajiem nedrīkst izmantot šīs tiesības, kaitējot otra laulātā tiesībām vai likumīgajām interesēm. Abiem laulātajiem ir kopējas tiesības pārvaldīt to kopīgo mantu. Katrs laulātais var prasīt otra laulātā atļauju darbībām, kas jāveic, lai uzturētu laulāto kopīgo mantu un tās vērtību.  Mantas pasargāšanai, abiem laulātajiem ir tiesības rīkoties bez otra laulātā piekrišanas ārkārtas situācijās. Tomēr šādos gadījumos otrs laulātais par to ir nekavējoties jāinformē.

(Civilkodeksa 4. panta 42. punkta 1.un 2. apakšpunkts.)

Īpaši noteikumi attiecas uz kopīgas mantas lietošanu  un pārvaldīšanu,  ja tos profesionālajām vajadzībām vai privātajai uzņēmējdarbībai izmanto viens no laulātajiem. Ungārijas tiesību akti paredz īpašus noteikumus attiecībā uz dalību vai akciju turētāja tiesību izmantošanu, ja viens no laulātajiem ir dalībnieks vai akciju turētājs individuālā uzņēmumā, kooperatīvajā sabiedrībā vai uzņēmumā. 

(Civilkodeksa 4. panta 43. punkta 1.un 2. apakšpunkts.)

Kamēr ir spēkā laulāto mantas kopība,  jebkuru mantu, kas ir laulāto kopīga manta, drīkst rīkoties abi laulātie kopā, vai arī ar otra laulātā piekrišanu.  Uz darījumiem, ko noslēdzis viens no laulātajiem mantas kopības laikā, nepastāv nekādas oficiālas prasības attiecībā uz otra laulātā piekrišanu.

(Civilkodeksa 4. panta 45. punkts.)

Visus darījumus  pret atlīdzību, ko laulātais noslēdzis laulāto mantas kopības laikā, ja vien Civilkodekss nenosaka ko citu, uzskata par otra laulātā atļautiem juridiskiem darījumiem, ja darījumā iesaistītā trešā persona nezināja vai nevarēja zināt, ka otrs laulātais pret darījumu iebilst. Taču, ja laulātais darījumu noslēdza, lai segtu izdevumus par ikdienas vajadzībām, vai arī tas ticis darīts profesionālo vai biznesa interešu vārdā,  otrs laulātais drīkst apstrīdēt darījumu tikai tad, ja viņš/viņa pirms darījuma izteica skaidrus iebildumus trešajai personai. 

(Civilkodeksa 4. panta 46. punkts.)

Mantas kopības laikā, kā arī laikā starp laulības šķiršanu un kopīgas mantas sadalīšanu, neviens no laulātajiem bez otra laulātā piekrišanas nedrīkst atsavināt nekustamo īpašumu, kas ir kopīgi piederoša abu laulāto dzīves vieta. Šādā gadījumā otra laulātā piekrišana netiek pieņemta automātiski.

(Civilkodeksa 4. panta 48. punkts.)

2.5. Vai viena laulātā likumīgi darījumi ir saistoši otrām laulātajam?

Ja darījumu ar laulāto kopīgo mantu ir noslēdzis tikai viens laulātais, tad viņš ar savu atsevišķo mantu vai savu kopīgās mantas daļu, būs atbildīgs par visām parādsaistībām, kas izriet no vai rodas šā darījuma rezultātā.

Ja viens no laulātajiem ir devis savu piekrišanu, bet nav piedalījies darījumā, ko ir slēdzis otrs laulātais, piekritušā laulātā atbildība ir tikai savas kopīgās mantas daļas apjomā un tikai attiecībā uz trešajām pusēm.

(Civilkodeksa 4. panta 49. punkts.)

Ja viens no laulātajiem savu piekrišanu otra laulātā darījuma slēgšanai ar laulāto kopīgo mantu nav devis, un šī piekrišana nevar tikt pieņemta, vai arī tā tikusi atspēkota, piekrišanu nedevušais laulātais nav atbildīgs par parādsaistībām, kas izriet no, vai ir saistītas ar noslēgto darījumu. Darījums, kas noslēgts bez otra laulātā piekrišanas šo otru laulāto neietekmē, ja laulātais, kurš noslēdzis darījumu ir rīkojies negodprātīgi, vai arī no tā izriet viņam vien labvēlīgas priekšrocības. Ja šāds darījums ticis slēgts ar radinieku, tiek pieņemts, ka darījuma slēdzējs ir rīkojies negodprātīgi un no tā izriet viņam vien labvēlīgas priekšrocības.

(Civilkodeksa 4. panta 50. punkts.)

2.6. Kurš ir atbildīgs par parādiem, kas radušies laulības laikā? Kādu īpašumu var izmantot kreditori savu prasījumu apmierināšanai?

Laulāto kopīgā manta ietver arī parādsaistības attiecībā uz šo mantu un par parādsaistībām, kas izriet no, vai ir saistītas ar darījumu, ko, izmantojot kopīgo mantu, noslēdzis viens no laulātajiem, atbildīgi ir abi laulātie. Par kopīgo mantu neuzskata to mantu, apgrūtinājumu vai parādsaistības, kas tiek uzskatītas par laulātā atsevišķo mantu.

(Civilkodeksa 4. panta 37. punkta 2. un 4. apakšpunkts.)

Neskaitot likumisko uzturēšanas pienākumu, visas parādsaistības, kas izriet no vai ir saistītas ar darījumu, kas tika slēgts pirms laulāto kopdzīves uzsākšanas, tiek attiecinātas uz atsevišķu mantu. Uz atsevišķo mantu attiecas arī parādsaistības un to parādu procenti, kas ir atsevišķās mantas daļa.

Atsevišķa manta ir arī kopīgās laulības dzīves laikā radušās parādsaistības, kas izriet no:

• atsevišķās mantas iegādes vai uzturēšanas, neskaitot izdevumus, kas attiecas uz no tās gūto peļņu, kā arī neskaitot mantas, kuru abi laulātie izmanto kopā, izdevumus;
• laulātā atsevišķās mantas atsavināšanas;
• darbībām ar kopīgo mantu no viena laulātā puses bez otra laulātā piekrišanas;
• tīšas, nelikumīgas darbības vai neuzmanības no viena laulātā puses, ja parāds pārsniedz otram laulātajam piekrītošo peļņu;

Pat ja pārādsaistības attiecas uz laulātā atsevišķo mantu, attiecībā pret trešajām pusēm atbildīgs ir arī otrs laulātais.

(Civilkodeksa 4. panta 39. punkta 1. līdz 4. apakšpunkts.)

Kopīgas mantas uzturēšanas vai apsaimniekošanas izdevumus, kopīgās dzīves vietas apsaimniekošanas izdevumus, kā arī izdevumus, kas paredzēti kopīgo bērnu audzināšanai un uzturēšanai laulātie maksā no kopīgās mantas. Ja kopīgā manta nav pietiekama, lai apmaksātu šos izdevumus un tēriņus, tad tos var proporcionāli maksāt no laulāto atsevišķās mantas. Ja atsevišķā manta ir tikai vienam no laulātajiem, tad šis laulātais izmanto savu mantu izdevumu apmaksai.

(Civilkodeksa 4. panta 44. punkts.)

3.1. Kurus noteikumus var mainīt ar līgumu un kurus nē? Kādi ir laulāto mantisko attiecību režīmi?

Laulātie pirms vai pēc stāšanās laulībā var noslēgt laulības līgumu par mantas attiecināmību laulības kopdzīves laikā.

(Civilkodeksa 4. panta 34. punkta 1. apakšpunkts.)

Laulības līguma uzdevums ir ļaut (topošajiem) laulātajiem noteikt savas mantiskās attiecības, proti kopīgas mantas vietā noteikt cita veida mantiskās attiecības laulību laikā no brīža, kas noteikts līgumā. Laulības līgumā puses var izvēlēties vairākus, atšķirīgus mantisko attiecību veidus, kas attiecināmi uz konkrētu īpašumu, tāpat laulātie var novirzīties no noteikumiem, kas paredz obligāto vai izvēles mantisko attiecību piemērojumu, ja vien šādas novirzes nav pretrunā ar Civilkodeksu.

(Civilkodeksa 4. panta 63. punkts.)

Civikodekss detalizēti regulē divus izvēles mantisko attiecību veidus: atliktais kopīgas mantas režīms un mantas šķirtība. Taču pusēm nav pienākums izvēlēties vienu no šiem režīmiem.

(Civilkodeksa 4. panta 71. - 73 punkts.)

(Topošie) laulātie var iepriekš vienoties par kopējā mājokļa izmantošanu laulības šķiršanas vai kopdzīves izbeigšanas gadījumā. Šāda vienošanās būs spēkā, ja tā ir noslēgta kā publisks akts vai kā privāts akts, kas apstiprināts ar jurista parakstu.

Pusēm ir iespēja vienoties par kopējās dzīves vietas izmantošanu arī ar laulības līguma palīdzību.

(Civilkodeksa 4. panta 78. punkta 1. un 3. apakšpunkts.)

Tomēr līgums, ar kuru gandrīz visa atsevišķā manta un visa kopējā manta ir piešķirta vienam laulātajam, neparedzot faktisku kompensāciju otram laulātajam, ir pretrunā labiem tikumiem un tāpēc  spēkā neesošs.

3.2. Kādas ir oficiālās prasības un ar ko es varu sazināties?

Laulības līgums ir spēkā, ja tas ir publisks akts, kuru sagatavojis civiltiesību notārs, vai privāts akts,  kas apstiprināts ar jurista parakstu.  (Civilkodeksa 4. panta 65. punkta 1. apakšpunkts.)

Ja, slēdzot laulības līgumu, viens no laulātajiem ir jaunāks par astoņpadsmit gadiem vai arī viņa vai viņas rīcībspēja mantisko attiecību jomā ir ierobežota, nepieciešama aizbildņa piekrišana.

(Civilkodeksa 4. panta 64. punkta 2. apakšpunkts.)

3.3. Kad var noslēgt līgumu, un kad tas stāsies spēkā?

Laulātie var noslēgt laulības līgumu pirms vai pēc stāšanās laulībā. Ja līgumu noslēdz pirms laulības, tas stājas spēkā laulāto laulības kopdzīves sākšanas brīdī. Ja līgumu slēdz pēc laulības noslēgšanas, tas stājas spēkā uzreiz pēc parakstīšanas. 

(Civilkodeksa 4. panta 34. punkta 1. apakšpunkts.)

Laulības līgumā nevar tikt iekļauti punkti ar atpakaļejošu ietekmi, kas, mainot saistības, kuras uzņēmies viens no laulātajiem attiecībā uz trešo pusi pirms laulības līguma noslēgsānas, nodara kaitējumu šai trešajai pusei.

(Civilkodeksa 4. panta 67. punkta 1. apakšpunkts.)

3.4. Vai laulātie drīkst grozīt spēkā esošo līgumu? Ja jā, tad ar kādiem nosacījumiem?

Laulības līgumu jebkurā kopējās laulības dzīves brīdī var mainīt vai izbeigt. Uz mainīto vai izbeigto līgumu attiecas tās pašas oficiālās prasības, ko piemēro līguma sākotnējai versijai.

(Civilkodeksa 4. panta 66. punkts.)

3.5. Vai laulības līgumam var piešķirt atpakaļejošu spēku saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem, ja laulātie noslēdz šo līgumu laulības laikā?

Jā, bet laulības līgums nedrīkst saturēt nevienu klauzulu ar atpakaļejošu spēku, kas par sliktu trešajai personai mainītu jebkuru laulātā saistību, kāda tam varētu būt darījumos ar trešajām personām pirms laulības līguma noslēgšanas.

(Civilkodeksa 4:67 (1) pants)

4.1. Vai jūsu valstī ir viens vai vairāki laulāto īpašumu reģistri? Kur tas/tie ir?

Jā, Nacionālais laulību un partnerattiecību līgumu reģistrs (turpmāk tekstā Reģistrs) pastāv kopš 2014. gada 15. marta. 

4.2. Kādi dokumenti tiek reģistrēti? Kāda informācija tiek reģistrēta?

Reģistrā tiek iekļauta šāda informācija:

• līguma esība;
• līgumā iekļauto pušu vārdi, uzvārdi (kā arī pirmslaulību uzvārds), dzimšanas datumi un vietas, kā arī mātes vārdi un pirmslaulību uzvārdi;
• publiskā akta identifikācijas numurs un datums, un jurista parakstīta privātā akta, kurš iekļauj līgumu, noformēšanas datums;
• notāra vārds, adrese, identifikācijas numurs un reģistrēšanas datums;
• līguma izbeigšanas gadījumā – informācija par izbeigšanas faktu, kā arī vārds, adrese, identifikācijas numurs un reģistrēšanas datums notāram, kurš šo darījumu veicis.

(2008. gada likuma XLV par „Noteiktām notariālām darbībām bezstrīdus gadījumos” 36. pants K punkts.)

4.3. Kādā veidā un kam reģistrā esoša informācija ir pieejama?

Jebkura persona, kurai ir likumīgas tiesības, sevis paša mērķiem, var prasīt informāciju par līguma esību un iegūt ar to saistīto informāciju. Informācijas pieprasījums ir maksas pakalpojums, un to var veikt pie jebkura Ungārijas notāra. Notārs var izsniegt informāciju, ja prasītājs sniedz notāram informāciju par vienu no līgumā iesaistītajām pusēm (skat. 4.2), kā arī apliecina savas likumīgās tiesības informāciju saņemt.

Pēc pieprasījuma, notārs izsniedz apliecinājumu par līguma esību vai nesību Reģistrā. Informācija par līguma saturu var tikt sniegta tikai tad, ja šādu atļauju rakstveidā devusi viena no līgumslēdzējām pusēm. Šādu pieprasījumu var veikt pie notāra, kurš reģistrēja līguma esību, veica tajā izmaiņas, to dzēsa vai pārtrauca.    Mantojuma lietā atbildīgais notārs elektroniski veic pieprasījumu Reģistrā, lai uzzinātu vai nelaiķis bijis līgumsēdzēja puse laulību līgumā. Ja jā, tad notārs pieprasa līgumu pārsūtīt. 

(2008. gada likuma XLV par „Noteiktām notariālām darbībām bezstrīdus gadījumos” 36. panta K punkta 3. līdz 5., kā arī 10. apakšpunkts.)

4.4. Kādas ir reģistrācijas tiesiskās sekas (derīguma termiņš, pretstatīšanas iespēja)?

Laulību līgums tiek uzskatīts par spēkā esošu attiecībā uz trešajām pusēm, ja tas ir reģistrēts Reģistrā, vai arī, ja laulātie var pierādīt, ka trešā pusi zināja vai tai bija jāzin par šāda līguma esamību un tā saturs.

(Civilkodeksa 4. panta 65. punkta 2. apakšpunkts.)

Ja vien netiek pierādīts pretējais, Reģistrs ar autentiskumu apliecina līguma esību.

(2008. gada likuma XLV par „Noteiktām notariālām darbībām bezstrīdus gadījumos” 36. panta H punkta 4. apakšpunkts.)

4.5. Vai ārvalstī noslēgts laulības līgums saskaņā ar ārvalstu tiesību aktiem var tikt reģistrēts Latvijā? Ja jā, ar kādiem nosacījumiem vai formalitātēm?

Saskaņā ar ārvalsts tiesību aktiem ārvalstī noslēgts laulības līgums nevar tikt reģistrēts Laulību un partnerattiecību līgumu reģistrā. Saskaņā ar 2008. gada likumu XLV par Notariālo bezstrīdus kārtību reģistrēt var tikai tos laulību līgumus, kas ir sagatavoti atbilstoši Ungārijas Civilkodeksam.

(2008. gada Likuma XLV par bezstrīdus notariālajām procedūrām 36./H panta 1. punkts)

5.1. Kā īpašumtiesības (lietu tiesības) tiek sadalītas?

Laulāto kopīgās mantas daļu nosaka izejot no tās vērtības laulāto mantas kopības izbeigšanas brīdī. Jāņem vērā arī iespējamās mantas vērtības izmaiņas, laika posmā starp laulāto mantas kopības izbeigšanu un kopīgas mantas sadali, izņemot, ja vērtības izmaiņas izriet no viena laulātā darbības. Konkrētas mantas sadali nosaka noteikumi par kopīgā īpašuma izbeigšanu, ar nosacījumu, ka mantu nevar sadalīt natūrā, ja pret to pamatoti iebilst kāds no laulātajiem. Tādas pat normas attiecināmas arī uz tiesībām un prasībām, kas ir kopīgas mantas sasvtāvdaļas.

(Civilkodeksa 4. panta 60. punkts.)

Sadalot mantu, tiesa ņem vērā laulāto vienošanos. Mantu, kuru prasa viens no laulātajiem, lai darbotos savā profesijā vai veiktu uzņēmējdarbību, piešķir šim laulātajam.

(Civilkodeksa 4. panta 61. punkta 1. un 2. apakšpunkts.)

Atsevišķā manta, kas pastāv mantas kopības izbeigšanas brīdī, tiek sadalīta natūrā, izņemot tad, ja aktīvu sajaukšanās dēļ tas nav iespējams, vai arī šāda sadalīšana visticamāk ievērojami samazinās kopīgās mantas vai atsevišķās mantas vērtību.

(Civilkodeksa 4. panta 62. punkts.)

Laulības šķiršana vai kopīgas laulības dzīves izbeigšana pati par sevi neizbeidz laulātā īres tiesības mājā, kas juridiski pieder otram laulātajam (piem., mājā, kas ir otra laulātā ekskluzīvs īpašums).

(Civilkodeksa 4. panta 77. punkta 2. apakšpunkts.)

5.2. Kurš ir atbildīgs par esošajiem parādiem pēc laulības šķiršanas/šķirtas dzīves uzsākšanas?

Pēc laulāto mantas kopības pārtraukšanas katra laulātā atbildības apmērs par kopējām parādsaistībām ir proporcionāls tā kopīpašuma daļai, t. i., 50 %.

Ja kāds īpašums ir apgrūtināts ar parādsaistībām, tās atmaksā tas laulātais, kas ieguvis tiesības uz šo īpašumu pēc īpašuma sadales.

(Civilkodeksa 4. panta 61. punkta 4. apakšpunkts.)

5.3. Vai kādam no laulātajiem ir tiesības uz kompensāciju?

5.3.1. Mantas kopības pārpalikuma gadījumā:

• Vai prasījumu apmierina ar maksājumu vai materiālā izteiksmē?
• Kā prasījums tiek novērtēts?
• Kāds ir kompensācijas apmērs?
• Kad prasījums tiek ierobežots?

5.3.2. Citos gadījumos (nav mantas kopības pārpalikuma)?
Mantas sadales procedūras laikā laulātie var iesniegt prasību par tādu ieguldījumu atmaksu, kas, izmantojot laulāto kopīgo mantu, veikti atsevišķajā īpašumā vai otrādi, kā arī tādu iegudījumu atmaksu, kas no viena laulātā atsevišķās mantas veikti otra laulātā atsevišķajā mantā, arī tad, ja ar to maksātas otra laulātā parādsaistības. Prasības par ieguldījumu atmaksu tiek apmierinātas atbilstoši noteiktajai laulāto mantas daļas vērtībai. (Skat. 5.1.)

Tādu ieguldījumu atmaksa, kas veikta no atsevišķās mantas, lai apmaksātu kopīgās izmaksas ir iespējama tikai īpašos gadījumos.

Uz iegudījumu atmaksu nav tiesību, ja laulātais no tām ir atteicies. Nav īpašu prasību atteikšanās noformēšanai, tomēr pierādījuma slogs gulstas uz to laulāto, kurš pieņēmis otra laulātā atteikšanos.

Ja ieguldījumu atmaksas rezultātā ievērojami palielinās nekustamā īpašuma vērtība, tas laulātais, kuram atmaksa jāveic, var prasīt tiesības uz šī īpašuma daļu, kas atbilstu īpašuma vērtības palielinājumam.

Ja laulāto mantas kopības izbeigšanas brīdī tiem nav kopīga manta, kā arī, ja laulātajam, kuram būtu jāveic ieguldījumu atmaksa, nav atsevišķa īpašuma, tad nav arī tiesības uz iegudījumu atmaksu,

(Civilkodeksa 4. panta 59. punkts.)

Laulātā nāves gadījumā laulāto mantiskās attiecības tiek pārtrauktas un kopīpašumu sadala atbilstīgi 5.1. punktā aprakstītajiem principiem un atbilstīgi laulības līgumam. Pārdzīvojušais laulātais saņem savu kopīpašuma daļu, savukārt otra kopīpašuma daļa kļūst par nelaiķa atstāto mantojumu, ko sadala atbilstīgi mantojuma tiesību nosacījumiem.

Ja nelaiķim ir pēcnācēji, kas varētu saņemt likumīgo mantojumu, pārdzīvojušajam laulātajam visu savu dzīves laiku ir tiesības izmantot kopā ar nelaiķi apdzīvoto dzīves vietu, ieskaitot mēbeles un iekārtas, kā arī saņemt tādu pašu atlikušā mantojuma daļu kā bērnam.

(Civilkodeksa 7. panta 58. punkta 1. apakšpunkts.)

Ja nelaiķim nav pēcnācēju, vai pēcnācēji ir izslēgti no mantojuma,   pārdzīvojušais laulātais  manto kopā ar nelaiķi apdzīvoto dzīves vietu, ieskaitot mēbeles un iekārtas.  Pusi no atlikušās mantas manto pārdzīvojušais laulātais, bet otru pusi manto mantojuma atstājēja vecāki. Ja viens no vecākiem ir ticis no mantojuma izslēgts, pārdzīvojušais laulātais un otrs vecāks mantojumu saņem līdzīgās daļās.

(Civilkodeksa 7. panta 60. punkts.)

Ja nav pēcnācēja vai vecāka, vai arī tie tikuši izslēgti no mantojuma, pārdzīvojušais laulātais manto visu mantu.

(Civilkodeksa 7. panta 61. punkts.)

Ungārijas tiesību aktos nav paredzēts īpašs laulāto mantisko attiecību regulējums dzīvesbiedriem, kuriem ir atšķirīga valstspiederība.

Nosacījumus par laulāto mantiskajām attiecībām var analoģiski piemērot arī reģistrētām partnerattiecībām (kuras var noslēgt tikai viena dzimuma personas) (2009. gada Likums Nr. XXIX par reģistrētām partnerattiecībām, saistītajiem tiesību aktiem un citu likumu grozīšanu, lai atvieglotu kopdzīves pierādīšanu, 3. panta 1. punkta a)–c) apakšpunkts).

No 2010. gada 1. janvāra viendzimuma un pretēju dzimumu pāriem ir vienādas tiesības prasīt, lai civiltiesību notārs reģistrētu to partnerattiecības. Šāda reģistrācija nav uzskatāma par pirmajā punktā aprakstīto reģistrāciju. Tā tikai atvieglo partnerattiecību esamības pierādīšanu un nerada jaunas tiesības vai saistības (2008. gada Likuma Nr. XLV par atsevišķām ārpustiesas notariālajām procedūrām 36.E–36.G pants).

No 2014. gada 15. marta partneri var nokārtot savas mantiskās attiecības ar līgumu, kurš būs spēkā visu viņu partnerattiecību laiku. Līgums tiek uzskatīts par spēkā esošu, ja tas sastādīts kā publisks akts vai kā jurista parakstīts privāts akts. Partnerattiecību līgums var sevī iekļaut īpašumtiesību normas, kas attiecināmas arī uz laulātiem pāriem, kā to nosaka laulības līgums, vai arī saskaņā ar Civilkodeksu.

Partnerattiecību līgums būs spēkā arī pret trešajām pusēm, ja šis līgums ir reģistrēts valsts partnerattiecību līgumu reģistrā, vai arī ja partneri var pierādīt, ka trešajām pusēm bija zināms, vai tām bija jāzina par šāda līguma esību un tā saturu. Nosacījumi, kas attiecas uz laulības līgumu reģistru mutatis mutandis attiecas arī uz partnerattiecību līgumu reģistru.

 (Civilkodeksa 6. panta 515. punkts.)

Ja vien partnerattiecību līgums neparedz citādi, partneri kopdzīves laikā tiks uzskatīti par neatkarīgiem īpašumu iegādē. Ja kopdzīve tiek pārtraukta, jebkurš no partneriem var pieprasīt tās mantas pārdali, kas iegādāta kopdzīves laikā. Visa manta, kas tiek uzskatīta par atsevišķu mantu, laulību gadījumā netiks uzskatīta par kopīgi iegādātu mantu.

Partneri saņems kopdzīves laikā iegūto kopējo mantu natūrā, atbilstoši to ieguldījumam. Par iegudījumu ir uzskatāmas arī mājsaimniecības darbs, bērnu audzināšana un darbs otra partnera uzņēmumā. Ja nav iespējams noteikt partneru ieguldījuma daļu, to uzskatīs par vienādu, ja vien tas neradīs netaisnīgus finansiālus zaudējumus attiecībā uz kādu no partneriem.

Ja vien Civilkodekss nenosaka ko citu, noteikumi, kas attiecas uz atlikto laulāto mantas kopību mutatis mutandis, kalpo abu partneru kopīgi iegādātās mantas aizsardzībai un šīs mantas sadalīšanai starp partneriem.

(Civilkodeksa 4. panta 516. punkts.)

Pirms civilpartnerības noslēgšanas vai tās laikā partneri var noslēgt līgumu ar norādēm par kopējās dzīvesvietas izmantošanu pēc partnerattiecību beigām. Līgums tiek uzskatīts par spēkā esošu, ja tas sastādīts kā publisks akts vai kā jurista parakstīts privāts akts.

(Civilkodeksa 4. panta 517. punkts.)

Ja laulāto mantu sadala laulības šķiršanas procedūras laikā un Ungārijas tiesām ir jurisdikcija laulības šķiršanas procedūrā, to kompetencē ir arī īpašuma sadale. Jurisdikciju laulības šķiršanas procedūrā nosaka ņemot vērā — atkarībā no gadījuma — laulāto pilsonību vai juridisko mājvietu/parasto dzīvesvietu. Ja procedūra nav saistīta ar laulības šķiršanu, Ungārijas tiesām ir jurisdikcija pār laulāto mantu un reģistrētu partneru īpašumu saistītos gadījumos, ja Ungārijā ir kāda laulātā vai reģistrētā partnera juridiskā mājvieta vai parastā dzīvesvieta. (SPDL 59. panta 2. un 3. punkts; 62.B panta a) punkts; 62.D panta 2. punkts.)